/nginx/o/2019/10/20/12672665t1hdbdd.jpg)
Energoresursu cenu krīzei plosoties, sākušās arī diskusijas par to, kā dzīvot taupīgāk un tērēt mazāk resursu apkurei. Tāpat izskanējis arī piedāvājums samazināt dzīvokļiem piegādātā karstā ūdens temperatūru. To pretrunīgi vērtējusi Veselības inspekcija, jo šādi mēģinājumi ietaupīt varētu izraisīt leģionāru slimības uzplaiksnījumu, kas ir īpaši bīstama cilvēkiem gados un smēķētājiem, vēsta TV3.
Veselības inspekcija brīdina, ka taupības nolūkos samazinot karstā ūdens temperatūru daudzdzīvokļu ēkās, var izplatīties ārkārtīgi bīstamā leģionāru slimība.
Ideja par karstā ūdens temperatūras mazināšanu soctīklos virmo jau labu laiku. Par to diskusija starp vietējiem politiķiem izvērtusies mikroblogošanas vietnē "Twitter". Taču Veselības inspekcija brīdina, ka karstā ūdens temperatūras samazināšana var radīt riskus cilvēku veselībai.
Balstoties uz medicīniskiem atzinumiem, likumā noteikts pienākums n odrošināt karstā ūdens temperatūru virs +55 grādiem pēc Celsija skalas ūdensvados, kur karstais ūdens tiek sadalīts mājai, un nepieļaut tā samazināšanu arī periodiski.
Risks savairoties legionellām būtiski pieaug, ja ūdens temperatūra nokrītas zem 50 grādiem vairāk kā divas stundas diennakts laikā. Vislielāko inficēšanās bīstamību rada ūdens temperatūra robežās no +37 līdz +42 grādiem.
Katru gadu ar leģionāru slimību Latvijā saslimst ap 40 cilvēku, slimība var izrādīties nāvējoša.
"Simptomi ļoti līdzigi stipram plaušu karsonim, smagākos gadījumos. Protams, ļoti daudz kas atkarīgs no vispārīgā veselības stāvokļa, imūnsistēmas. Riska grupas ir vecāka gadagājuma cilvēki un smēķētāji, ja ir novājinātas plaušas, ir lielāks risks saslimt," skaidro Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.
Tā kā legionellu baktērijas dzīvo dabas ūdeņos, tās pilnībā iznīcināt ūdensapgādes sistēmā praktiski nav iespējams, bet var novērst to pārmērīgu savairošanos. Legionellu baktēriju vairošanos būtiski veicina organisko vielu klātbūtne ūdenī, slikta ūdens cirkulācija, nepietiekama ūdens attīrīšana un dezinfekcija, kā arī paaugstināta dzelzs koncentrācija, ciets ūdens un mikrobioloģiskais piesārņojums.
Legionellas baktērijas ir ūdenī, to iedzerot, nekas slikts nenotiek. Tieši ūdens šļakatās legionella ir bīstama, piemēram, pie strūklakām, dušā – ja ar gaisa piliniem tā iekļūst plaušās, pastāv riski saslimt.
"Saprotot šī brīža situāciju, inspekcija nevar iestātis pozā un teikt – nekādā gadījumā! Ja temperatūru lemj samazināt, tad iedzīvotāji jābrīdina par profilakses paņēmieniem. Pēc iespējas mazāk izmantot dušu, vai dušas klausuli turēt tuvu ķermenim, lai neradītu šļaktas no liela augstuma šļācoties ūdenim, šādā veidā mēģināt izvairīties no gaisa aerosolu veidošanās. Klausuli, ja var noskrūvēt, regulāri tīrīt ar hloru saturošiem līdzekļiem," norādīja Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs.
Inspekcijā skaidro, ka pagaidām nav dzirdēts, ka kāds apsaimniekotājs būtu izlēmis riskēt, un mazināt ūdens temperatūru. Galvaspilsētas lielākajā daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas uzņēmumā "Rīgas namu pārvaldnieks" skaidro, ka pagaidām nav plānu samazināt ūdens temperatūru, un uzņēmums pats pēc saviem ieskatiem to nemaz nedrīkstētu darīt.
"Mēs esam pašvaldības uzņēmums un Ministru kabineta noteikumos ir precīzi noteikta šī temperatūra, tās izvēle nav nejauša, tā ir saistībā ar riskiem par legionellas izpaltību, eksperti ir noteikuši kā optimālu temperatūru lai nebūtu slimības izplatīta. Ja likumus mainīs, mēs mainīsim arī temperatūru siltummezglos, bet šis nav lēmums, kuru varētu pieņemt dzīvokļu īpašnieki," sacīja "Rīgas namu pārvaldnieka" pārstāvis Krists Leiškalns.
Tā vietā lai riskētu ar iedzīvotāju veselību padarot remdenāku ūdeni, ietaupīt var dažādos citos veidos, uzsver Leiškalns. Piemēram, par grādu samazinot apkures temperatūru mājā, rēķins būtu par vidēji 5% mazāks. Par diviem grādiem – nost jau desmitā daļa rēķina.
