Kāzas ar adoptēto dēlu, nogrieztas ausis un pasu sistēma. Stāsts par pasaulē ietekmīgāko pirāti

Džen Ji Sao piedzima ap 1775. gadu Ķīnas piekrastes provincē Guanduna. Tas bija laiks, kad Ķīnas sabiedrībā valdīja nemieri un liela nevienlīdzība.

Grūtie laiki lika meklēt papildu peļņas avotus. Daudzas Guandunas provinces nabadzīgās ģimenes pamatā ienākumus guva no darba jūras krastā, taču vēlāk sāka nodarboties ar kontrabandu.

1801. gadā Džen Ji Sao pelnīja iztiku, nodarbojoties ar prostitūciju uz ūdens peldošos bordeļos. Lai gūtu lielākus ienākumus un palielinātu savu ietekmi, viņa sāka tirgot savu klientu noslēpumus.

Tajā pašā gadā viņa apprecējās ar slavenu pirātu Džen Ji Ji. Viņa nomainīja savu īsto vārdu Ši Jan uz vēstures lapaspusēs zināmo Džen Ji Sao, un abi kopā kļuva par ietekmīgu pāri.

Viņi radīja un kļuva par vadītājiem pirātu savienībai, kurā tika iesaistīti aptuveni 70 tūkstoši vīriešu. Pāris pieņēma arī mācekli, kuru adoptēja kā savu dēlu. 

1807. gadā pirātes vīrs nomira un sieviete vienatnē pārvaldīja pirātu organizāciju. Lai palielinātu savu ietekmi, viņa nodrošināja divu svarīgu organizācijas līderu atbalstu, kā arī adoptēto dēlu iecēla par vīra vecās eskadriļas vadītāju. Kad dēls jau bija pilngadīgs, Džen Ji Sao ar viņu apprecējās, lai papildus nodrošinātu viņa atbalstu.

Viltīgā pirāte pie tā neapstājās. Viņa izdomāja dažādus veidus, kā lielajā organizācijā nodrošināt kārtību. 

Džen Ji Sao izveidoja likumu kodeksu, kas noteica, ka organizācijas dalībnieku var nogalināt, ja viņš izrāda gļēvulību, nepaklausību vai paņēmis sev lielāku laupījuma daļu, nekā paredzēts.

Pirātiem varēja arī nogriezt ausis, ja viņi bija neatļautā prombūtnē.

Ar drastiskām metodēm sakārtojusi organizāciju no iekšpuses, viņa pievērsās Guandunas provinces ienesīgajam sāls biznesam. Viņas pirāti uzbruka flotēm, kas pārvadāja sāli.

Uzbrukumi bija tik veiksmīgi, ka vienu brīdi tikai četri no 270 Ķīnas valdības sāls kuģiem palika ārpus pirātu kontroles.

Lai pretiniekus vēl vairāk iebiedētu, viņa izveidoja pasu sistēmu, kas noteica, ka sāls tirgotājiem ir jāpērk pase, ja viņi nevēlas, lai pirāti kuģiem uzbruktu. Pase bija kā caurlaide drošībai uz ūdens. Drīzumā pasu sistēma tika attiecināta uz visiem tirgotājiem un zvejniekiem. Džen Ji Sao pat uzbūvēja nodokļu maksas punktus, kuros vieglāk varēja iekasēt nodevas.

Tā kā pirāti paļāvās uz to, ka vietējie ciemi nodrošina regulāras  nepieciešamo lietu piegādes, viltīgā pirāte centās vietējos noturēt savā pusē. To viņa panāca, izmaksājot lielas kompensācijas tiem tirgotājiem, kuri bija no viņas iegādājušies pases, taču kļūdas dēļ pirāti tiem uzbrukuši.

Savukārt, ja kāds stājās ceļā viņas mērķiem, tad tam klājās slikti.

Pirāti izmantoja aptuveni divarpus metru garus kinžalus. Viena ieroča pārvietošanai bija nepieciešami trīs cilvēki. Pirāti nereti iebiedēja kuģus, braucot tiem tuvu klāt un viņu virzienā vēršot garus koka kātus, kuru galos bija piestiprinātas asas mačetes.

1809. gadā Džen Ji Sao militārā un ekonomiskā dominance Ķīnas valdību nostādīja situācijā, kur tai bija jālūdz britu un portugāļu flotu palīdzība pirātu apkarošanā. Pēc vairākām spraigām jūras cīņām pirāti palika neuzvarēti.

Tomēr gadu vēlāk viņi vienojās ar valdību un no tās saņēma iespaidīgas pensijas.

Vēstures grāmatas klusē par turpmākajām slavenās pirātes gaitām. Vienīgi 1822. gadā, pēc sava otrā vīra nāves, viņa atgriezās Guandunā, lai audzinātu abu kopīgo dēlu. Pavadot vecumdienas bagātībā, pirāte 69 gadu vecumā aizgāja mūžībā.

Kopš tā laika viņas stāsts ir iedvesmojis cilvēkus visā pasaulē.  Arī piedzīvojumu filmu sērijas "Karību jūras pirāti" veidotāji, radot filmas varoņus, kā paraugu ņēma viltīgo un nežēlīgo Ķīnas pirāti Džen Ji Sao. 

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!