Īres namu būvniecība attīstīsies pakāpeniski un jau tagad arvien vairāk institucionālo investoru sāk ieguldīt īres namu būvniecībā, trešdien Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) un bankas "Citadele" diskusijā atzina nozares eksperti.
LANĪDA valdes loceklis Edgars Šīns uzsvēra, ka jaunais likums par dzīvojamo telpu īri viens pats tirgu neiekustinās, un grūdienam jānāk no citas puses. Piemēram, Rīgas centru pēdējo 20 gadu laikā ir pametuši 40% iedzīvotāju, bet ar laiku sāksies pašvaldību "izmisīga cīņa par nodokļu maksātāju".
Šīna ieskatā, Rīgas centrā ir daudz pamestu namu, kurus renovējot, varēs iekustināt īres tirgu. Vienlaikus Šīns atzina, ka reģionos vēl joprojām cenas ir zemākas par būvniecības izmaksām, kas neveicina uzņēmēju interesi par īres namu būvniecību.
Tāpat Šīns minēja, ka cilvēki no Rīgas centra dodas prom, kamēr Viļņā un Tallinā attīstība notiek virzienā uz centru.
Pēc viņa teiktā, tuvākajos gados varam sagaidīt aktīvu Rīgas pašvaldības rīcību, lai aicinātu cilvēkus no Ādažiem, Mārupes un citām Pierīgas teritorijām atgriezties pilsētā. Tam vajadzētu būt faktoram, kas veicinās īres namu būvniecību Rīgā, taču vienlaikus attīstītāju ienākšanai nepieciešama dzīvokļu realizācija par adekvātu tirgus cenu.
Nekustamo īpašumu attīstītāja un būvfirmas "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē informēja, ka "YIT" ir sācis īres namu būvniecības projektu, kurā Tallinā, Rīgā un Viļņā kopumā paredzēts uzbūvēt 500 īres dzīvokļu, tostarp Rīgā pusi no šī apjoma - 250 dzīvokļu.
Božē sacīja, ka no lēmuma iesaistīties īres namu būvniecībā, zemes iegādes, projektēšanas līdz būvdarbiem paiet kādi trīs gadi, tāpēc tūlītējs jaunā likuma efekts nav gaidāms, tas notiks pakāpeniski. Vienlaikus Božē sacīja, ka būvniecības izmaksas reģionos un Rīgā būtiski neatšķiras, bet īres maksa Rīgā ir 15-16 eiro par kvadrātmetru, kamēr reģionos tādu cenu daudzi nevar atļauties.
Latvijas reģionu ekonomiski aktīvajās pilsētās, tādās kā Sigulda, Valmiera, Ogre šobrīd cenas ir ap 10 eiro kvadrātmetrā, taču piedāvājums ir niecīgs - dažās pilsētās pieejamais kvalitatīvu dzīvokļu skaits ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms, piebilda Božē.
Bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks pastāstīja, ka, pēc augustā bankas veiktās aptaujas datiem, 50,5% iedzīvotāju labāk izvēlētos mājokli iegādāties īpašumā, bet 23% to īrētu.
Par īpašuma iegādi vairāk domā 24 līdz 44 gadus veci iedzīvotāji ar ienākumiem virs 1150 eiro mēnesī, bet par īri - 18 līdz 24 gadus veci iedzīvotāji ar ienākumiem līdz 750 eiro mēnesī.
Mūrnieks skaidroja, ka arī pie pašreizējām tirgus cenām, inflācijas, komunālo maksājumu pieauguma vairāk ir to iedzīvotāju, kas uzskata, ka izdevīgāk mājokli ir iegādāties, nevis īrēt.
Lielākie spēlētāji tirgū šobrīd ir privātpersonas, kas izīrē dzīvokļus padomju laiku ēkās. Tiklīdz lielākas sabiedrības masas sāks vērtēt īres cenu kombinācijā ar pieaugošām komunālo maksājumu cenām, pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos organiski kļūs lielāks, prognozēja Mūrnieks.
Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Lapiņš atzina, ka valsts līdz šim vairāk ir strādājusi ar atbalsta instrumentiem īpašumu iegādei un tikai pēdējo 1,5 gadu laikā tiek veidoti arī atbalsta instrumenti īrei.
Lapiņš norādīja, ka fundamentāla mājokļu politika tikai tagad sāk veidoties, bet tirgu var iekustināt divi lielie spēlētāji - valsts un pensiju fondi.
Lapiņš piebilda, ka tautsaimniecības galvenais virzītājspēks ir gudri cilvēki, kuru mobilitāte nosaka reģionu attīstību - ja pilsētā nav piemērotas kvalitātes dzīves vietas, pilsētai ir zema konkurētspēja gudru cilvēku piesaistē. Vienlaikus arī valsts saredz savu lomu dzīvesvietas pieejamības sekmēšanā, tāpēc valsts atbalsts ir vērsts gan uz mājokļa iegādi, gan īres namu attīstību reģionos.
LANĪDA valdes loceklis, "Baltic Sotheby's International Realty" un "Immostate" īpašnieks Vestards Rozenbergs sacīja, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijas īres tirgū līdz šim nav bijušas būtiskas investīcijas jaunu īres namu būvniecībā, ir iepriekšējā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" ietekmei, kas kopš 90.gadu sākuma risināja denacionalizēto namīpašumu sociālo problemātiku un aizstāvēja īrnieku, lai nodrošinātu zināmu sociālo taisnīgumu un pārejas periodu uz brīvā tirgus apstākļiem.
Ja sākotnējais mērķis tika panākts, vēlāk izveidojās situācija, kad īrnieks varēja izmantot šo likuma nostādni arī savtīgās interesēs, piemēram, nemaksājot un neatbrīvojot īrētās telpas, kas no īpašnieka puses varēja prasīt vairākus gadus taisnības panākšanai.
Rozenbergs skaidroja, ka jaunais "Dzīvojamo telpu īres likums", kas stājās spēkā pagājušajā gadā, nodrošina gan īrnieka, gan izīrētāja interešu aizstāvību un tādējādi veicinās mājokļu pieejamību īres tirgū, precizējot pušu pienākumus un nosakot tos kritērijus, kam obligāti jābūt iekļautiem īres līgumā.
