Pk, 2.12.2022.

VIDEO ⟩ Sarunas par pedagogu atalgojumu un slodzi tiks turpinātas ceturtdien. Streiks pagaidām nav atcelts

Ziņa papildināta plkst. 17.42
LETA
Sarunas par pedagogu atalgojumu un slodzi tiks turpinātas ceturtdien. Streiks pagaidām nav atcelts
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 3
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga (no kreisās), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga (no kreisās), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Foto: Zane Bitere/LETA

Trešdien, 14. septembrī, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece turpināja diskutēt ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem, lai rastu risinājumu streika prasībām par pedagogu atalgojumu un darba slodzi. "Apollo.lv" piedāvā preses konferenci pēc tikšanās.

Video: Preses konference pēc Ministru prezidenta, izglītības un zinātnes ministres un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvju tikšanās

Kariņš norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais piedāvājums piešķirt 56,5 miljonus eiro pedagogiem un vairāk nekā 3,5 miljonus eiro mācību materiālu iegādei jāsaprot kontekstā - ja izdosies vienoties ar LIZDA pārstāvjiem par šī finansējuma piešķiršanu, tas būtu vēsturiski lielākais finansējuma pieaugums skolotājiem viena gada laikā.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka šovakar norisināsies LIZDA padomes ārkārtas sēde, pēc kuras oficiāli arodbiedrība spēs paust savu viedokli par piedāvājumu.

Attiecīgi šovakar varētu būt zināms, vai LIZDA paudīs atbalstu IZM izteiktajam piedāvājumam, vai arī to noraidīs un nākamnedēļ tomēr norisināsies pedagogu streiks.

Kā preses konferencē norādīja Vanaga, arodbiedrībā ir ļoti daudz pirmsskolas pedagogu, kas pieteikušies piedalīties streikā, bet pēc IZM piedāvājuma arodbiedrība nevar apsolīt uzlabot pirmsskolas atalgojumu un darba slogu.

Vanaga jau iepriekš norādīja, ka IZM iesniegtais piedāvājums attiecas tikai uz vispārējās izglītības pedagogiem, bet LIZDA prasības izvirzījusi par visām pedagogu grupām.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) iepriekš uzsvēra, ka tieši vispārējā izglītība ir izteikti cietusi no Covid-19 pandēmijas un jaunā mācību satura ieviešanas, tādēļ pašreiz fokuss tiek vērsts tieši uz šo izglītības līmeni. Sekojoši jaunajā valdībā, veidojot budžeta plānu, ļoti svarīgi būšot pirmsskolu un pārējo izglītības veidu pedagogi.

Arī trešdienas tikšanās laikā ministre norādīja, ka pirmsskolas pedagogu atalgojums un slodzes ir svarīgs jautājums, tomēr tas arī ir sarežģītāks jautājums, jo par pirmsskolas pedagoga atalgojumu atbild pašvaldības, nevis ministrija.

Papildus Muižniece norāda, ka pašvaldībām pašreiz ir izaicinājums nosegt katras izglītības iestādes apkures un elektrības rēķinus, tādēļ pirmsskolu pedagogu atalgojuma palielināšana uzliktu papildus slogu jau apgrūtinātajām pašvaldībām.

Kariņš norādīja, ka kopumā koalīcija vienojās par 60,2 miljoniem eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro tiktu piešķirti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai ātrāk un efektīvāk nodrošinātu mācību materiālu pieejamību pedagogiem.

Savukārt valsts budžeta papildfinansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā plānots iezīmēt, lai līdzsvarotu un sabalansētu pedagogu slodzi no 2023. gada 1. janvāra. Kā skaidroja Kariņš, šo finansējumu nodrošinātu no budžeta pārdales vai veidošanas procesa nākamā gada budžetā.

Lai gan Kariņš arī norādīja, ka šī valdība nevar paliekoši lemt par nākamo budžetu, tomēr viņš uzsvēra, ka koalīcijas partijas ir apņēmušās pēc vēlēšanām pildīt solīto, lai uzlabotu pedagogu atalgojumu.

Otrdien LIZDA lūdza sarunās ieturēt pauzi, lai varētu iepazīties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto piedāvājumu.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka IZM iesniegtais piedāvājums attiecas tikai uz vispārējās izglītības pedagogiem, bet LIZDA prasības izvirzījusi par visām pedagogu grupām.

Savukārt Muižniece uzsvēra, ka tieši vispārējā izglītība ir izteikti cietusi no Covid-19 pandēmijas un jaunā mācību satura ieviešanas, tādēļ pašreiz fokuss tiek vērsts tieši uz šo izglītības līmeni. Sekojoši jaunajā valdībā, veidojot budžeta plānu, ļoti svarīgi būšot pirmsskolu un pārējo izglītības veidu pedagogi.

Kariņš norādīja, ka kopumā koalīcija vienojās par 60,2 miljoniem eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro tiktu piešķirti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai ātrāk un efektīvāk nodrošinātu mācību materiālu pieejamību pedagogiem.

Savukārt valsts budžeta papildfinansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā plānots iezīmēt, lai līdzsvarotu un sabalansētu pedagogu slodzi no 2023.gada 1.janvāra. Kā skaidroja Kariņš, šo finansējumu nodrošinātu no budžeta pārdales vai veidošanas procesa nākamā gada budžetā.

Lai gan Kariņš arī norādīja, ka šī valdība nevar paliekoši lemt par nākamo budžetu, tomēr viņš uzsvēra, ka koalīcijas partijas ir apņēmušās pēc vēlēšanām pildīt solīto, lai uzlabotu pedagogu atalgojumu.

LIZDA padome nolēmusi trešdien, turpinot pārrunas ar Kariņu, lūgt rasts iespēju nodrošināt papildu finansējumu arī pirmsskolu un pārējo izglītības veidu pedagogiem.

Vanaga intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" otrdien norādīja, ka arodbiedrībai ir svarīgi visi pedagogi un sabalansēta slodze visiem pedagogiem, tāpēc LIZDA padome vienojusies prasīt valdībai papildu finansējumu, lai slodzes izlīdzinātu visām pedagogu grupām.

Vanaga pauda cerību, ka sarunās izdosies rasts kompromisu. Pagaidām plānotais streiks no 19. septembra nav atcelts.

Arodbiedrība arī atkārtoti lūgšot rasts iespēju pieņemt tādu lēmumu, lai pedagogu atalgojuma pieauguma grafiks nākamajai valdībai būtu saistošs.

Iepriekš jau ziņots, ka koalīcija pedagogiem piedāvā no 2023.gada 1.janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro. Pedagogiem paredzēts piedāvāt pāreju uz praksē jau pastāvošo 40 stundu darba nedēļu.

LETA jau ziņoja, ka izlīgšanas komisijai pagājušajā nedēļā pēdējā sēdē neizdevās atrast kompromisu jautājumā par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to LIZDA no 19.septembra ir apņēmusies rīkot pedagogu streiku.

Viena no arodbiedrības prasībām ir "sabalansēta darba slodze", proti, lai mazāka daļa no slodzes tiktu paredzēta kontaktstundām. Arodbiedrība nepiekrīt IZM piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. IZM piedāvājumā process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.

Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.

Apkopojot provizoriskos datus par pedagogu beztermiņa streika dalībnieku skaitu, Vanaga aģentūrai LETA pastāstīja, ka pēc nedēļas beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar augstskolām.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu