Taču rezultātā tika secināts, ka dažās reģionālajās slimnīcās, kas atrodas tālāk no pilsētas centra, vairāki ārsti ir ieinteresēti sekot līdzi jaunākajai informācijai par medicīnu.
Piemēram, kāda jauna vecmāte, kura ļoti aizraujas ar savu darbu, apmeklēja vairākas meistarklases, klausījās lekcijas par humānāku attieksmi pret grūtniecēm, lasa jaunākos rakstus par dzemdībām, kā arī aizliegtajām metodēm.
Tajā pašā laikā mazo dzemdību namu galvenās problēmas ir maršrutēšana un ekonomiskās un sociālās izvēles trūkums. Pirmkārt, sievietei ir nepieciešams laiks, lai nokļūtu slimnīcā.
Vistraģiskākā situācija ir Krievijas ziemeļos. Piemēram, Jamalas Ņencu autonomais apvidus un Čukotskas autonomais apvidus. Visam plašajam reģionam var būt viens vai divi dzemdību nami, kur sievieti atved ar helikopteru. Un, otrkārt, bieži vien vienkārši nav iespējas izvēlēties vēlamo ārstu un saņemt papildu pakalpojumus.
Latvijā aktuāla diskusija par epidurālās anestēzijas pielietošanu
Jūnijā sociālajos tīklos plašu diskusiju izraisīja epidurālās anestēzijas pielietošana dzemdību laikā. Vairākas sievietes paudušas neapmierinātību, ka, lai arī epidurālā atsāpināšana ir valsts apmaksāts pakalpojums, atsevišķās ārstniecības iestādēs par to prasa samaksu.
Pēcāk tika lemts, ka no 1. augusta ārstniecības iestādēm epidurālā anestēzija dzemdībās būs jāsniedz par valsts līdzekļiem. Tas spēkā arī gadījumos, ja vēlmi par atsāpināšanas lietošanu izteikusi pati sieviete.
Ministrijas vērtējumā, nav pieļaujams, ka atsāpināšana tiek sniegta kā maksas pakalpojums, jo tā ir valsts apmaksāta.
Epidurālā anestēzija dzemdībās par valsts līdzekļiem tiek sniegta arī pārējās Baltijas valstīs, kurās līdzīgi kā Latvijā ir nepietiekams anesteziologu skaits. Anesteziologu trūkums nozarē risināms ar citām metodēm, nevis sašaurinot pakalpojuma saņēmēju skaitu, norāda VM.