"Ir jāsaprot, ka ar to var cīnīties." Žurnāliste Raisa Smirnova atklāti par savu cīņu ar multiplo sklerozi

Apollo.lv
"Ir jāsaprot, ka ar to var cīnīties." Žurnāliste Raisa Smirnova atklāti par savu cīņu ar multiplo sklerozi
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: Ekrānuzņēmums no video/ LTV Ziņu Dienests

Žurnālistei Raisai Smirnovai 25 gadu vecumā diagnosticēja multiplo sklerozi. "Tu redzi, ka tev nav nākotnes. Tev ir 25 gadi. Bija sapņi, traki plāni. Es padomāju, ka negribu šādi beigt savu dzīvi," savu slimības stāstu Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" atklāj žurnāliste. 

Viss sākās ar reiboņiem, vemšanu un krišanu, tādēļ sieviete darbā paņēma slimības lapu. Viņa nezināja, ka simptomi vēsta par kaut ko nopietnu. Pašai tolaik šķita, ka pie vainas ir diennakts maiņas un negulētās stundas. Arī ārsts teica tieši to pašu.

Raisa nodeva analīzes: "Analīzes bija ļoti labas, nekas nebija redzams. Izņemot to, ka man ir liels nogurums, reiboņi un visu laiku gribas gulēt."

Tā kā analīzes neko neuzrādīja, viņa atkal sāka strādāt, taču nekas uz labo pusi nemainījās - ģībšana un reiboņi turpinājās.

Kādu vakaru viņa mājās virtuvē nokrita uz grīdas.

"Nokritu tā, ka nevarēju piecelties. Teorētiski es varēju kustēties un runāt, bet nevarēju saprast, kur ir debesis, kur zeme. Pazaudēju telpas izjūtu."

Slimnīcā viņa pavadīja mēnesi, tika veiktas dažādas pārbaudes. "Man smadzenēs parādās perēkļi, tādi kā zudumi, un signāls neaiziet, kā vajag, piemēram, ja man vajag pacelt roku, es to ātri nevaru izdarīt," skaidro Raisa.

Slimnīcā tika noteikta diagnoze - multiplā skleroze.

"Es paņēmu to papīru un uzreiz nesapratu, ka slimoju nopietni, jo [man ir] 25 gadi, esmu priecīga, jautra. Mani it kā "salaboja" tajā slimnīcā, es jutos labi," viņa atceras tā brīža sajūtas.

Vēlāk jaunā sieviete internetā sāka meklēt informāciju par slimību. Meklējumi beidzās ar pamatīgām izbailēm -  atrastajos attēlos visi cilvēki sēdēja ratiņkrēslā.

"Tā ir autoimūna, ģenētiska slimība, un ārsti joprojām nezina, kāpēc tā vienam parādās un otram ne. Uzliesmojums var būt un pēc tam desmit gadus neparādīties," žurnāliste skaidro.

Lai slimība pārlieku neietekmētu redzi, kustības un dzirdi, Raisai visu mūžu būs jālieto zāles. "Tu nezini, kura daļa no tavām smadzenēm var tikt bojāta," viņa saka.

Tomēr sieviete ir pierādījums tam, ka ar šo slimību var pilnvērtīgi dzīvot. "Tev ir jāsaprot, ka vari ar to cīnīties," viņa pārliecināti saka.

Raisa savā dzīvē jūtas laimīga. Viņai ir svarīgi būt atklātai pret sevi un citiem:

"Ļoti viegli būt laimīgam, ja tu saproti, ka laimei maz vajag. Nav jāgaida, kad kāds atnāks un pateiks, ka esi skaists vai labs. Ir jābūt pašam skaistam un labam."

Ar laiku viņa sevi pierādīja un, par spīti šaubīgajiem, piepildīja savus sapņus: "Es biju teikusi, ka gribu strādāt radio. "Nē, nē,  tas nekad nenotiks. Tu neesi kāda slavena cilvēka meita, tu nekad netiksi radio.""

"Kamēr man būs kaut kādi jauni uzdevumi dzīvē, tad man arī negribēsies, lai tā dzīve apstājas, un katru dienu kaut ko izdomāju," smejas dzīvespriecīgā Raisa.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!  

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu