Izsludināts konkurss uz "airBaltic" izpilddirektora amatu

Sludinājumā nav norādīts vadītājam paredzētais atalgojums, tomēr "airBaltic" padome iepriekš norādījusi, ka atalgojums būs individuāls jautājums ar izraudzīto kandidātu. 2024.gadā aviokompānijas bijušā vadītāja Martina Gausa alga kompānijā bija 838 568 eiro.

Amata pretendenti vakancei var pieteikties līdz 23.maijam.

Potenciālajiem kandidātiem prasīts maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, aviācijas vadībā, ekonomikā, jurisprudencē vai līdzīgā jomā, kā arī vadītāja līmeņa izglītība, kas iegūta kādā no starptautiski atzītām vadošajām augstskolām, tiks uzskatīta par priekšrocību.

Tāpat amata kandidātiem prasīta vismaz desmit gadu pieredze augstākajā vadības līmenī aviācijas nozarē, pieredze gan maršrutu tīkla lidsabiedrībās, gan lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumu jeb ACMI biznesa jomā, pieredze vadīt un paplašināt lielu, sarežģītu uzņēmumu, tostarp veiksmīgi īstenoti flotes izaugsmes plāni.

Vienlaikus prasīta pierādāma pieredze, vadot uzņēmumu, īstenojot nozīmīgus finanšu tirgus darījumus, tostarp sekmīgi piesaistot investīcijas, nodrošinot investoru iesaisti un uzņēmuma ilgtermiņa vērtības pieaugumu, kā arī padziļināta izpratne par dažādiem aviācijas normatīvajiem regulējumiem, ko apliecina spēcīgas attiecības ar galvenajām iesaistītajām pusēm aviācijas nozarē, tostarp pārvadātājiem, uzraugošajām iestādēm, nozares asociācijām un piegādes ķēžu partneriem, kā arī veiksmīga pieredze nodrošināt stabilu rentabilitāti straujas uzņēmuma izaugsmes apstākļos.

Izpilddirektors būs atbildīgs par lidsabiedrības attīstības stratēģijas īstenošanu, tostarp saimnieciskās darbības rentabilitātes, izaugsmes un operacionālās darbības efektivitātes nodrošināšanu, kā arī uzņēmuma sagatavošanu potenciālajam sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (IPO).

Valdes priekšsēdētājs strādās uzņēmuma padomes tiešā pakļautībā un pārraudzīs visus uzņēmuma darbības virzienus, vadīs augstākā līmeņa vadītāju komandu un pārstāvēs "airBaltic" attiecībās ar partneriem, valsts institūcijām, medijiem, asociācijām vietējā un starptautiskā līmenī.

Izpilddirektora galvenie pienākumi būs nodrošināt lidsabiedrības stratēģisko vadību un ikdienas darbības uzraudzību, īstenot uzņēmuma izaugsmes stratēģiju, tostarp flotes divkāršošanas plānu tuvāko piecu gadu laikā, vienlaikus nodrošinot uzņēmuma rentabilitāti, kā arī vadīt potenciālā IPO sagatavošanas procesu, īstenojot labas korporatīvās pārvaldības principus un to pilnveidi, finanšu sistēmas attīstību, izveidojot un uzturot veiksmīgas attiecības ar investoriem un nodrošinot atbilstību normatīvo regulējumu prasībām.

Tāpat izpilddirektoram būs jāpārstāv uzņēmumu aviācijas industrijas asociācijās un uzraugošajās institūcijās, sadarbības veidošanā ar investoriem un citiem partneriem, jāuztur veiksmīgas stratēģiskās partnerības ar lidmašīnu nomas, lidmašīnu ražotajiem un citu pakalpojumu sniedzējiem, jāpārrauga un jāuzlabo piegādes ķēžu darbību un efektivitāti, jānodrošina nepārprotamu atbilstību augstākajiem ekspluatācijas drošuma, klientu apkalpošanas un tiesiskās atbilstības standartiem.

Vienlaikus izpilddirektoram būs jāveido un jāstiprina uz "airBaltic" vērtībām balstītu organizācijas kultūru, veicinot augstas veiktspējas korporatīvo vidi, jāvada uzņēmuma augstākā līmeņa vadītāju komandu, kā arī tiešā pakļautībā pārraudzīt komercnodaļu, informācijas tehnoloģiju, sabiedrisko attiecību, juridisko un personāla vadības nodaļas.

Līdz noslēgsies konkurss lidsabiedrību turpina vadīt tās esošais pagaidu izpilddirektors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis.

LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" padome šogad 7.aprīlī nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Gausu.

Gauss iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka vēl pastāv neatrisinātas saistības pēc viņa atlaišanas. Savukārt "airBaltic" pārstāvji uzsvēra, ka visas saistības pret Gausu ir izpildītas padomes 7.aprīļa lēmumā. Norēķini ir veikti pilnā apmērā pēc amata atstāšanas, un atbilstoši lēmumam papildu maksājumi vai kompensācijas nav paredzētas.

Gauss darbu "airBaltic" sāka 2011.gada 1.novembrī.

2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc "airBaltic" potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.