Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā maijā dzimusī lūsenīte nosaukta par Doru, informēja Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Mārketinga un biznesa attīstības nodaļa.
Ceturtdien, 15.septembrī, plkst.13 notiks lūsenītes vārda došanas svinības.
Šie svētki tiks svinēti kopā ar ilggadējiem zooloģiskā dārza lūšu aizbildņiem jēkabpiliešiem, kuri izdomājuši vārdu mazajai gaviļniecei.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) uzsver, ka lūša vārda izvēlē iesaistīti novada ļaudis. "Mēs aicinājām iedzīvotājus piedāvāt dažādus mazās lūšu meitenes vārda variantus, kuros iekļauti "D" un "R" burti, jo tādi ir arī lūšu vecāku - Dadzes un Rubīna vārdu pirmie burti," teica ragainis.
Kopskaitā šai iniciatīvai tika iesniegti vairāk nekā 100 priekšlikumi, un vislielāko iedzīvotāju atsaucību guva vārds Dora.
Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza un Jēkabpils sadarbība ilgst jau vairāk nekā deviņus gadus. Sadarbība izveidojās tāpēc, ka pilsētas ģerboni rotā lūsis.
Jēkabpilieši Rīgas zoodārzā dzimušajiem lūšiem iepriekš devuši visai skanīgus vārdus - Jakobīne, Hercogs, Jete, Lūsija, Ambēra, Jēkabs, Jākobs, Demija, Rems.
Viens no lūsēniem, Hercogs, nu dzīvo Rīgas sadraudzības pilsētas Kobes zoodārzā Japānā. Pārējie nonākuši gan dažādos ārvalstu zoodārzos, gan Polijā, kur ar Pasaules Dabas fonda atbalstu tiek realizēta lūšu atkalatjaunošanas programma.
Šobrīd Dora dzīvo kopā ar vecākiem Dadzi un Rubīnu, kā arī iepriekšējā gadā dzimušajiem lūšu jaunuļiem Demiju un Remu, kuri visai tuvā nākotnē dosies uz citiem zooloģiskajiem dārziem.
Daudzviet Eiropā Eirāzijas lūsis (Lynx lynx) un tā Latvijā sastopamā pasuga ziemeļu lūsis (Lynx lynx lynx) savvaļā ir nopietni apdraudēti, un ir svarīgi tos pilnvērtīgi saglabāt arī nebrīvē.
Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs piedalās starptautiskajā apdraudēto lūšu sugas uzturēšanas un vairošanas Eiropas programmā (EEP), turklāt esam viens no četriem zoodārziem, kas saņēmis programmas koordinatoru ieteikumu lūšu pāra vairošanai 2022.gadā.
Rīgas zoodārza lūšu pārim Dadzei un Rubīnam Eiropas zoodārzos nav radinieku, kas šo dzīvnieku iespējamos pēcnācējus padara īpaši vērtīgus Eiropas lūšu sugas saglabāšanas projektā.
Lūsi Rubīnu savulaik atrada kādā Vidzemes mājas pagalmā, savukārt lūseni Dadzi no Viļakas mežiem uz zoodārzu atveda mežstrādnieki.
Kopumā vairāk nekā 20 gadus piedaloties lūšu vairošanas programmā, Rīgā un Rīgas zoodārza filiālē "Cīruļi" dzimušie lūši nosūtīti uz zoodārziem Igaunijā, Lietuvā, Skotijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Ukrainā un citur.