Viena no spējīgākajām pretgaisa aizsardzības sistēmām pasaulē. Kā uzveikt Krievijas S-400? (3)

Šī pretgaisa aizsardzības raķešu sistēma ir ļoti jaudīga, taču nav ne tuvu tik spējīga, kā bieži tiek uzskatīts. NATO aprindās šo sistēmu dēvē par SA-21 Growler. Tā tiek uzskatīta par vienu no spējīgākajām gaisa aizsardzības raķešu sistēmām, reizēm pat par visspējīgāko.

Tās darbības rādiuss ir gandrīz 402 kilometri, tā spēj izmantot dažādas raķetes cīņā ar dažādiem apdraudējumiem gaisā, kuras ir zema iespēja pārtvert. Tiek uzskatīts, ka Triumf ir viena no retajām sistēmām, kas spēj pretoties ASV Gaisa spēku spējām.

Krievija ir apzināti noklusējusi informāciju par S-400 testēšanu. Veicot plašus pētījumus par sistēmas izstrādi un izmantošanu un ņemot vērā dažādu valstu ekspertu vērtējumus, izteiktas divas atziņas par S-400.

Pirmkārt, sistēma nav ne tuvu tik spējīga, kā bieži tiek uzskatīts. Otrkārt, tāpat tā ir viena no visspējīgākajām pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmām, kas mūsdienās tiek izmantotas.

S-400 sistēmas uzlabotās spējas

Krievijas S-400 sistēmas izstrāde, visticamāk, sākusies 20. gadsimta 80. gados. Tikai 1993. gadā šī sistēma tika atklāta sabiedrībai - divus gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma. Aptuveni 70 līdz 80 procenti no sistēmas aparatūras tika ņemti no Padomju Savienības S-300 sistēmas, kuru sāka attīstīt 60. gadu beigās. 

Galvenās atšķirības starp veco S-300 un moderno S-400 sistēmu ir atjauninātas un pilnveidotas radaru sistēmas, uzlabota programmatūra un jaunu tipu raķešu iekļaušana, lai plašāk pārtvertu mērķus un palielinātu darbības rādiusu.

Vēl viens svarīgs S-400 aspekts ir elektroniskās karadarbības pretpasākumi, piemēram, spēja ātri mainīt frekvences, lai ierobežotu radara traucēšanu, un veikli virzīt starus, lai uzlabotu mērķa uztveršanu un izsekošanu. 

Zemā iespēja pārtvert raidītās raķetes ir saistīta ar Krievijas Nebo-M radaru sistēmas iekļaušanu. Sistēma apvieno trīs dažādus blokus, kas pārraida dažādās frekvenču joslās, lai noteiktu, izsekotu un mērķētu uz zemu novērojamām lidmašīnām, piemēram, ASV piektās paaudzes iznīcinātājiem. Sistēma to dara, izmantojot maskēšanās iznīcinātāju dizaina elementu - tiem raksturīgo nosakāmību pret zemākas frekvences radara joslām.

Nebo-M radars un tā efektivitāte pret tādiem iznīcinātājiem kā F-35

Modernie iznīcinātāji ar maskēšanās tehnoloģijām ir veidoti tā, lai spētu aizkavēt vai novērst nonākšanu augstākas frekvences radaru blokos, kas tiek pārraidīti S, C, X un Ku joslu daļās, jo šīs sistēmas spēj nodrošināt, ka radaru bloki vada raķeti līdz mērķim.

Zemākas frekvences radaru bloki, kas izmanto L vai S joslas, nespēj vadīt ieročus ar tādu precizitāti, bet spēj pamanīt maskētos iznīcinātājus. Rezultātā daudzas valstis ir izstrādājušas agrīnās brīdināšanas radaru sistēmas, kas izmanto zemo frekvenču joslas, lai informētu par maskēto iznīcinātāju tuvošanos. Tomēr lielākajai daļai valstu nav iespējas mērķēt uz šiem iznīcinātājiem, pat ja tie lido virs galvas.

Krievijas Nebo-M sistēma izmanto divus zemas frekvences radaru blokus Nebo SVU VHF joslā un Protivnik G L joslā, lai noteiktu maskēto iznīcinātāju klātbūtni, kad tie tuvojas. Šīs sistēmas nenodrošina tādu attēla precizitāti, kas nepieciešama, lai mērķētu uz maskēto iznīcinātāju, bet, savienojot tās ar Krievijas Gamma S1 bloku, kas pārraida S un X joslās, Nebo-M sistēma efektīvi izseko un ar laiku mērķē uz maskētajiem iznīcinātājiem.

Lai gan mūsdienu maskētie iznīcinātāji F-35, F-22, J-20 un Su-57 ir paredzēti, lai mazinātu izsekojamību augsto frekvenču joslās, neviens mūsdienu iznīcinātājs nevar palikt pilnīgi nepamanīts.

Iznīcinātāju maskēšanās mērķis nav palikt pilnīgi nepamanītiem, bet gan aizkavēt to izsekojamību pietiekami ilgu laiku, lai iznīcinātājs var raidīt pirmais vai aizbēgt no potenciālā uzbrukuma.

Krievija apgalvo, ka zemās frekvences bloki, ko izmanto Nebo-M, var pamanīt ASV F-117 Nighthawk iznīcinātāju 350 kilometru attālumā tādā vidē, kurā nav elektroniskās karadarbības, vai arī 72 kilometru attālumā, ja spēcīgi tiek traucēts radars, secinājis Grieķijas gaisa spēku pulkvedis un elektronikas inženieris Konstantīns Zikidis.

Kā attīstītos duelis starp Krievijas S-400 un ASV F-35 iznīcinātāju?

Pamatojoties uz novērtējumiem, S-400 sistēma var mērķēt uz F-35 iznīcinātāju, taču, visticamāk, tas iespējams gadījumā, ja F-35 lido vien 32 kilometru attālumā no sistēmas. Rezultātā cīņā gandrīz noteikti uzvarētu ASV F-35 iznīcinātājs, pateicoties pretradiācijas raķetei ar paplašinātu darbības rādiusu.

Šis ierocis ir veidots, lai atklātu un nenonāktu apraides radaru blokos. Raķete atrodas F-35 ieroču nodalījumā, tās darbības rādiuss ir 96 kilometri. Ja to izšauj vairāk nekā 32 kilometru attālumā no S-400 sistēmas, visticamāk, tā atradīs noteikto mērķi un F-35 netiks notriekts. Tomēr jāņem vērā, ka īsu laiku F-35 ieroču nodalījuma durvis būs atvērtas un iznīcinātāja daļa vairs nebūs maskēta. S-400, visticamāk, spēs vadīt raķeti uz mērķi. 

Tomēr Krievijas karaspēks, iespējams, neizmantos sistēmu, kas vada raķeti uz mērķi, jo pretradiācijas raķete, kas tiem tuvojas, mudinās izslēgt sistēmu un pārvietoties uz citu vietu. Ja tikai tiktu izslēgta sistēma nepārvietojoties, ASV raķetes mērķēšanas sistēma joprojām varētu atrast mērķi, izmantojot GPS.

S-400 sistēma darbojas visefektīvāk, ja to izmanto kā plašākas integrētas pretgaisa aizsardzības sistēmas daļu, nevis lieto atsevišķi.

Vienkāršākais veids, kā uzveikt S-400? Daudzas spārnotas raķetes

Tāpat kā visas pretgaisa aizsardzības sistēmas, arī S-400 redzamība ir tikai horizonta līmenī, ja sistēma nav savienota ar citām tehnoloģijām, piemēram, gaisa agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmu. Tieši tādēļ Krievijas modernā kara doktrīna var negūt panākumus. Kā parāda piecus mēnešus ilgā karadarbība Ukrainā, Krievija par prioritāti neuzskata gaisa telpas kontrolēšanu. 

Tas var būt tiešs rezultāts NATO ievērojamajām gaisa spēku spējām, kā arī Krievijas apziņai, ka tā varētu zaudēt gaisa telpas kontroli, nonākot liela mēroga konfliktā ar NATO.

"Bez sensoriem ārpus horizonta S-400 un citas jaudīgas sistēmas ir neaizsargātas pret spārnoto raķešu uzbrukumu zemā augstumā.

Tas var pārslogot pretgaisa aizsardzības sistēmu," norāda ASV Bruņoto spēku pētnieki Pīters Vilsons un Džons Paračini no bezpeļņas organizācijas "Rand Corporation".

Šādā gadījumā arī kalnains reljefs pasliktinās redzamību. "Ģeogrāfiskie faktori lielā mērā balstās uz sistēmas lietderību, jo kalnaini elementi var bloķēt sistēmas sensorus. Zemu lidojošs mērķis var izmantot ģeogrāfiskās īpatnības un zemes izliekumu, lai izvairītos no S-400 pārtveršanas daudz ilgāk nekā augstu lidojošs mērķis," norāda riska novērtēšanas uzņēmums "RANE".

Tā kā Krievijas militārā doktrīna aicina nekavējoties nodrošināt gaisa telpu ap saviem objektiem vai mērķiem un pamest to, kad tā vairs nav vajadzīga, Krievijai, visticamāk, būtu grūti maksimāli izmantot S-400 tālās darbības spējas liela mēroga konflikta gadījumā pret ASV vai NATO.

Visas pretgaisa aizsardzības sistēmas ir neaizsargātas pret liela mēroga uzbrukumiem. Arī S-400

Neskatoties uz norādītajiem trūkumiem, S-400 sistēma patiešām ir ļoti spējīga un bieži tiek raksturota kā efektīvāka par ASV novecojušo, bet bieži atjaunināto Patriot raķešu sistēmu. Tomēr bezpilota lidaparātu un zemo izmaksu raķešu tehnoloģijas var izrādīties pārākas par S-400.

Krievijas S-400 bataljons parasti sastāv no astoņām raķešu palaišanas platformām. Katra no tām ir bruņota ar četrām raķetēm. Neatkarīgi no raķešu veida, bataljons var pārtvert ne vairāk kā 32 mērķus, pirms tam beidzas raķetes.

Pat 965 kilometru attālumā kravas lidmašīnas, piemēram, ASV C-130 vai C-17, visticamāk, varētu likvidēt S-400, pateicoties programmai "Rapid Dragon". Tā ļautu palaist daudzas spārnotās raķetes JASSM-ER, taču nepieciešami precīzi mērķa dati. Šos datus varētu pārraidīt no F-35 iznīcinātāja, kas lido vismaz 32 kilometru attālumā no S-400.

Lai efektīvi pārvarētu visu S-400 bataljonu, pretējiem spēkiem ir tikai jāizšauj vairāk raķešu, nekā iespējams pārtvert.

"Pret zemu lidojošām spārnotajām raķetēm S-400, visticamāk, gūs panākumus, ja atradīsies desmitiem kilometru attālumā, nevis simtiem kilometru attālumā.

Izolēta S-400 baterija vai bataljons būs neaizsargāts, kad to uzbrukumā pārslogo pretinieka spēki. Tas pat var tikt iznīcināts, pretiniekam nezaudējot nevienu lidmašīnu," skaidro "RANE".

Krievijas S-400 un citu sistēmu neveiksmes 

Pēc Krievijas teiktā, S-400 sistēma ir pārbaudīta kopā 32 reizes sešos kaujas vingrinājumos. Neesot pieļautas kļūdas, kas norāda uz maldīgu informāciju. Daudz lielāka ir iespējamība, ka Krievija vienkārši neatklāj testēšanas neveiksmes, kas, salīdzinot ar ASV caurspīdīgumu, rada pārspīlētu priekšstatu par Krievijas spējām.

"Šo testu laikā Krievijas spēki izšāva nezināmu skaitu pārtvērēju, pārtverot nezināmu skaitu mērķu. Turklāt Krievija valsts medijiem ziņoja, ka 100% no S-400 pārtveršanas mēģinājumiem bijuši veiksmīgi. 

Līdz šim neesam spējuši identificēt nevienu ziņojumu par neveiksmīgiem pārtveršanas testiem ar S-400. Tāpat kā mūsu hipotēze par Indiju, tas liecina, ka arī Krievija slēpj lielāko daļu savu attīstības testu vai citas neveiksmīgas pārtveršanas," norāda pētnieki Šī Kotona un Džefrijs Luiss. 

Neraugoties uz Krievijas apgalvotajiem panākumiem S-400 testēšanā, pēdējos gados ir notikušas vairākas lielas S-400 un ar to saistītu sistēmu neveiksmes.

2017. gada aprīlī ASV un sabiedrotie spēki veica spārnoto raķešu triecienus pret mērķiem Sīrijā S-400 sistēmu tuvumā. Lai gan Krievija apgalvo, ka aizsargā gaisa telpu 400 kilometru attālumā ar S-400, sistēmai neizdevās pārtvert zemu lidojošās zemskaņas spārnotās raķetes, pirms tās atrada savu mērķi - Sīrijas Šairatas gaisa bāzi. Tā atradās 175 kilometru attālumā no S-400 Lādikījā.

"Visas tās runas, ka esam nodrošinājuši visu Sīrijas gaisa telpu, ir tikai mākslinieciska svilpošana. Vairāk vai mazāk var aizstāvēt 40 kilometru garu perimetru," "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" norādīja Maskavā dzīvojošais militārais analītiķis Pāvels Felgengauers.

Krievijas S-300 sistēmas, kas izmanto Nebo-M radaru blokus, ilgstoši nav spējušas novērst uzbrukumus no maziem bezpilota lidaparātiem, piemēram, Turcijas "Bayraktar TB2" un Izraēlas spārnotajām raķetēm Sīrijā, kā arī pavisam nesen Kalnu Karabahas konfliktā.

"Lai iznīcinātu pretgaisa aizsardzības sistēmas, Azerbaidžāna Armēnijas teritorijā izmantoja lidaparātus kā ēsmu, kurus sašāva izvietotās pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Šī darbība atklāja šo pretgaisa aizsardzības sistēmu atrašanās vietu, kuru pēc tam neitralizēja ar droniem.

Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, piemēram, 2K12 Kub, 9K35 Strela-10, 9K33 Osa un 2K11 Krug, nevarēja pārtvert vairākus bezpilota lidaparātus, kas vai nu sasniedza savus mērķus vai iznīcināja pašu pretgaisa aizsardzības sistēmu.

Azerbaidžāna arī apgalvo, ka iznīcināja vairākas pretgaisa aizsardzības sistēmu S-300 baterijas, vēlāk izplatot uzņemtos materiālus. Tas liek domāt, ka S-400 sistēmas varētu būt līdzīgi ievainojamas," norāda Pakistānas Gaisa spēku Aviācijas un drošības pētījumu centra pētniece Šaza Arifa.

Arī līdzīgu bezpilota lidaparātu uzbrukumu panākumi Ukrainā pēdējo piecu mēnešu laikā vēl vairāk pierāda, ka šīs Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas ir ievainojamas.