Pēdējo gadu laikā dažas populārākās diētas balstās uz ideju, ka konkrēti pulksteņa laiki, kad tiek ieturēta ēdienreize, ietekmē cilvēka ķermeņa svaru. Valda uzskats, ka tieši brokastīm ir jābūt kalorijām bagātākajai ēdienreizei, ja rodas vēlme samazināt svaru. Tomēr jauns pētījums apgāž šo priekšstatu, vēsta "Science Alert".
Šīs teorijas loģika ir saprotama, ņemot vērā to, ka gandrīz katra ķermeņa šūna seko līdzi tam pašam 24 stundu ciklam, kam cilvēki. Diennakts pulksteņi ir atrodami visā cilvēka ķermenī un tie regulē lielāko daļu bioloģisko funkciju, tostarp vielmaiņu un ikdienas ritmu.
Vielmaiņas ritma dēļ zinātnieki uzskata, ka veids, kādā organisms apstrādā maltītes, dažādos diennakts laikos atšķiras.
Divi 2013. gada pētījumi liecina, ka lielāka kaloriju uzņemšana dienas sākumā un mazāka vakarā palīdz cilvēkiem zaudēt svaru. Tomēr jauna pētījuma rezultāti atklāj to, ka, lai gan brokastu un vakariņu lielums ietekmē apetīti, taču tas neietekmē vielmaiņu un svara zudumu.
Lai izpētītu saikni starp brokastu un vakariņu porciju lielumu un to ietekmi uz izsalkumu, Aberdīnas un Anglijas grāfistes Sari un Skotijas pilsētas Aberdīnas Universitātes zinātnieku komanda veica pētījumu cilvēkiem ar lieko svaru.
Pētījuma laikā dalībnieki izmēģināja divas diētas, katru četru nedēļu garumā. Pirmā diēta sastāvēja no lielām brokastīm un nelielām vakariņām, savukārt otra - nelielām brokastīm un lielām vakariņām. Pusdienu ēdienreize palika nemainīga.
Zinātnieki nodrošināja pētījuma dalībniekiem visas ēdienreizes, lai precīzi zinātu, cik daudz kaloriju cilvēki patērē. Tika veikti dalībnieku vielmaiņas un sadedzināto kaloriju mērījumi.
Eksperimenta rezultāti neuzrādīja atšķirības ķermeņa svarā vai enerģijas patēriņā starp abiem ēdienreižu modeļiem. Vienīgās izmaiņas bija pašu dalībnieku novērtētajā izsalkuma sajūtā.
Pētījuma dalībniekiem tika arī atļauts izvēlēties precīzu katras ēdienreizes laiku. Tomēr katru reizi radās neliela laika nobīde.
