Valsts aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai rosina veidot Aizsardzības un drošības fondu

Valdība otrdien slēgtā sēdē iepazinās ar plānu efektīvai aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai.

No lēmuma projekta izriet, ka valsts aizsardzības un drošības vajadzībām, NATO spēju mērķu sasniegšanai, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai Ministru kabinets ar 2026.gadu plāno virzīties uz izdevumiem 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Kā iespējamos papildu nepieciešamo izdevumu finansēšanas avotus paredzēts noteikt vispārējās valdības budžeta deficīta palielinājumu, kas 2025. - 2028.gada periodā tiek veikts saskaņā ar valsts izņēmuma klauzulas noteikumiem. No 2029.gada deficīta palielinājums tiek veikts par 0,5% no IKP, samazinot Fiskālās disciplīnas likumā noteikto minimāli plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci.

Tāpat paredzēts valsts kapitālsabiedrībām pārskatīt savus ieņēmumu plānus turpmākajiem trīs gadiem un līdz 2025.gada 2.jūnijam iesniegt Valsts kancelejai (VK) priekšlikumus ziņojumam par iespējamiem ienākumu palielinājumiem, iepriekš saskaņojot tos ar kapitāldaļu turētāju.

Kā iespējamais avots minēts arī publiskās privātās partnerības (PPP) finansējumu AM investīcijām. Paredzēts, ka AM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) līdz jūlijam sagatavos potenciālo PPP projektu sarakstu prioritārā secībā.

Tāpat paredzēts no 2029.gada iegūt finanšu resursus, efektivizējot publiskā sektora funkcijas, tajā skaitā veicot politikas izmaiņas, strukturālas reformas, izdevumu pārskatīšanu un izdevumu samazinājumu vispārējās valdības sektora institūcijām. Konceptuāli tiek atbalstīta Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošana valsts aizsardzības un drošības vajadzībām.

Kā vienu no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem plānots paredzēt valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļu, kas ir ne mazākas kā 10%, atsavināšanu publiskajā piedāvājumā līdz 2029.gadam, tajā skaitā attiecībā uz tām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums. FM līdz jūnija beigām paredzēts iesniegt MK priekšlikumus turpmākajai rīcībai šī uzdevuma īstenošanai, tajā skaitā attiecībā uz grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos par privatizācijas aizlieguma atcelšanu.

Valdības lēmuma projekts arī paredz noteikt, ka aizsardzības finansējuma palielinājums tiek veikts tā, lai vispārējās valdības parāds nepārsniedz 55% no IKP.

Savukārt AM sadarbībā ar FM un Iekšlietu ministriju (IeM) līdz augustam būs jāiesniedz iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekts par Aizsardzības un drošības fonda izveidi.

Valdības lēmuma projekts paredz, ka Valsts kase kopā ar AM, pēc nepieciešamības piesaistot citas valsts institūcijas, sagatavos valsts aizņēmuma līgumus, kuru izmantošana ir saistīta ar valsts aizsardzības jomu.

Valdības lēmuma projekts paredz atļaut AM ar jūliju palielināt profesionālā dienesta karavīru skaitu par 500 karavīriem, kā arī veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu ne mazāk kā 450 miljonu eiro apmērā 2026.- 2028.gadā, tajā skaitā 2026.gadā ne mazāk kā 150 miljonu eiro apmērā.

Atkārtojot jau iepriekš vairākkārt publiski pausto, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) pēc valdības sēdes atzina, ka plānotais finansējums būs pakārtots NATO spēju palielināšanai, piemēram, pretgaisa aizsardzības un artilērijas sistēmu iegādei, munīcijas iegādei, kā arī dronu un pretdronu sistēmu attīstībai.

Aizsardzības un drošības fonds dos iespēju paredzētos līdzekļus izmantot atbildīgi un caurskatāmi, sola Sprūds.

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka Finanšu ministrijai būs jāsāk sarunas ar citām ministrijām par to, kur rast papildus līdzekļus, lai valsts varētu sasniegt 5% no IKP aizsardzībai.

"Šodien, valdībai pieņemot konceptuālu lēmumu, sākot ar 2026.gadu virzīties uz 5% mūsu aizsardzībai, tai skaitā NATO spēju stiprināšanai un drošības stiprināšanai, valdība faktiski kārtējo reizi apliecina, ka tai ir svarīga mūsu iedzīvotāju drošība," sacīja Siliņa.

Siliņa klāstīja, ka līdzekļus, kurus izdosies iegūt, mazinot birokrātiju, varētu novirzīt ne tikai drošībai, bet arī citām valdības prioritātēm - izglītībai un atbalstam ģimenēm.

"Vispirms pārskatīsim gan ministriju esošos izdevumus, gan varētu lemt par [valsts budžeta] deficīta palielināšanu. Ja tas nebūs pietiekoši, lai ietu uz šiem 5%, tad meklēsim iespēju, kā palielināt ieņēmumus," teica Siliņa. Tādēļ valdības lēmumā iekļauti priekšlikumi, kas ļautu palielināt ieņēmumus arī valsts kapitālsabiedrībām.

Vienlaikus premjere uzsvēra, ka valsts budžeta izstrādes process vēl nav sācies, tāpēc detalizēti lēmumi gaidāmi vēlāk.

Kā ziņots, valdība ir izvirzījusi mērķi būtiski audzēt valsts finansējumu aizsardzības nozarei, taču vēl tiek meklēti veidi, kā to izdarīt.