FOTO ⟩ Arheologi Vecrīgā atklāj unikālas liecības par Rīgas pirmsākumiem

"Šis ir diezgan unikāls atklājums, kas konstatēts senākajā Vecrīgas daļā – netālu no reiz bijušā Rīgas ezera (Rīdziņas upes paplašinājuma). Dziļākajos slāņos mēs redzējām ainu, kas konstatēta arī citviet Vecrīgā, proti, pilsētas pirmajos gadsimtos šī teritorija regulāri applūda un gadsimta laikā par apmēram vienu metru strauji pieauga grunts līmenis. Vienlaikus uzgājām vairākus interesantus priekšmetus un pilnīgi neskartas liecības par visai agrīnu apdzīvotību šajā teritorijā," portālam "LSM.lv" stāsta arheologs, dr.hist. Artūrs Tomsons.

Kā portālu "LSM.lv" informēja VNĪ, datējošu atradumu nebija daudz, bet laikmetu hronoloģijas izpratnei būtiskākais ir grezni rotāta keramikas trauka fragments ar zvīņu motīvu, kādi radās 12. gadsimtā tagadējās Nīderlandes teritorijā un ko turpināja gatavot vēl 13. gadsimtā tagadējās Dānijas teritorijā. Tie atrasti pirmajās kārtās, tas nozīmē, ka dziļāk sekojošie arheoloģiskā kultūrslāņa metri veidojušies pirms tam.

VNĪ arī atklāja, ka dziļākajās kārtās starp saskalojumiem, vertikāli dzītu stabu un no dēļiem veidotu konstrukciju paliekām atrasts vesels darba rīks – trejžuburu dakša ar pilnībā saglabājušos koka kātu, kā arī vairāki apstrādāti koka priekšmeti – domājams, dravniecības darbarīka dzeiņa fragmenti. Šie priekšmeti nodoti Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam. Visdziļākajā līmenī arheologi uzdūrās koka pinuma žoga atliekām, kam līdzīgi zināmi no izrakumiem netālu esošajā Alberta laukumā. Visticamāk, izpētes laikā atklāta Rīgas pirmo iedzīvotāju apmetnes daļa.

Runājot par atrastā dravniecības rīka fragmentu, Tomsons sacīja:

"Mēs zinām, ka pirmā sacelšanās pret krustnešiem notika tieši bišu koku dēļ – vasks un medus ir milzīgs peļņas avots. 1212. gada Altingas sacelšanās iemesls ir tieši strīds par bišu kokiem. Un te, Rīgā mēs arī redzam dravniecību, šīs lietas saliekas kopā, jā."

Savukārt virsējās kārtās atrasti koka trauku, ādas apavu fragmenti, zvejas tīklu pludiņi, atsevišķas rotātas keramikas un akmens masas trauku lauskas. Šajā gadījumā mitrā vide "iekonservējusi" no organiskiem materiāliem gatavotus priekšmetus, kas citos apstākļos nebūtu saglabājušies.

Neskartais kultūrslāņa ieslēgums starp ēkas pamatu mūriem tika atklāts 2022. gada maijā, pēc būvgružu noņemšanas veicot 1,5 metru dziļu zondējumu telpā, kurā bija iecerēta lifta šahtas izbūve. Tādēļ tur tika veikta papildu arheoloģiskā izpēte, kas noslēdzās šā gada augustā, ziņo "LSM.lv".