Vācija apsver atgriešanos pie obligātā militārā dienesta

Valdība izstrādā likumprojektu, lai atjaunotu sarūkošos Vācijas bruņotos spēkus jeb Bundesvēru, bet līdz šim centieni piesaistīt vairāk karavīru ir balstījušies uz iesaucamo brīvprātīgu iniciatīvu. Tagad augsta ranga konservatīvie likumdevēji brīdina, ka, iespējams, būs jāatgriežas pie iesaukšanas.

"Ja izrādīsies, ka ievērojamās personāla vajadzības spējīgam Bundesvēram, jo īpaši ņemot vērā jaunos NATO plānus, nebūs iespējams apmierināt ar tīri brīvprātīgu modeli, būs jāievieš stingrākas metodes," sacīja Tomass Erndls, kurš pārstāv kristīgos demokrātus parlamenta Aizsardzības komitejā.

Paredzams, ka jaunais militārā dienesta modelis ietvers ierobežotu reģistrācijas procesu, kura mērķis ir apzināt jauniešus, kuri izrāda interesi vai potenciālu dienestam. Taču tā nav iesaukšana armijā; drīzāk mērķis būs viņus mudināt brīvprātīgi parakstīt īstermiņa militāros līgumus. Taču sociāldemokrātiskie spēki apgalvo, ka šāds modelis ir ceļš uz obligāto iesaukšanu.

2011. gadā Vācija atcēla obligāto militāro dienestu, pārtraucot sistēmu, kas gadiem ilgi bija veidojusi bruņotos spēkus. Kopš tā laika karavīru skaits - pašlaik aptuveni 181 500 karavīru - ir ievērojami samazinājies. Militārie eksperti tagad brīdina: lai Vācija varētu sasniegt savus militāros mērķus, varētu būt vajadzīgi pat 260 000 karavīru.

“Mums nešķiet, ka ar paļaušanos tikai uz brīvprātīgajiem pietiks,” sacīja Bundesvēra rezervistu apvienības prezidents Patriks Sensburgs. "Bez iesaukšanas Bundesvērs nespēs savervēt pietiekami daudz karavīru."