14. Saeimā ievēlētās partiju apvienības un potenciālā koalīcijas partnera "Apvienotais saraksts" (AS) pārstāvju piedāvājums palielināt Ministru prezidenta pilnvaras var attālināt valdību no demokrātiskiem pārvaldes procesiem, pauda Rīgas Stradiņa universitātes politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Runājot par varas koncentrāciju Ministru prezidenta rokās, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo demokrātijas pamats ir tieši varas līdzsvars starp Ministru kabinetu (MK), parlamentu un prezidentu, skaidroja Metla-Rozentāle. Vienam elementam palielinot pilnvaras, rodas risks, jo mēs jau nezinām, kāds cilvēks šajā amatā nonāks, sacīja politikas eksperte.
Politoloģe atzina, ka premjera pilnvaru apjoma paaugstināšana krīzes laikā ļautu valdības vadītājam ātrāk un efektīvāk pieņemt lēmumus. Tomēr viņa uzsvēra, ka pēc krīzes šīs pilnvaras samazināt būs ļoti grūti vai pat neiespējami. Visbiežāk šīs pilnvaras arī saglabājas, kas nozīmē, ka varas koncentrācija vai centralizācija tiek nodota vienas amatpersonas rokās pārlieku lielā apjomā, pauda Metla-Rozentāle.
Pēc politoloģes teiktā, Latvija vēsturiski ir izvēlējusies šo izteikti demokrātisko modeli, kur lēmumus pieņem nozares ministrs, kurš to nozari vislabāk pārzina, nevis premjers.
Valdības vadītāja skatījums var nesakrist ar nozares ministra nostāju, līdz ar to varas centralizācija premjera rokās samazina ministra lomu un saikni ar nozari, minēja Metla-Rozentāle, skaidrojot, ka "nozare ministram var teikt, ko grib, un ministrs var solīt, ko grib, bet gala lēmumu tāpat pieņems premjers". Politikas eksperte retoriski vaicāja, vai tas, ko premjers redz no savām pozīcijām, vienmēr atbildīs nozares interesēm, un vai nozares jutīsies iesaistītas lēmumu pieņemšanas procesā.
Runājot par AS pārstāvju minēto, ka MK sēdēm būtu jānotiek vismaz divreiz nedēļā, Metla-Rozentāle vērsa uzmanību, ka MK sēdes nav vienkārši ministru sapulces. Ministri var savstarpēji sarunāties un pulcēties visdažādākajos mirkļos, bet MK sēde ir lēmumu pieņemšanas vieta, kur dažādi lēmumi tiek leģitimizēti, apstiprināti un pieņemti, sacīja politoloģe. Viņasprāt, sēžu skaits nedēļā ir atkarīgs no tā, vai Valsts kanceleja un visas pārējās institūcijas, kas strādā ar MK sēžu sagatavošanu, spēj strādāt tādā tempā, lai nodrošinātu divu sēžu kvalitatīvu realizāciju. "Ja tas ir iespējams, tad ļoti labi, tas būtu vēl efektīvāks darbs," sacīja politikas eksperte.
Kā ziņots, potenciālie koalīcijas partneri - Nacionālā apvienība (NA) un AS vēlas mainīt Ministru prezidenta pilnvaru un atbildības klāstu.
AS pārstāvis Edvards Smiltēns pēc abu partiju tikšanās norādīja, ka, pārrunājot krīzes vadības modeli, esot pilnīgi skaidrs, ka abi partneri gribētu stiprināt Ministru prezidenta pilnvaras un atbildību, un šādām izmaiņām būtu jānotiek uzreiz pēc jaunās Saeimas darba sākšanas.
Koalīcijas padomes vietā ir jāizveido premjera padome, minēja Smiltēns, norādot, ka plašāku skaidrojumu šim punktam sniegšot citreiz. Tāpat politiķu skatījumā valdības sēdēm būtu jānotiek vismaz divreiz nedēļā - vienā no sēdēm būtu jālemj par likumprojektiem, lēmumprojektiem un MK noteikumiem, savukārt otrajā būtu jāpārrunā stratēģiskie jautājumi augstākā līmenī, norādīja AS pārstāvis. Tādējādi kopīgi tiktu risināti starpdisciplinārie jautājumi.
