T, 28.09.2022.

VIDEO ⟩ Oleņivkā netika ielaisti ne ANO, ne Sarkanā Krusta eksperti. Tā vietā viņi atveda Stīvenu Sīgalu, propagandistus un ekspertus no Ziemeļkorejas

Apollo.lv
Oleņivkā netika ielaisti ne ANO, ne Sarkanā Krusta eksperti. Tā vietā viņi atveda Stīvenu Sīgalu, propagandistus un ekspertus no Ziemeļkorejas
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 12
Foto: OliverAlexander/"Twitter"

31. jūlijā, divas dienas pēc cietuma apšaudīšanas Oleņivkā, lai slēptu gūstekņu spīdzināšanas pēdas un slepkavības, Krievija uzaicināja ANO un Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas ekspertus izmeklēt uzbrukumu, tomēr neviena no iestādēm nevarēja tur nokļūt. Tā vietā Oleņivku apmeklēja Putinu atbalstošais aktieris Stīvens Sīgals, Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas jaunais līderis Leonīds Sluckis, kurš bija atvedis līdzi "objektīvu starptautisku ekspertu komandu" no Nikaragvas un Ziemeļkorejas, un viltus grāmatas par Buču autors, vēsta medijs "The Insider".

Par amerikāņu aktiera vizīti 9. augustā ziņoja Krievijas propagandists Vladimirs Solovjovs. Viņš sacīja, ka Sīgalam tika parādīti "ASV raķešu fragmenti, kas apstiprina Kijivas līdzdalību savas armijas masveida slepkavībā".

Solovjovs publicēja arī video ar Sīgalu no notikuma vietas. Saskaņā ar aktiera teikto, viss liecina, ka triecienu Krievijas kontrolētajai gūstekņu nometnei veica Ukrainas spēki. "Viens no nogalinātajiem ukraiņiem bija nacists, kurš sāka daudz runāt par Zelenski un par to, ka Zelenskis ir atbildīgs par spīdzināšanas rīkojumu," saka Sīgals. "Zelenskis ir iesaistīts noziegumos pret cilvēci. Interesanti, vai tas ir iemesls, kāpēc šis puisis tika nošauts un nogalināts?"

Sīgalam 2016. gada novembrī tika piešķirta Krievijas pilsonība. 2018. gada 4. augustā kļuva zināms, ka viņš ir iecelts par Krievijas Ārlietu ministrijas īpašo pārstāvi Krievijas un ASV humāno attiecību jautājumos. Vienlaikus tika ziņots, ka aktierim varētu tikt izsniegta Krievijas diplomātiskā pase. Savukārt 2018. gada septembrī Sīgals izteica vēlmi kļūt par Primorskas apgabala gubernatoru.

Tajā pašā dienā, 9. augustā, koloniju Oleņivkā apmeklēja arī Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas līderis Leonīds Sluckis. Viņš teica, ka kopā ar viņu ieradās "objektīvu starptautisku ekspertu komanda" no Āfrikas valsts Nikaragvas un Ziemeļkorejas.

"Šodien pie mums Oleņivkā ir īpaši reprezentatīva objektīvu starptautisko ekspertu komanda no vairākām galvenokārt Eiropas valstīm, kā arī Nikaragvas, Ziemeļkorejas - gandrīz visu kontinentu pārstāvji," savā "Telegram" kanālā paziņoja Sluckis.

Viņš sacīja, ka papildus Ziemeļkorejas un Nikaragvas pārstāvjiem grupā bija arī žurnālisti un analītiķi no Francijas, Itālijas, Vācijas un Serbijas. "Starptautiskā ekspertu grupa varēja klātienē redzēt visus postījumus un aprunāties ar aculieciniekiem, tostarp izdzīvojušajiem raķešu uzbrukumā," sacīja Sluckis.

17. maijā Leonīds Sluckis plenārsēdes laikā atbalstīja moratorija atcelšanu nāvessodam "nacistu noziedzniekiem". Viņaprāt, likumā varētu paredzēt izņēmumu, jo viņi ir pelnījuši bargāko sodu.

Agrāk Alekseja Navaļnija Pretkorupcijas fonds atklāja Slucka sievai Lidijai Ļiskovai piederošu mansarda dzīvokli aptuveni 400 miljonu rubļu vērtībā.

2018. gadā televīzijas kanāls "Doždj" ziņoja par Slucka seksuālo uzmākšanos vairākām parlamentā akreditētām žurnālistēm. Domes Ētikas komiteja izskatīja žurnālistu sūdzību un nolēma, ka Sluckis ir nevainīgs un viņam izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas un plānotas.

Vairāki Krievijas izdevumi, protestējot pret Slucka izdarībām, izsludināja boikotu un pārtrauca atspoguļot viņa darbību domē. Sociālajos tīklos Sluckis ir iesaukts par "zaķi", un, kā apgalvo viena žurnāliste, Sluckis viņu tā dēvējis, uzmācoties viņai birojā. Pats Sluckis noliedza visas apsūdzības.

Kopā ar NTV komandu Oleņivku apmeklēja arī viltus stāsta par Buču autors francūzis Andriēns Bukē. NTV viņu prezentēja šādi: "Viens no nedaudzajiem ārvalstu žurnālistiem, kas stāsta pasaulei patiesību par to, kas notiek Donbasā, ir neatkarīgais reportieris no Francijas. Viņš apmeklēja Oleņivku un savām acīm redzēja, kas palicis pāri no cietuma pēc tā apšaudīšanas ar ASV "HIMARS", un runāja ar Azovas kaujinieku grupējuma gūstekņiem.

Bukē nosauca ēkas sagruvušo jumtu par pierādījumu artilērijas triecienam no ārpuses. Fakts, ka jumts varēja sabrukt, ja tas būtu spridzināts no iekšpuses, viņu nemulsināja. 

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu