Krievijā grūtnieces dzemdībās bez maksas saņem daudzas bērna veselībai nepieciešamās procedūras. Valstī ir zema zīdaiņu mirstība, taču tajā pašā laikā daudzas sievietes ir neapmierinātas ar medicīnas personāla attieksmi dzemdību laikā. Sanktpēterburgas socioloģes Anna Temkina, Anastasija Novkunska un Darja Litvina pētīja situāciju Krievijas dzemdību namos un vardarbību dzemdību laikā, vēsta medijs "Meduza".
Vardarbība dzemdībās var būt gan fiziska, gan psiholoģiska. Ar sievietēm var notikt vesela virkne nepatīkamu lietu. Dažos gadījumos var būt tā sauktā dzemdību vardarbība. Tās var būt medicīniskas manipulācijas, nepamatotas iejaukšanās, kas var būt traumatiskas sievietēm.
Šīs darbības var būt aizliegtas ar likumu, bet praksē notiek. Piemēram, aizliegtā Kristellera paņēmiena izmantošana dzemdībās. Taču tas psiholoģiski un fiziski kaitē sievietei.
Krievijā visai bieži tiek konstatēti smagi pārkāpumi dzemdību laikā. Veiktajā pētījumā tika aptaujātas sievietes, kas dzemdējušas lielajās pilsētās, kur ekonomiskās iespējas ir plašākas. Socioloģes runāja gan ar sievietēm, kas maksāja par dzemdībām, gan ar tām, kas dzemdēja saskaņā ar obligāto medicīnisko apdrošināšanu.
Pētījuma procesa laikā tika noskaidrots, ka sievietes nereti dzemdību laikā saskaras ar vardarbību, kas ietekmēja sieviešu lēmumu turpmāk nedzemdēt. Bija pat gadījumi, kad sieviete pēc pirmajām dzemdībām slimnīcā, izmantojot obligāto medicīnisko apdrošināšanu, nolēma otro reizi dzemdēt viena, lai vairs nesaskartos ar vardarbību dzemdību laikā.
Veselības aprūpei Krievijā arī raksturīgs fakts, ka būtiskas nianses par dzemdību procesu netiek izrunāts. Pētījumā tika secināts, ka ārsti un vecmātes nav apmācīti, kā komunicēt ar grūtniecēm.
2015. - 2016. gadā notika akcija "vardarbība dzemdībās". Toreiz sievietes sociālajos tīklos aprakstīja, kā saskārušās ar vecmāšu, medmāsu un ārstu rupjībām dzemdību procesā. Vairākām sievietēm šī bija īpaši traumatiska pieredze.
Tajā pašā laikā socioloģes uzsver, ka vecmātes un ārsti bieži cenšas patiesi palīdzēt, taču daudzi apmācīti padomju gados, kad bija cita mācīšanas pieeja un Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas bija atšķirīgas.
Saskaņā ar kvalitatīvajiem datiem, intervijām un novērojumiem dzemdību namā, ko socioloģes veica pētījuma ietvaros, sieviešu iesaiste lēmumu pieņemšanā Krievijas dzemdību aprūpē principā ir diezgan reta. Un neatkarīgi no tā, vai sieviete par dzemdībām maksāja vai nē.
Raugoties no juridiskās perspektīvas, sieviete paraksta piekrišanu jebkurai manipulācijai. Tas paredz, ka sieviete zina, kas ar viņu notiks, un piekrīt tam. Teorētiski tam vajadzētu būt pirms medicīniskajām manipulācijām. Lielākoties dokumenti tiek parakstīti reģistratūrā, kad slimnīcas apeklētājas parasti nelasa, ko paraksta.
Padomju sistēmā nebija paredzēts, ka pacients var uzdot jautājumus un šaubīties par ārsta lēmumu, bet tagad šī sistēma ir mainījusies.
Sievietes, īpaši tās, kuras pašas apmaksā dzemdības, nereti uzdod sev jautājumus: "Vai man vajag to, ko iesaka ārsts, vai es gribu darīt tā vai vēlos darīt savādāk? Un, vai es varu ietekmēt šos lēmumus?"
Sievietes Krievijā ir kļuvušas prasīgākas - viņas arvien vairāk apzinās, ka tas ir viņu ķermenis, un vēlas pilnvērtīgi piedalīties lēmumu pieņemšanā.
Antropoloģes Annas Ožiganovas pētījumos ir pat tāds piemērs, kad kāda sieviete Maskavā dzemdībās piesaistīja arī juristu, kas dzemdību procesā aizstāvēja lēmumus, kurus sieviete iepriekš pārrunāja ar ārstiem.
Kā liecina pētījuma dati un Maskavas Valsts universitātes kolēģu dati, dažreiz šādu situāciju risināšanai pietiek ar partneri, māti, draudzeni vai vīru. Kamēr sieviete nevar izskaidrot, kas viņai vajadzīgs, viņas vietā to dara cits – viņas mīļotais cilvēks.
Pētot situāciju lauku un pilsētu dzemdību namos, pētījuma autores uzsver - jāņem vērā, ka katrā dzemdību namā ir sava vietējā kultūra, noteikts tehnisko iespēju kopums, profesionālie resursi un sociālās normas.
Sākotnēji var šķist, ka lauku dzemdību nami ir sliktāk aprīkoti, taču socioloģes pētījumā par dzemdību aprūpi Krievijas mazpilsētās liecina, ka tur var būt humānāka un individuālāka pieeja.
Mazajās pilsētās ir mazāka kontroles un uzraudzības iestāžu uzmanība. Tāpat mazākos dzemdību namos tiek pieņemtas mazāk dzemdību. Ir situācijas, kad lauku slimnīcā reizi trijās dienās pieņem dzemdības. Vecmāte un ginekologs var pievērst daudz lielāku uzmanību grūtniecei nekā lielā pilsētā.
Pētījumā sākotnēji tika pieņemts - jo tālāk no pilsētas centra un vairāk tur izplatīta būs padomju pieeja, jo ārsti un medmāsas vairs negribēs mācīties kaut ko jaunu un ekonomiskā situācija ir sliktāka.
Taču rezultātā tika secināts, ka dažās reģionālajās slimnīcās, kas atrodas tālāk no pilsētas centra, vairāki ārsti ir ieinteresēti sekot līdzi jaunākajai informācijai par medicīnu.
Piemēram, kāda jauna vecmāte, kura ļoti aizraujas ar savu darbu, apmeklēja vairākas meistarklases, klausījās lekcijas par humānāku attieksmi pret grūtniecēm, lasa jaunākos rakstus par dzemdībām, kā arī aizliegtajām metodēm.
Tajā pašā laikā mazo dzemdību namu galvenās problēmas ir maršrutēšana un ekonomiskās un sociālās izvēles trūkums. Pirmkārt, sievietei ir nepieciešams laiks, lai nokļūtu slimnīcā.
Vistraģiskākā situācija ir Krievijas ziemeļos. Piemēram, Jamalas Ņencu autonomais apvidus un Čukotskas autonomais apvidus. Visam plašajam reģionam var būt viens vai divi dzemdību nami, kur sievieti atved ar helikopteru. Un, otrkārt, bieži vien vienkārši nav iespējas izvēlēties vēlamo ārstu un saņemt papildu pakalpojumus.
Jūnijā sociālajos tīklos plašu diskusiju izraisīja epidurālās anestēzijas pielietošana dzemdību laikā. Vairākas sievietes paudušas neapmierinātību, ka, lai arī epidurālā atsāpināšana ir valsts apmaksāts pakalpojums, atsevišķās ārstniecības iestādēs par to prasa samaksu.
Pēcāk tika lemts, ka no 1. augusta ārstniecības iestādēm epidurālā anestēzija dzemdībās būs jāsniedz par valsts līdzekļiem. Tas spēkā arī gadījumos, ja vēlmi par atsāpināšanas lietošanu izteikusi pati sieviete.
Ministrijas vērtējumā, nav pieļaujams, ka atsāpināšana tiek sniegta kā maksas pakalpojums, jo tā ir valsts apmaksāta.
Epidurālā anestēzija dzemdībās par valsts līdzekļiem tiek sniegta arī pārējās Baltijas valstīs, kurās līdzīgi kā Latvijā ir nepietiekams anesteziologu skaits. Anesteziologu trūkums nozarē risināms ar citām metodēm, nevis sašaurinot pakalpojuma saņēmēju skaitu, norāda VM.
