Ilgtermiņa laika prognoze tuvākajiem mēnešiem

Vasaras izskaņa

LVĢMC izstrādā precīzu prognozi desmit dienām, aptuvenas laika prognozes - līdz sešām nedēļām. "Vairāk par pusotru vai divām nedēļām ir grūti noteikt precīzu prognozi," norāda Vīksna

Tuvākajā laikā laikapstākļi saglabāsies visai līdzīgi kā augusta sākumā. "Līdz augusta beigām gaisa temperatūra būs tuvu normai vai nedaudz virs tās.

Augusts ir pēdējais vasaras mēnesis, un, protams, vēl ir iespējams, ka atsevišķās dienās būs +30 grādu temperatūra. Arī šīs nedēļas otrajā pusē būs silts laiks," sacīja LVĢMC eksperts.

Salīdzinot ar šajā vasarā konstatētajiem karstuma viļņiem, prognožu un klimata daļas vadītājs saka, ka līdzīgs karstuma vilnis šovasar vairs nav gaidāms. Eksperts gan uzsver, ka tās ir mēneša prognozes, kas var mainīties. "Šī nedēļa būs lietaināka. Ir vēl gaidāmas šādas lietusgāzes, bet lokālos apvidos," skaidro Vīksna.

Foto: Lietaina jūnija diena Rīgā

Par vasaras izskaņu eksperts stāsta, ka augusta pašās beigās nokrišņu daudzums varētu palielināties. Šobrīd netiek prognozēts, ka augusts varētu ārkārtīgi mitrs, auksts vai silts.

Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra dati liecina, ka visi gada atlikušie mēneši Latvijā gaidāmi siltāki par normu. Nokrišņu daudzums tiek prognozēts lielāks nekā ierasts lielā mērā tādēļ, ka ūdens Baltijas jūrā ir siltāks par ilggadējo rādītāju.

Septembrī gaisa temperatūra krietni zemāka

Par rudens sākumu LVĢMC pārstāvis stāsta: "Septembra pirmajā pusē temperatūra varētu būt virs normas par dažiem grādiem. Jāņem vērā, ka septembrī Latvijā vidējā gaisa temperatūra ir krietni zemāka. Tas, ka būs +2 grādi virs normas, nav tas pats, kas jūlijā un augustā."

Salīdzinot ar augustu, Vīksna norāda, ka septembra vidus tiek prognozēts sausāks. Vidējā temperatūra septembrī tiek plānota +12,3 grādi.

Vaicājot par nokrišņu daudzumu septembrī, Vīksna stāsta, ka septembra pirmā puse varētu būt saulaina, sausa un silta.

Foto: Rudens Rīgas centra parkos

Vīksna, apkopojot jaunākās prognozes un klimatiskos datus un tendences, vēsta, ka kopējā tendence parāda, ka aizvien biežāk gaisa temperatūra būs virs normas. "Diezgan reti gaisa temperatūra mēneša garumā ir zem normas. Ir liela varbūtība, ka septembrī gaisa temperatūra būs nedaudz virs normas. Arī oktobris varētu būt mazliet saulaināks un siltāks," skaidro Vīksna.

Aukstuma viļņi

Tuvākajā laikā prognozes neliecina par aukstuma viļņiem. Eksperts saka: "Septembrī kādā naktī var būt salna un temperatūra pazemināsies, bet tas ir normāli. Kopumā izskatās, ka gaidāmie laikapstākļi būs normas līmenī."

LVĢMC pārstāvis piebilst, ka šī ir aptuvenā laika prognoze, jo tā ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, procesiem Atlantijas okeānā.

Pārstāvis saka: "Rudenī provizoriski viens vai pusotrs grāds varētu būt virs normas. Tas ir diezgan daudz. Oktobrī vidējā temperatūra parasti ir +6,8 grādi un novembrī aptuveni +2,2. Pāris grādi tomēr ir daudz. Tā, protams, ir vidējā temperatūra, un tas neizslēdz situācijas, kad var notikt īslaicīgas pārmaiņas."

Foto: Rudens Latgalē

2021. gada kalendārā rudens vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,6 grādi, kas ir +0,5 grādi virs gadalaika normas. Rudens pirmā puse lielākoties bija vēsāka par normu, tamdēļ septembris ar vidējo gaisa temperatūru +11,1 grāds bija +1,2 grādus vēsāks par normu (1991.-2020. gads) un bija vēsākais septembris kopš 2008. gada.

No oktobra vidus līdz rudens beigām gaisa temperatūra galvenokārt bija virs normas, līdz ar to gan oktobris, gan novembris bija siltāki par normu.

Rudens maksimālā gaisa temperatūra +26,3 grādi tika novērota Jelgavā 10. septembrī, bet minimālā gaisa temperatūra -7,7 grādi 22. novembrī Daugavpilī. Kopumā rudens sezonā tika reģistrēti 22 diennakts maksimālās un divi minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika septiņi diennakts maksimālās un viens minimālās gaisa temperatūras rekords.

Meteoroloģiskais rudens Latvijā iestājās 22. augustā, visagrāk tas iestājās Alūksnē, Gulbenē un Zosēnos 18. augustā, bet visvēlāk Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī - 2. septembrī. Meteoroloģiskais rudens Latvijā ilga līdz 27. novembrim, vietām noslēdzoties dienu iepriekš, bet visvēlāk tas beidzās Liepājā – 2. decembrī. Kalendārā rudens pēdējās dienās Latvijā parādījās pirmā sniega sega, 30. novembrī Sīļos tai sasniedzot 28 cm biezumu.

Vai ziemā būs mazāk nokrišņu?

Pirms neilga laika tika vēstīts, ka dažas prognozes liecina - ciklonu aktivitāte Ziemeļeiropā ziemā varētu mazināties.

Anticiklons ziemā pastiprinātu enerģētisko krīzi, jo tas nozīmētu ne tikai zemāku gaisa temperatūru un lielāku energoresursu patēriņu apkurei, bet arī lēnāku vēju un mazāku nokrišņu daudzumu - attiecīgi mazāku elektrības ģenerāciju vēja parkos un hidroelektrostacijās.

Foto: Ziema aprīlī

LVĢMC eksperts gan par šādu prognozi ir visai skeptisks: "Mēs balstāmies uz zinātniskām publikācijām, kuru ietvaros veikti pētījumi par konkrētu reģionu. Šobrīd nevar teikt, ka šobrīd būtu pārliecinošs viedoklis, ka ziemās būs mazāka ciklona aktivitāte un būs mazāk nokrišņu. Šobrīd tā nevar teikt.

Lai arī dažās aizvadītajās ziemās ir bijuši ilgāki periodi, kad ir mērenāki laikapstākļi, secinājumus un trendu analīzi var veikt tikai 30 gadu griezumā."

Pērn ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru -7,7 grādi (7,5 grādi zem normas) decembra pirmā dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada.

Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra -27,1 grāds (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi.

No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija divi dekādes rekordi, bet atkārtots tika viena diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem -25 grādiem.

Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru -4,1 grāds bija trīs grādus vēsāks par normu.

Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem.

Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 grādi (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru -0,9 grādi bija 2,1 grāds siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 grādu bija 3,5 grādiem siltāks par normu.