VIDEO ⟩ Pateicība Staļinam un faktu sagrozīšana par karu Ukrainā. Ko Putins un Lukašenko 1. septembrī sacīja skolēniem? (3)

"Sarunas par svarīgo" ar Putinu

Prokremliskie mediji aktīvi atspoguļoja Putina vizīti Kaļiņingradā. Piemēram, vienā no pirmajiem video, kas parādījās medijos, redzams, kā skolēni aplaudē Putinam, kad viņš ienāk zālē.

Tāpat Kremļa mediji publicēja video par kādu "attapīgu skolēnu", kurš esot lūdzis Putinam paspiest roku, lai viņš vēlāk varētu paspiest roku savam tēvam. Taču medijs apstrādāja video, jo pilnajā versijā stāsts nav tikai par rokasspiedienu.

Faktiski skolnieks Aleksandrs Smoļins sacīja, ka skolēniem pirms tikšanās ar prezidentu bija jāiziet karantīna. Šā iemesla dēļ viņš nevarēja sagatavot dāvanu tēvam dzimšanas dienā, tāpēc lūdza Putinam rokasspiedienu.

"Manam tētim 2. septembrī ir dzimšanas diena, un karantīnas dēļ es nevarēju viņam uzdāvināt dāvanu. Mans tētis jūs ļoti ciena, tāpēc es gribu, lai jūs paspiežat man roku, lai es varētu sniegt šo rokasspiedienu tētim," sacīja skolēns.

Putins, sēžot bērnu priekšā, runāja arī par karu Ukrainā, taču dēvēja to par "specoperāciju". Tā Krievijas varas iestādes pieprasa saukt karu Ukrainā un radina pie šī nosaukuma bērnus. Putins sacīja, ka daži apsūdz Krieviju agresijā, taču viss, pēc viņa domām, esot savādāk.

Kara noziedznieks bērniem vadīja nodarbību "par īpašās operācijas mērķiem", kurā viņš skaidroja: "Neviens nesaprot un nezina, ka pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gadā Doneckas, Luhanskas un Krimas iedzīvotāji jebkurā gadījumā nevēlējās atzīt šī apvērsuma rezultātus."

Krievijas karavīru un "Donbasa kaujinieku" misija, pēc Putina vārdiem, ir izbeigt karu un aizsargāt cilvēkus un Krieviju. Lai arī kara noziedznieks runāja par Ukrainu, viņš nestāstīja par 24. februāri, kad Krievija iebruka Ukrainā.

Tajā pašā laikā Putins mudināja atbalstīt krievu karavīrus: "Tas ir ļoti svarīgi. Un īpaši jauniešiem. Puiši, kas tur cīnās, riskē ar savu veselību, un daudzi mirst. Viņiem jāsaprot, par ko viņi atdod savu dzīvību – par Krieviju un cilvēkiem, kas dzīvo Donbasā."

Putins mācību stundā nolēma kritizēt vēstures mācīšanu Ukrainā. Dienu pirms tikšanās ar skolēniem izglītības ministrs Sergejs Kravcovs Putinam stāstījis, cik ukraiņi "nepareizi māca vēsturi".

Viena no nodarbības nobeiguma daļām bija Krievijas himnas atskaņojums, ko kara noziedznieks dziedāja kopā ar skolēniem.

Video: Putina tikšanās ar skolēniem

Lukašenko tikšanās ar skolēniem

Pašpasludinātā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko runa bija savdabīga, jo tika izteikti dīvaini joki un strīdīgi izteikumi. Piemēram, viņš uzskatīja par nepieciešamu pateikties Josifam Staļinam un Lavrentijam Berijam par "kodolieroču radīšanas procesu".

Lukašenko vēstures stundā skolēniem apgalvoja, ka Ukrainas drošības dienesti līķus esot atveduši uz Buču, lai sarīkotu provokāciju. Tāpat, pēc Lukašenko teiktā, Putins nekad nav ierosinājis iekļaut Baltkrieviju Krievijas sastāvā. (2002. gadā Putins šādu ierosinājumu ir izteicis.)

Video: Lukašenko tikšanās ar skolēniem

Tāpat Lukašenko vēstures stundā sacījis, ka no Ukrainas uz Eiropu it kā tiekot eksportēta melnzeme, graudi un citi resursi. Lukašenko nolēma ne tikai vadīt skolēniem un studentiem vēstures stundu, bet arī parādīt tehnoloģiskos sasniegumus. Viņš skolēniem parādīja "pirmo Baltkrievijas datoru", kas ražots vietējā rūpnīcā "Horizon". Taču tikai 12% tajā esošo komponentu ir ražoti Baltkrievijā.

Pēc analoģijas ar Putina runas plānu Lukašenko runāja arī par karu Ukrainā. Pēc viņa teiktā, baltkrieviem būs jācīnās, ja tiks apdraudēta nacionālā drošība.

"Es nevēlos, lai jūs cīnītos. Mēs cīnīsimies tikai vienā gadījumā, ja tiks apdraudēta mūsu valsts drošība. Un tas ir tad, kad mums uzbruks citas valstis," sacīja Lukašenko.

Tāpat pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents skolēniem sacīja, ka "pēc definīcijas Krievija nevar ciest sakāvi Ukrainā". Viņš norādīja, ka viņš pats un dauzi baltkrievi šajā ziņā atbalsta Krieviju.

Pērn skolēns konstatēja kļūdas Putina vēstures zināšanās

Aizvadītajā gadā Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins Zinību dienā viesojās Vladivostokā, tiekoties ar skolēniem - konkursu un olimpiāžu uzvarētājiem. Vienam no teicamniekiem nepalika nepamanīts tas, ka Putins sajauca vēstures faktus.

Atbildot uz skolēna jautājumu, Putins kļūdaini apgalvoja, ka Pēteris I Septiņgadu kara laikā esot karojis ar Zviedriju.

Nikanors Tolstihs no Vorkutas, kurš bija uzdevis jautājumu, noklausījās atbildi un norādīja, ka Putins runā nevis par Septiņgadu karu, bet gan Lielo Ziemeļu karu, kas ilga 21 gadu.

Putins atzina, ka kļūdījies, un pateicās par labojumu.

Vēlāk skolas direktore Jūlija Rjabceva kritiski izteicās par skolēna rīcību, palabojot robus valsts galvas vēstures zināšanās. Viņa vainoja Tolstiha jaunību, kam esot raksturīga "zināma augstprātība".

"Tā droši vien ir jaunība, kad vēl trūkst komunikācijas pieredzes ar augstu stāvošiem cilvēkiem, kā arī veselīgas ambīcijas, kuras Nikanoram ļāvušas sasniegt noteiktus rezultātus. Mans vecums jau atļautu tā rīkoties, runājot ar prezidentu," uzskata direktore.