Oligarhus un Krieviju atbalstošo politisko spēku iekļaušana koalīcijā ir nesavienojama ar līdzšinējo Latvijas eiroatlantisko kursu, tāpēc 14.Saeimas nākotne atkarīga no koalīcijas kodola spējas sadarboties ar "Apvienoto sarakstu" (AS) un "Progresīvajiem", pārliecināts organizācijas "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna") pētnieks Olafs Grigus.
Pētnieks uzsver, ka atbalsts, ko 14.Saeimas vēlēšanās ir saņēmuši ar oligarhiem saistītie spēki - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Latvija Pirmajā vietā", kā arī partija "Stabilitātei!", kuras līderis atteicies nosodīt Krievijas agresiju Ukrainā, ir satraucošs.
"Delna" atzinīgi vērtē vēlēšanu balsotāju aktivitāti un uzsāktās koalīcijas sarunas, kurās kā koalīcijas kodols iezīmējas "Jaunā vienotība" (JV) un Nacionālā apvienība (NA). "Ir svarīgi, ka valdību veidojošajiem spēkiem ir vienota nostāja būtiskākajos jautājumos - cīņa pret korupciju kā nacionālās drošības jautājums, vienota izpratne par valsts aizsardzību un Eiroatlantiskā integrācija. Starptautiskā situācija un iekšpolitiskie izaicinājumi pieprasa izlēmīgu rīcību arī valdības veidošanas sarunās," atzīmē Grigus.
Taču arī koalīcijas kodola sadarbība ar iezīmētajiem partneriem var izrādīties problemātiska, uzskata "Delnas" pārstāvis. Pēc viņa teiktā, AS ir jauna apvienība un nav skaidrs, cik ciešas saites vieno to veidojošās organizācijas, politiķus un to agrākos sadarbības partnerus. Latvijas Reģionu apvienība dažādās pašvaldību vēlēšanās startējusi kopā gan ar liberālo partiju "Latvijas attīstībai", gan konservatīvo NA, pauda Grigus. Savukārt Latvijas Zaļā partija vēl nesen bija stabils un ilglaicīgs ZZS partneris, un ir maz ticams, ka šīs spēcīgās saites iespējams pilnībā saraut, uzskata pētnieks.
Kā atzīmē Grigus, iebildumi pret "Progresīvajiem" koalīcijā uz it kā ideoloģiska pamata ir NA, taču šī pamatojuma patiesumu liek apšaubīt ne vien abu partiju sadarbība Rīgas domē, bet arī NA līdzšinējā sadarbība "ar ne mazāk liberālo "Attīstībai/Par!"".
Par spīti sabiedrībā pretrunīgi vērtētām politikas iniciatīvām reaģējot uz Covid-19 krīzi, "Delnas" ieskatā 13.Saeimas un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa valdības paveiktais attiecībā uz labas pārvaldības spēcināšanu un korupcijas novēršanu ir uzskatāms par pakāpenisku progresu. Kā norāda Grigus, šo tendenci apliecina arī starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" gada sākumā publicētie Korupcijas uztveres indeksa 2021.gada rezultāti.
Kā ziņots, Virzoties uz priekšu topošās koalīcijas veidošanas procesam jaunievēlētajā 14.Saeimā, saglabājas neskaidrība, kāda loma procesa noslēgumā būs partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijai.
Kariņš pauda, ka "valstij vislabāk būtu" plašāka koalīcija. Viņš starp JV, "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības (NA) un "Progresīvo" pārstāvjiem neredz tādas iekšējās pretrunas, kas četrām partijām neļautu atrast vienošanos.
Savukārt NA rīcībspējīgu valdības modeli redz trīs partiju koalīcijā kopā ar JV un AS, pauda NA līderis Raivis Dzintars. NA jūtot stingru pieprasījumu no partijas biedriem un atbalstītājiem veidot šādu, vērtību ziņā savienojamu koalīciju, jo NA ar "Progresīvajiem" esot ļoti būtiskas ideoloģiskās un vērtību atšķirības.
"Progresīvo" līderis Kaspars Briškens uzsvēris, kas partija ir gatava būt daļa no topošās koalīcijas jaunievēlētajā 14.Saeimā, uzsverot, ka Latvijas interesēs ir, lai pašreizējos ļoti sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos būtu plašāka, četru partiju - JV, AS, NA un "Progresīvo" - koalīcija ar 64 deputātu balsīm.
Tāpat vēstīts, ka 14.Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza JV, kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, seko Zaļo un zemnieku savienība - 16, AS - 15, NA - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10 un "Latvija pirmajā vietā", kura ieguvusi deviņus mandātus.
