/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2022/07/27/14722575t1h47ed.jpg)
Pasaules Veselības organizācija jūnijā ieteica zinātniekiem turpināt pētīt visus iespējamos Covid-19 pandēmijas cēloņus. Divos žurnālā "Science" publicētajos pētījumos izmantotas pilnīgi atšķirīgas pieejas, taču gūts viens un tas pats secinājums Huananas jūras velšu tirgus Uhaņā, Ķīnā, visticamāk, bija koronavīrusa epicentrs, vēsta raidsabiedrība CNN.
Vienā pētījumā zinātnieki no visas pasaules izmantoja kartēšanas rīkus un sociālo mediju ziņojumus, lai veiktu telpisko un vides analīzi. Tika noskaidrots, ka vīrusu, iespējams, pārnēsāja dzīvnieki, kas tirgū tika pārdoti 2019. gada beigās.
Dzīvnieki atradās cieši kopā un varēja viegli apmainīties ar mikrobiem. Tomēr pētījums nenosaka, kuri dzīvnieki varēja būt inficēti.
Pētnieki konstatēja, ka agrākie Covid-19 gadījumi bija koncentrēti tirgū starp pārdevējiem, kuri pārdeva šos dzīvniekus, vai cilvēkiem, kuri tur iepirkās. Pētnieki uzskata, ka dzīvnieki pārnēsāja divus atsevišķus vīrusus, kas nonāca cilvēkiem.
"Visi astoņi Covid-19 gadījumi, kas atklāti pirms 20. decembra, bija no tirgus rietumu puses, kur tika pārdotas arī zīdītāju sugas," teikts pētījumā.
Otrajā pētījumā izmantotā molekulārā pieeja arī noteica, ka pirmās koronavīrusa infekcijas pārgāja no dzīvniekiem uz cilvēkiem.
Šis pētījums liecina, ka sākotnējais Covid-19 paveids, iespējams, bija dažādās formās, kuras zinātnieki dēvē par A un B cilmēm. Izcelsmes radīja vismaz divi pārnešanas gadījumi no dažādām dzīvnieku sugām uz cilvēkiem.
Pētnieki norāda, ka pirmā pārnešana no dzīvniekiem uz cilvēkiem, iespējams, notika aptuveni 2019. gada 18. novembrī, un tā nāca no B cilmes.
Pētnieki konstatēja, ka B cilme bija tikai cilvēkiem, kuriem bija tieša saikne ar Huananas jūras velšu tirgu.
Autori uzskata, ka cilme A radās nedēļu vai pat dienu laikā pēc inficēšanās ar B cilmi. A cilme tika atrasta tiem cilvēkiem, kuri dzīvoja vai uzturējās tirgus tuvumā.
"Šie atklājumi liecina, ka ir maz ticams, ka SARS-CoV-2 plaši izplatījās starp cilvēkiem pirms 2019. gada novembra, un tie nosaka šauru laika sprīdi, kad ar SARS-CoV-2 pirmoreiz inficējās cilvēks, līdz brīdim, kad tika ziņots par pirmajiem Covid-19 gadījumiem," teikts pētījumā.
"Tāpat kā citu koronavīrusu gadījumā, SARS-CoV-2 parādīšanos, visticamāk, izraisīja vairāki zoonotiski notikumi," norādīts pētījumā.
Imunoloģijas un mikrobioloģijas nodaļas profesors Kristians Andersens piebilda, ka pētījumi galīgi neapgāž laboratorijas noplūdes teoriju, bet ir tik pārliecinoši, ka viņš mainījis savu viedokli par vīrusa izcelsmi.