FOTO ⟩ "Armijā tu neesi sieviete, bet gan cīnītāja..." Ukrainas labdarības organizācijas vadītāja par sievietēm karā un nesavtīgu palīdzību

Sievietes karā

Organizācija sociālajos tīklos un citos resursos vēsta par dažādu sieviešu iemesliem doties karot. Ksenija stāsta, ka sieviešu stāstu ir daudz un tie ir dažādi.

24 gadus vecā Lea vēsta: "24. februārī sapratu, ka man šeit ir jābūt, man jādara viss iespējamais, jo mana ģimene palika okupētajā teritorijā un gaida manu atgriešanos un mūsu zemes atbrīvošanu. Mana motivācija ir mana ģimene, mani cilvēki un katrs cilvēks, kurš cieš no kara."

Ukrainas iedzīvotāja Oļa līdz 24. februārim rūpējās par bērnu. Šobrīd viņa ir feldšere. Kopš pilna mēroga kara sākuma viņa armijai pievienojās kā brīvprātīgā. Viņa aizveda trīs gadus veco dēlu pie māsas uz ārzemēm un devās uz fronti, lai palīdzētu karavīriem.

Oleksandra Rjazanceva līdz 24. februārim strādāja par kostīmu mākslinieci un stilisti. Sākoties karam, viņa pievienojās bruņoto spēku rindām un šobrīd atrodas kaujas laukā.

"Armijā tu neesi sieviete, bet gan cīnītāja. Un pašas meitenes sevi nedēvē par sievietēm karā, viņas sauc sevi par karotājām, īpaši tās, kas dienē jau vairākus gadus. Kad sievietes sevi uztver kā militārpersonas, vīrieši viņas uztver tāpat. Ja uzsvērsi to, ka esi sieviete, tevi neuztvers kā līdzvērtīgu. Armijā visas robežas ir dzēstas - ir tikai militārpersonas.

Foto: Ksenija Drahaņuka

Šobrīd sieviešu kultūra armijā attīstās ļoti strauji. Taču jāatceras, ka attieksme ir atkarīga arī no tā, kā tu sevi pozicionē - tu vari filtrēt un vari noteikt robežas, kas ir ļoti svarīgi," stāsta organizācijas vadītāja.

Komanda, kas rūpējas par sievietēm frontē

Organizācijas vadītāja stāsta, ka ideja par "Zemlyachki" radās spontāni, jo pirms pilna mēroga kara Ksenija nodarbojās ar žurnālistiku un TV projektiem par ukraiņu sievietēm dažādās netipiskās profesijās. Tēma par palīdzības sniegšanu un atbalstīšanu sievietēm Kseniju saista jau ilgu laiku.

"Mana vīra māsa Anastasija pirms kara bija menedžere, ar militāro darbību viņai nebija nekāda sakara, bet 24. februārī sakravāja mugursomu, un, kamēr mēs ar ģimeni sēdējām mājās un domājām, ko darīt, māsa pieteicās teritoriālajai aizsardzībai. Pēc pievienošanās viņa sāka runāt par sieviešu vajadzībām," viņa piebilst.

Dažas nedēļas pēc kara sākuma Ksenija ar ģimeni ieradās Rietumukrainā un sāka sūtīt humāno palīdzību armijai. "Taču vēlāk sapratām, ka tur nebūsim efektīvi, tāpēc atgriezāmies Kijivā. Vēlāk tur tikāmies ar partneriem, noīrējām lielu telpu humānās palīdzības birojam un sākām ar lielu ātrumu sūtīt paciņas sievietēm, kuras karo," viņa saka.

Labdarības organizācijas komanda ir pavisam neliela - Ksenija, viņas vīrs un tuvākie draugi. Taču papildus tam organizācijai palīdz arī citi brīvprātīgie cilvēki, ar kuriem organizācija regulāri komunicē.

Ksenija stāsta: "Sievietes no frontes mums ir kā draudzenes - vienmēr var rakstīt un pateikt, ka vajag kaut ko nosūtīt vai vienkārši parunāt. Viņas zina, ka viņām ir atbalsts. Taču mums ir daudz sadarbības partneru, pateicoties kuriem mums ir iespēja viņām piegādāt aktuālas vai dārgas preces, piemēram, bruņas, ķiveres un citas preces. 

Mūsu organizācijai vienkārši pievienojas cilvēki, kuri katru dienu raksta sociālajos tīklos un sūta paciņas ar vairākiem militāro formu komplektiem, higiēnas lietām un citām precēm."

Humāno paciņu nodrošināšana

Šobrīd Ukrainā uz fronti ir devušās vairāk nekā 50 000 sieviešu. Sievietes nevar aiziet uz veikalu un nopirkt viņām nepieciešamo roku krēmu, apakšveļu vai lūpu balzamu, jo viņas atrodas frontes līnijā.

Paka militārpersonām sastāv no 30 priekšmetiem, īpaši no produktiem personīgajai higiēnai – šampūns, dušas želeja, ziepes, intīmās higiēnas salvetes, bērnu salvetes, mitrinoši krēmi, lūpu balzami, apakšveļa, tamponi un citas preces.

"Iepakojumā liekam arī dažādus pieejamos labumus, piemēram, konfektes, cepumus, kafiju. Turklāt mums ir tradīcija apzīmēt kastītes ar dažādām oriģinālām motivējošām frāzēm.

Paciņas sūtām tieši meitenēm pa pastu, un tām, kurām nav kur sūtīt, pakas tiek nosūtītas kopā ar brīvprātīgajiem," stāsta Ksenija.

Organizācijas galvenais mērķis ir palīdzēt sievietēm kaujas laukā, nosūtot praktiskas lietas, piemēram, apģērbu. "Diemžēl daudzām sievietēm uzreiz netiek izsniegts sieviešu militārais ekipējums, tāpēc mēs vācam ziedojumus un sūtām tos sievietēm, kuras ir frontē. Mēs jau esam nosūtījuši vairāk nekā 2000 paku," stāsta Ksenija.

Organizācija "Zemlyachki" palīdz aizstāvjiem, kuras cīnās par Ukrainas zemi. Komanda organizē sieviešu militāro formu, munīcijas, apavu un sieviešu humānās palīdzības pieprasījumus, kas tiek piegādāti uz jebkuru valsts daļu. Tāpat organizācija arī stāsta par sievietēm frontē, veicinot pasaules sabiedrības izpratni par to, kam viņas iet cauri.

"Projekta "Try on Her Berets" ietvaros mēs izveidojām tiešsaistes veidlapu, kurā pastāstījām par visu, ar ko nodarbojamies. Ikviena sieviete, kas karo, var aizpildīt šo veidlapu un izvēlēties, kas viņai ir nepieciešams.

Tālāk mēs pārbaudām pieprasījumu, sarakstāmies ar sievietēm un noskaidrojam, kur preces jāsūta. Sieviešu humānās palīdzības komplekts ir tas, ko mēs sūtām visām meitenēm, pat ja viņas to nenorāda, jo tas ir vienmēr vajadzīgs.

Sūtām arī apakšveļu – zeķes, sporta topus, apakšbikses, termoveļu. Sūtām militāro formu, apavus, mugursomu, aptieciņu, ķiveri, bruņu vestes, guļammaisus un citus priekšmetus," stāsta organizācijas dibinātāja Ksenija.

Organizācijas vadītāja norāda, ka vajadzības nemazinās. "Pirmkārt, katru dienu par mums uzzina arvien vairāk cilvēku, un, otrkārt, visas šīs lietas vienmēr ir vajadzīgas. Mums nav tāda gadījuma, ka saņemam pieprasījumu un aizmirstam par to. Pateicoties ziedojumiem, mēs varam nodrošināt sieviešu individuālās vajadzības.

Tagad gatavojamies ziemai un saprotam, ka darba apjoms ir milzīgs, jo meiteņu ir daudz, bet ziemas formu nepietiek. Līdz šim esam noslēguši vairāk nekā 1,5 tūkstošus pieteikumu vasaras formas tērpiem, šobrīd tie paši pieteikumi būs jāslēdz arī par ziemas formas tērpiem, kas ir divreiz dārgāki," viņa saka.

"Zinu, ka mūsu projekts dzīvos arī pēc uzvaras"

"Mēs Latvijas iedzīvotājiem vēlamies teikt lielu paldies par atbalstu. Ir ļoti svarīgi neaizmirst par karu, jo nav iespējas nogurt no tā, kamēr mēs neuzvarēsim. Par karu nepārtraukti jārunā. Slava Ukrainai! Slava varoņiem!"

Pēc Ukrainas uzvaras projekts un organizācijas darbība neapstāsies, jo komandai padomā ir jauni mērķi. "Mums būs daudz jāstrādā, lai sievietēm palīdzētu pēcāk atrast darbu, dzīvesvietu un atgriezties civilajā dzīvē. Tie būs lieli projekti, par kuriem vēl nav laika domāt, bet es noteikti zinu, ka mūsu projekts dzīvos arī pēc uzvaras.

Visprecīzāk iemeslus, kāpēc sievietes dodas karot, izskaidro aizstāvju citāti. 20 gadus vecā kara mediķe Katrīna saka: "Mana devīze – ja es izglābju divus cilvēkus par savas dzīvības cenu, tad mana dzīve nav nodzīvota veltīgi"," stāsta organizācijas dibinātāja.