Pētnieki ieguvuši pārsteidzošus datus - cilvēki katru dienu apēd vismaz 900 mazus plastmasas gabalus
Foto: Sansoen Saengsakaorat/Shutterstock
Apollo.lv
Pētnieki ieguvuši pārsteidzošus datus - cilvēki katru dienu apēd vismaz 900 mazus plastmasas gabalus
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 7

Mikroplastmasa ir mazi plastmasas gabaliņi, kas piesārņo gaisu, okeānus un pārtiku, ko mēs ēdam. Zinātnieki ir atklājuši, ka mūsu asinsritē ir mikroplastmasa, taču vēl nav skaidrs, cik tas ir bīstami cilvēku veselībai, vēsta medijs "Insider".

Kas ir mikroplastmasa?

Mikroplastmasa ir sīkas plastmasas daļiņas (līdz piecu milimetru izmērā), kas veidojas, sadaloties lielākiem plastmasas priekšmetiem, piemēram, plastmasas pudelēm vai maisiņiem.

Mikroplastmasas daļiņas var tikt pievienotas produktiem arī to ražošanas laikā, piemēram, kosmētikas līdzekļos kā abrazīvās daļiņas. Tāpat mikroplastmasas daļiņas atdalās no sintētiskā apģērba mazgāšanas laikā. Mikroplastmasa saglabājas vidē ļoti ilgu laiku, nonākot gaisā, augsnē, ūdeņos.

Pēc Nīderlandes Universitātes vides un veselības profesora Dika Vethāka teiktā, daži no galvenajiem mikroplastmasas avotiem ir:

  • Vienreizlietojamie priekšmeti, piemēram, plastmasas maisiņi.
  • Sintētiskās apģērba šķiedras.
  • Riepas.
  • Krāsas un pārklājumi.
  • Emisijas no rūpnīcām.

Mikroplastmasu mērķtiecīgi pievieno arī dažādiem ādas kopšanas līdzekļiem, īpaši skrubjiem.

Primārā mikroplastmasa

  • Nelieli gabaliņi tiešā veidā nonāk apkārtējā vidē.
  • No okeānos atrodamiem mikroplastmasas atkritumiem veido 15-31%.
  • Galvenie avoti: sintētisko apģērbu un tekstilmateriālu mazgāšana (veido 35% no primārās mikorplastmasas).
  • Riepu nodilums braukšanas laikā (28%).
  • Speciāli ražota un pievienota kosmētikas un higiēnas izstrādājumiem konkrētā nolūkā, piemēram, pīlinga lodītes sejas skrubjos (2%).

Sekundārā mikroplastmasa

  • Rodas, noārdoties lielākiem plastmasas priekšmetiem, piemēram, plastmasas maisiņi, pudeles vai zvejas tīkli, virves.
  • Aprēķināts, ka aptuveni 69-81% no kopējā mikroplastmasas atkritumu daudzuma jūrās un okeānos veido sekundārā mikroplastmasa.

Mikroplastmasa cilvēku asinīs

Tā kā mikroplastmasa ir tik niecīga, mēs to patērējam nezinot. Vethāks norāda, ka pieaug ziņojumi par mikroplastmasas piesārņojumu dzeramajā ūdenī, pienā, pārtikā un gaisā.

Faktiski vienā 2021. gada pētījumā tika lēsts, ka bērni uzņem vairāk nekā 500 mikroplastmasas vienību dienā, bet pieaugušie uzņem teju 900. Zinātnieki arī atzīmē, ka tas ir agrīns aprēķins un faktiski skaits var būt daudz lielāks.

Lai gan lielākā daļa mikroplastmasas, ko mēs patērējam, ceļo caur cilvēku gremošanas traktu un nonāk izkārnījumos, neliela daļa sīku mikroplastmasu var iekļūt arī asinsritē.

Ļoti neliels 2022. gada pētījums to apstiprināja, atklājot pierādījumus par mikroplastmasu cilvēka asinīs. Pētnieki atzina, ka tas var apdraudēt sabiedrības veselību.

Bīstamība

Eksperti joprojām precīzi nezina, cik bīstama ir mikroplastmasa cilvēku veselībai. Lai to saprastu, ir nepieciešams veikt vairāk pētījumu par to, kā cilvēka ķermenis apstrādā un atbrīvojas no mikroplastmasas.

Pētījumi ar dzīvniekiem un pētījumi, kas veikti, izmantojot cilvēka šūnas, ir parādījuši, ka mikroplastmasas iedarbība var izraisīt iekaisumu, hormonu darbības traucējumus un citas negatīvas sekas veselībai.

Eksperti brīdina, ka ir dažas galvenās veselības problēmas, kas varētu būt saistītas ar mikroplastmasu, piemēram:

  • Mikroplastmasa var absorbēt toksiskus materiālus un vēzi izraisošas ķīmiskas vielas.
  • Daži pētījumi liecina, ka cilvēki ar iekaisīgu zarnu slimību patērējuši vairāk mikroplastmasas nekā citi.
  • Mikroplastmasas var radīt infekcijas.
Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu