Reaģējot uz Ukrainas apgabalu aneksiju, uz Ārlietu ministriju izsaukts Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā

Ziņa papildināta plkst. 16.32
Reaģējot uz Ukrainas apgabalu aneksiju, uz Ārlietu ministriju izsaukts Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Foto: Edijs Pālens/LETA

Krievijas Federācija rīkojusies prettiesiski, paziņojot par vairāku Ukrainas apgabalu okupāciju un aneksiju. Tādēļ uz Ārlietu ministriju piektdien, 30. septembrī, pulksten 17 izsaukts Krievijas Federācijas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, informē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ĀM piektdienas pēcpusdienā arī izplatīja paziņojumu, ka neatzīst Krievijas īstenoto Ukrainas teritoriju prettiesisko aneksiju.

Krievijas rīkotie viltus referendumi un to rezultāti nav leģitīmi. Referendumi īstenoti okupācijas apstākļos un bruņotu spēku klātbūtnē un neatspoguļo Ukrainas tautas gribu, norāda ĀM.

Prettiesiskais lēmums par aneksiju tiek pieņemts laikā, kad Ukraina īsteno veiksmīgus pretuzbrukumus frontē, atbrīvojot plašas Ukrainas teritorijas no Krievijas okupācijas.

Šis lēmums nekādā veidā neietekmē Ukrainas likumīgās tiesības atbrīvot un aizsargāt savu teritoriju no agresorvalsts okupācijas spēkiem. Doņeckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabali, kā arī Krimas Autonomā Republika un Sevastopole - tā ir Ukraina, teikts ministrijas paziņojumā.

Eiropas Savienība un citi līdzīgi domājošie partneri turpinās un pastiprinās spiedienu pret agresorvalsti Krieviju, tai skaitā ieviešot jaunas sankcijas, uzsver ĀM.

Latvija nemainīgi pauž stingru atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās. ĀM turpinās sniegt visa veida atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem cīņā par savu brīvību un neatkarību.

Kara noziedznieks Vladimirs Putins piektdien, 30. septembrī, uzrunā Federālo sapulci un paziņo par okupēto Ukrainas Doneckas, Luhansas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu daļu uzņemšanu Krievijas sastāvā, kas balstīti uz veiktajiem pseidoreferendumiem.

"Es vēlos, lai mani sadzird Kijivas varas iestādes un to saimnieki. Cilvēki, kas dzīvo DTR, LTR, Hersonā un Zaporižjā, kļūst par mūsu pilsoņiem. Uz visiem laikiem," uzrunā pirms okupēto teritoriju anektēšanas dokumentu parakstīšanas pavēstīja Putins.

Putins savā absurdiem izteikumiem pirmajā runā arī kārtējo reizi pauda nožēlu par Padomju Savienības sabrukumu, nosaucot to par neaptveramu traģēdiju.

Tāpat viņš apsūdzēja Rietumus savas gribas uzspiešanā pasaulei un uzsvēra, ka Krievija šim diktātam nepakļaušoties.

Putins arī aicināja Ukrainu pārtraukt uguni un sēsties pie sarunu galda.

"Mēs aicinām Kijivas režīmu nekavējoties pārtraukt uguni, visu karadarbību, karu, ko tas izraisīja vēl 2014. gadā, un atgriezties pie sarunu galda. Mēs esam tam gatavi," sacīja Putins.

Vienlaikus viņš paziņoja, ka "Krievija sarunās neapspriedīs Donbasa, Zaporižjas un Hersonas apgabala republiku izvēli, tā ir galīga".

Putins ceturtdien parakstīja dekrētus par Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalu atzīšanu par "neatkarīgām teritorijām".

Putins šajos dekrētos melīgi atsaucās uz "tautas gribas izpausmi", kā arī uz "starptautisko tiesību principiem un normām".

Putins jau februārī atzina tā sauktās "Doņeckas tautas republikas" un "Luganskas tautas republikas" "neatkarību".

Maskava no 23. līdz 27. septembrim rīkoja tā sauktos "referendumus" par pievienošanos Krievijai tās okupētajās Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu daļās.

Šos pseidoreferendumus plaši nosodījusi starptautiskā sabiedrība. Eiropas valstis un ASV ir tos nosaukušas par "fikciju" un paziņojušas, ka tos neatzīst.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien savā uzrunā ANO Drošības padomē paziņoja, ja Krievija mēģinās uz okupētajās Ukrainas teritorijās rīkoto pseidoreferendumu pamata tās anektēt, tas nozīmēs jebkādu sarunu izbeigšanu ar Maskavu.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu