Valdība atbalsta Baltijas valstu paplašinātu sadarbību aizsardzības jomā

Pēc likumprojekta izskatīšanas Saeimā aizsardzības ministrs būs pilnvarots Latvijas valdības vārdā parakstīt minēto līgumu.

Līgums nostiprinās papildu atbalsta mehānismu, kas uzlabos Baltijas valstu kopējo drošības situāciju un ilgtermiņā kalpos kā drošības garants.

Līgums nepieciešams, lai paredzētu iespēju ārkārtas gadījumā nekavējoties sniegt atbalstu kaimiņvalstīm, vienlaikus neizslēdzot un nesamazinot NATO nozīmi. Lai sagatavotos līgumā paredzēto uzdevumu izpildei, Baltijas valstis veiks militāro plānošanu.

Līgums darbosies atbilstoši gan nacionālajiem, gan NATO aizsardzības plāniem, kas tiks savstarpēji salāgoti atkarībā no operacionālās situācijas. Netiek izslēgta iespēja, ka līgums var turpināt darboties arī pēc NATO iesaistes, ja tas atbildīs NATO plāniem.

Atkarībā no nepieciešamības saistībā ar līguma izpildi var tikt slēgti rakstveida līgumi vai vienošanās par konkrētām līguma īstenošanai nepieciešamajām detalizētām niansēm, darbībām, procedūrām, piemēram, par pušu kompetentajām iestādēm, robežšķērsošanas procedūrām un tamlīdzīgi.

Līgums tiks noslēgts ar mērķi uzlabot pušu spējas pretoties nacionālās drošības apdraudējumam, kā arī sniegt un saņemt savstarpēju atbalstu šādos gadījumos.

Ja kāda no valstīm uzskata, ka tās drošība ir apdraudēta, tā var lūgt pārējām militāru palīdzību, norādot šādas nepieciešamās palīdzības veidu un apmēru. Lūgumu pēc palīdzības iesniedz vienas vai abu pārējo valstu aizsardzības ministriem.

Palīdzības lūgums tiks izskatīts nacionāli, izvērtējot "personīgās" nacionālās finansiālās un militāro resursu vajadzības konkrētajā situācijā; lēmums tiek pieņemts pēc izvērtējuma, vai lūgums ir izpildāms pilnā apmērā vai daļēji, vai arī piedāvājot cita veida pielīdzināmu palīdzību.

Līgums nenoteiks militārās palīdzības lūguma izpildes pilnā apjomā obligātumu - tas ir katras palīdzību sniedzošās puses lēmums gan attiecībā uz militāro palīdzību kopumā, gan uz spēku nosūtīšanu.

Šo vispārējo principu ievēros jebkuros spēku nosūtīšanas un uzņemšanas gadījumos.

Militārā palīdzība atbilstoši līgumam nozīmēs militāro palīdzību visās aizsardzības jomās, kas saskaņā ar NATO definīcijām nozīmē "gaiss, jūra, zeme, speciālās operācijas un kibertelpa".

Tāpat militārā palīdzība nozīmēs jebkāda veida palīdzību, tai skaitā ekipējuma, bruņojuma un citu materiāltehnisko līdzekļu nosūtīšanu, militāro spēju, piemēram, pretgaisa aizsardzība, militārie inženieri, nodrošināšana, kā arī personāla dalība starptautiskā operācijā.

Līgumā atainoti Baltijas valstu kopīgie centieni rast risinājumus un stiprināt spēju ātri atbildēt modernajām agresijas formām, tas papildina NATO atturēšanas un aizsardzības politiku un rīcību krīzes situācijās, gan nodrošinot aizsardzību jau frontes līnijā, gan sekmējot sabiedroto papildspēku iesaisti.

Līguma darbības joma ir kā papildinājums citiem aizsardzības formātiem, tos neizslēdzot. Līguma uzdevums ir nepieļaut apstākļus, kad tiek uzsāktas drošības situāciju apdraudošas darbības Baltijas valstu reģionā, bet apdraudējuma gadījumā nekavējoties rīkoties nacionālās un reģionālās drošības aizsardzībai.

Līgums tiks piemērots, piemēram, nodrošinot aizsardzībai nepieciešamo ekipējumu/materiāli tehniskos līdzekļus; kā arī, ja apdraudējuma epicentrs ir teritorijā, kas ātrāk sasniedzama no kaimiņvalsts puses.

Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko novietojumu, Latvija var tikt izmantota arī kā tranzīta valsts - tā Latvija sniegs militāru atbalstu, Nacionālo bruņoto spēku karavīriem nepametot Latvijas valsts teritoriju. Kā arī, piemēram, sniedzot izlūkdienestu informāciju vai izmantojot daudzstobru artilērijas spējas, tiks sniegs pārrobežu atbalsts.

Lai nodrošinātu līguma nosacījuma izpildi, puses apņemsies sniegt militāro palīdzību pēc iespējas ātrāk un bez liekas aizķeršanās.