Didrihsones "Telegram" dzemdības sašūpo sabiedrību. Ko pieredzes stāsti nozīmē citiem topošajiem vecākiem? (7)

Psihoterapeite Vita Kārkliņa skaidro, ka publiskie dzemdību stāsti var dažādi ietekmēt topošos vecākus.

"Dalās ar visādu pieredzi - var iebiedēt, var palīdzēt," saka eksperte.

Pirmdienas, 11. jūlija, rītā Didrihsone saviem "Telegram" sekotājiem paziņoja, ka ir devusies uz slimnīcu. Par dzemdību vietu sieviete izvēlējās Ventspili, jo, kā viņa skaidro, tur pakalpojumi ir lētāki nekā citās Latvijas pilsētās, kā arī medicīnas darbinieki ir atsaucīgi un vide ir klusa un mierīga. 

Informācijas trūkums par dzemdībām

Didrihsone stāsta, ka viņai pietrūcis informācijas par detaļām un svarīgiem aspektiem dzemdību laikā, kurus būtu vajadzējis zināt jau iepriekš, lai sagatavotos laikus. Tas arī bija iemesls, kādēļ viņa ar dzemdību procesu dalās publiski - lai daudzas topošās māmiņas varētu gūt priekšstatu par to, kā tas patiesībā notiek.

"Es ar to visu dalos tikai tāpēc, ka man seko nenormāli daudz māmiņu, kurām arī tūlīt ir jādzemdē. Es negribu biedēt, bet katrai ir savs scenārijs."

Lai gan topošā māmiņa iepriekš bija cītīgi apmeklējusi grūtnieču kursus un par dažādiem jautājumiem konsultējusies ar vecmāti, viņa atzīst, ka par daudzām svarīgām lietām uzzinājusi tikai tad, kad jau atradusies slimnīcā: "Tie ierosināšanas veidi, kā tiek stimulētas dzemdības, izrādās, ir dažādi. To es nezināju, man likās, ka ir tikai viens veids. Nē, ir vairāki."

Viņa arī atzīst, ka pārsteidzis nepieciešamo lietu saraksts, kas jāņem līdzi uz dzemdībām, kā, piemēram, pamperi ne tikai mazulim, bet arī pašai māmiņai:

"Tad es parunāju ar ginekoloģi, viņa uz mani tā paskatās: "Bet skaidra lieta, ka tev to vajag!" Es domāju: "Kāpēc par to neviens tā nerunā?""

Dzemdību procesu "Telegram" vēroja vairāk nekā 30 000 cilvēku, un jaunā māmiņa savus sekotājus regulāri informēja par dzemdību procesu, gan ierakstot balss ziņas, gan filmējot video. Turklāt brīvajos brīžos viņa strādāja pie datora, sekodama līdzi sava uzņēmuma darbībai, kā arī veikala klientiem sniedzot dāsnas atlaides par godu bērniņa nākšanai pasaulē.

Emocijas kā noteicošais faktors 

Psihoterapeite Vita Kārkliņa aicina citas topošās māmiņas nevis paļauties uz dažādiem pieredzes stāstiem, kuri ir paspilgtināti ar emocijām, bet gan uzticēties gan ārstiem, gan vecmātei, ar kuru pirms dzemdībām ieteicams iepazīties. Turklāt eksperte uzsver, ka māmiņas dzemdību laikā var pārprast ārsta teikto, tādējādi radot augsni konfliktiem vai citām nepatīkamām situācijām, kas arī kopumā pasliktina dzemdību pieredzi.

Didrihsones dzemdības kopā ilga 12 stundas, un mazulis pasaulē nāca 12. jūlijā. Jaunā māmiņa nebija gaidījusi, ka sāpes dzemdējot būs tik lielas un ka viņai pēc tām vairs vispār fiziski nebūs spēka: 

"Es esmu šokā, kā sievietes ķermenis to vispār var izturēt."

Didrihsones vīrs vaicāja, vai pēc piedzīvotā viņa varētu dzemdēt vēl vienu bērnu. Elīna atbildēja: "Es nevaru to izskaidrot, tu to nekad nesapratīsi. Es vien zinu, ka tu tiešām nevarētu. Man likās, ka uz tā galda arī palikšu."

"Man likās, ka es tagad paņemšu savu mazo un tas ir tas īpašais brīdis, kā rāda filmās, un tu viņu tā samīļo un aizmirsti visas sāpes. Fufelis, nē!" sajūtās dalās jaunā māmiņa.

Pēc slimnīcā pavadītām trim dienām viņa devās mājup. "Šīs sajūtas nevar izskaidrot. Man šīs emocijas neparādījās, kad pirmo reizi rokās paņēmu mazo vai pēc pirmās kopīgi pavadītās nakts ar mazo. Man tās parādījās tikai dienu pēc tam.

Es vēl cenšos aprast ar jauno statusu. Vēl mēģinu aptvert, ka viņš ir mans uz mūžu, ka viņam neviena cita nav, ka vairs nekad mūžā es nebūšu viena. Vīrs ir vīrs, bet tas, kas iznāk no tevis, tas ir vēl ciešāk," prāto jaunā māmiņa.

Viņa stāsta, ka piedzīvotās dzemdību sāpes nav ne ar ko salīdzināmas. "Piedzīvojot dzemdības, es nevaru pateikt, ka šis lielais prieks man nosedz to, ko es piedzīvoju dzemdībās. Daudzas māmiņas man teica, ka tad, kad es saņemšu rokās maziņo, es par visu aizmirsīšu; nē, man tā nav. Protams, tas mani neatturēs no nākamās grūtniecības, bet es varu pateikt, ka nekas trakāks un sāpīgāks dzīvē nav piedzīvots."

Svarīgākais dzemdībās - atbalstoša emocionālā vide

Lai gan dzemdību filmēšana un savas pieredzes publiskošana citiem Latvijā ir samērā unikāla parādība, tomēr ārzemēs ir novēroti dažādi publiski dzemdību stāsti, piemēram, CBC vēsta par kādām dzemdībām 2016. gadā, kuras tika translētas "Facebook". Mazuļa tēvs Kali dzemdības filmēja 45 minūtes. Lai gan māmiņa zināja, ka vīrs dzemdības filmē, taču viņa bija pārsteigta, kad vēlāk uzzināja, ka dzemdības tika translētas "Facebook" tiešraidē. 

Vīrietis izlēma filmēt dzemdības, jo vēlējās sievai video vēlāk parādīt kā pierādījumu, ka viņa varēja dzemdēt mājās bez ārstu palīdzības, nevis slimnīcā. Tomēr sieviete bija izlēmusi par labu tradicionālajām dzemdībām slimnīcā. 

"Bērna piedzimšana nav jāslēpj, tā ir svētība, un, manuprāt, ir lieliski dalīties tajā ar cilvēkiem," uzskata Kali.

Savukārt Aisisai, kurai ir "Facebook" blogs "Channel Mum" ar 30 000 sekotājiem, dzemdību pieredze nebija tik pozitīva. 2017. gadā sieviete, guļot Velsas slimnīcas gultā, saviem sekotājiem stāstīja, ka nekas nenotiek kā plānots — slimnīcā nebija pietiekami daudz gultu un vecmāšu. 

"Viņi mani varbūt pārvedīs uz citu slimnīcu un tad skatīsies, kas notiks," sieviete stāsta.

"Žēl, jo slimnīcā vieta tika aizņemta jau pirms nedēļas, un tad tev pasaka, ka dzemdības nevar stimulēt, jo nav pietiekami daudz darbinieku," pārdzīvoja jaunā māmiņa.

Tomēr vēlāk viņa sekotājiem paziņoja, ka dzemdības notiks turpat. Lai gan pāris, ierodoties slimnīcā, minēto šķēršļu dēļ bija dusmīgs, gultas pēkšņi atbrīvojās un dzemdības varēja sākties.

Savā pirmajā ierakstā Aisisa pauda, ka viņu satrauc dzemdību procesa pārraidīšana "Facebook", taču pozitīvie komentāri iedrošināja: "Es biju ļoti satraukusies par šo "Facebook" tiešraidi, taču ir ļoti, ļoti nomierinoši lasīt jūsu daudzos komentārus."

Psihoterapeite Kārkliņa uzsver, ka priekšstats par dzemdībām ir ļoti atkarīgs no tā, kādi piemēri tiek stāstīti un rādīti topošajiem vecākiem, jo bērniņa nākšana pasaulē ir ļoti individuāls process.

Kā piemēru Kārkliņa min jauniešus, kuriem agrāk vadīja nodarbības:

"Noskatoties dokumentālo filmu, kur sieviete kliedz, man meitenes tajās nodarbībās teica, ka nekad nedzemdēs, bet tad, kad es rādīju dzemdības Norvēģijā, kurās bija vecmātes atbalsts un vīrs mierinot stāvēja pie galvas, tas bija ļoti jauki.

"Svarīgi, lai būtu droša vide, kur nav baiļu, uzticas vecmātei, kur ir aizsardzība un pietiekami droša un atbalstoša emocionālā vide," stāsta psihoterapeite.

Elīnas Didrihsones vārds jau agrāk izskanējis vairākos skandālos, kas izraisīja plašu sabiedrības rezonansi. Viņa vairākkārt nonākusi gan Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) redzeslokā.

Didrihsone saņēmusi aizrādījumus arī par mirkļbirkas #reklāma nelietošanu sociālajā tīklā "Instagram", kurā aktīvi reklamē apģērbus. Ik pa laikam parādās arī citas sūdzības - piemēram, vairākas sievietes apgalvo, ka apģērba iegādes brīdī viņām lūgts maksāt skaidrā naudā un netiek izsniegts čeks. Sūdzības ir arī par preču atgriešanas sistēmu.

Didrihsone piedalījās arī Ainara Šlesera dibinātās politiskās partijas "Latvija pirmajā vietā" dibināšanā un uzstājās ar 29. kārtas numuru. Didrihsone ar vīru Nauri ir reliģiskās organizācijas "Prieka vēsts" locekļi un nereti redzami tās rīkotajos pasākumos.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!