Trešdien LKS protestēs pret pāreju uz mācībām latviešu valodā

LETA
Trešdien LKS protestēs pret pāreju uz mācībām latviešu valodā
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 5
Partijas "Latvijas Krievu savienība" līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
Partijas "Latvijas Krievu savienība" līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs. Foto: Paula Čurkste/LETA

Lai protestētu pet mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, Latvijas Krievu savienība (LKS) trešdien, 7. septembrī, pie Saeimas ēkas plāno rīkot sapulci.

Kāda privātpersona pieteikusi sapulci ar mērķi paust protestu pret mazākumtautību valodu izmantošanas aizliegumu vispārējās izglītības iestādēs, informēja Rīgas domē.

Pasākums pieteikts Jēkaba ielā 16 no plkst. 19 līdz 20. Plānots, ka pasākumā piedalīsies 100 dalībnieki.

Kā norādīja Rīgas domes deputāts Miroslavs Mitrofanovs (LKS), pasākums ir saskaņots Rīgas domē. Taču no sākotnēji plānotās sapulces vietas tieši pie Saeimas ēkas pašvaldība ir saskaņojusi pasākumu nedaudz tālāk no ieejas parlamentā, tuvāk automašīnu stāvvietai uz Valdemāra ielas pusi.

Jau ziņots, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā trīs gadu laikā, informēja parlamenta Preses dienestā.

Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā otrajā lasījumā būs jāskata Saeimā. Pēc tam tie komisijā un parlamentā būs jāpieņem arī trešajā, galīgajā, lasījumā.

Likumprojekti paredz īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, minēts to anotācijā.

Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumprojekta autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.

Lai atbilstoši Satversmei un starptautiskajām saistībām nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, grozījumi paredz iespēju pamatizglītības pakāpē mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi apgūt interešu izglītības programmu līmenī. Šādas programmas finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība.

Grozījumi paredz deleģēt Ministru kabinetu noteikt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas.

Likumprojektos paredzētais regulējums noteic, ka, sākot ar 2023. gada 1. septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7. klasē; ar 2024. gada 1. septembri - 2., 5. un 8. klasē; ar 2025. gada 1. septembri - 3., 6. un 9. klasē. Plānots, ka arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1. septemba tiks īstenota tikai valsts valodā.

Tāpat ar grozījumiem plānots pilnveidot regulējumu par izglītības iestādes vadītāja un pedagogu valsts valodas prasmi un lietojumu.

Likumprojekta autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu