Kopš kara Ukrainā sākuma igauņi bažījas par potenciālo Kremļa vēršanos arī viņu valsts virzienā. Vairāk nekā 1000 sieviešu ir pieteikušās Sieviešu brīvprātīgajā aizsardzības organizācijā, lai vajadzības gadījumā varētu aizstāvēt savu valsti, vēsta medijs "Guardian".
Mehāniķe, auditore, arhitekte, pianiste un skolotāja mūzikas skolā - tās ir tikai dažas no igauņu sievietēm, kuras ir pieteikušās Sieviešu brīvprātīgajā aizsardzības organizācijā.
"Nav pagājis ilgs laiks, kopš mēs izcīnījām brīvību no Padomju Savienības. Tas motivē nepazaudēt to, kas tev ir," skaidro mehāniķe Mari, kura izlēma kļūt par brīvprātīgo organizācijā tajā pašā vakarā, kad Ukrainā sākās karš.
"Es nevēlos nonākt tādā situācijā kā ģimenes Ukrainā, kur nakts vidū atvērās elle. Kas mums liedz kļūt par otro Ukrainu?" jautā sieviete.
"Krievija varētu neiebrukt šodien vai rīt, bet es vēlos būt sagatavota," saka Mari. Viņa kopā ar savu māti nedēļas nogales pavada, trenējoties pirmās palīdzības sniegšanā un šaujamieroču izmantošanā, kā arī apgūstot partizānu kara metodes.
"Cilvēki ir sākuši saprast, ka viņi nevar vienkārši sēdēt un gaidīt palīdzību, viņiem pašiem ir kaut kas jādara," saka brīvprātīgā.
"Mēs esam maza nācija, mēs atrodamies tieši blakus Krievijai. Esmu diezgan pārliecināta, ka kādu dienu viņi mēģinās mūs iekarot, tikai neesmu pārliecināta, kad tā diena pienāks," Mari stāsta.
Sievietes māte atzīst, ka ir neierasti meitu redzēt uniformā: "Tā, it kā filmā redzētais ir kļuvis par īstenību." Arī viņas mamma ir izgājusi pamatapmācības. Pievienoties organizācijai sievietei piedāvāja viņas meita.
"Tas tā ir bijis vienmēr, mēs vienmēr darām kopā lietas," skaidro mamma.
Savukārt cita brīvprātīgā stāsta, ka viņas vecāki ir no Ukrainas, taču atbraukuši dzīvot uz Igauniju. Pēdējā reize, kad viņas ģimene sazinājās ar radiem Ukrainā, bija 23. februāris:
"Nākamajā rītā sākās karš. Mēs centāmies piezvanīt - mēs zvanījām, zvanījām, bet atskanēja tikai pī, pī, pī - nekas vairāk, tādēļ es varu tikai cerēt un lūgt, lai viņiem viss būtu kārtībā."
Pirmās divas dienas sieviete mājās pavadīja raudot. Viņu bija pārņēmusi doma pamest darbu un doties uz Ukrainu, taču sapratusi, ka bez attiecīgā aprīkojuma un zināšanām var tikai radīt problēmas, tādēļ šajā organizācijā pieteikusies, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas.
