/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2022/10/25/14920720t1h622c.jpg)
ASV prezidenta Džona Kenedija brāļa politiķa Roberta Frānsisa Kenedija mazdēls Konors Kenedijs atklājis, ka cīnījies Ukrainā Starptautiskajā teritoriālās aizsardzības leģionā un bijis gatavs tur mirt, vēsta laikraksts "IrishCentral".
28 gadus vecais Kenedijs pieteicies Starptautiskajā leģionā uzreiz, kad par to uzzinājis, turklāt neafišējot savu vārdu un izcelsmi, jo negribējis, lai pret viņu būtu citādāka attieksme nekā pret pārējiem. Taču, apzinoties, ka viņa uzturēšanās Ukrainā agri vai vēlu kļūs zināma, viņš pats savā "Instagram" kontā 14. oktobrī publicējis emocionālu ierakstu un pievienojis arī savu foto.
Konors Kenedijs raksta: "Es zinu, ka šis stāsts nāks klajā, tāpēc vēlos to pastāstīt pirmais, lai panāktu labāko un iedrošinātu citus rīkoties. Tāpat kā daudzus, mani dziļi aizkustināja tas, ko redzēju Ukrainā pēdējā gada laikā. Es gribēju palīdzēt. Kad uzzināju par Ukrainas Starptautisko leģionu, zināju, ka došos turp, un nākamajā dienā gāju uz vēstniecību, lai tajā iestātos.
Vienam cilvēkam šeit pastāstīju, kur es atrodos, un vienam cilvēkam tur (Ukrainā – red.) pateicu savu īsto vārdu. Es negribēju, lai mana ģimene vai draugi uztraucas, un es negribēju, lai pret mani tur izturētos savādāk. Ierodoties man nebija iepriekšējas militārās pieredzes un es nebiju izcils, taču varēju pārnēsāt smagas lietas un ātri mācījos. Es arī biju gatavs tur nomirt. Tāpēc viņi drīz vien piekrita sūtīt mani uz ziemeļaustrumu fronti.
Laiks, ko pavadīju Ukrainā, nebija ilgs, bet es daudz redzēju un izjutu. Man patika būt karavīram, vairāk, nekā biju gaidījis. Tas ir biedējoši. Taču dzīve ir vienkārša, un, atrodot sevī drosmi un darot labu, atlīdzība ievērojama. Mani draugi zina, kāpēc man bija jāatgriežas mājās. Es vienmēr būšu viņiem parādā par piemēru. Zinu, ka man ir paveicies, ka atgriezos, bet riskus, ko uzņēmāmies, es būtu gatavs uzņemties atkal.
Šis karš, tāpat kā visi citi, ir šausminošs. Cilvēki, kurus satiku, bija drosmīgākie, kādus jebkad esmu pazinis. Mani kolēģi leģionāri — kuri nāca no dažādām valstīm, izcelsmes, ideoloģijām — ir īsti brīvības cīnītāji. Tāpat kā iedzīvotāji, ko iepazinu, no kuriem daudzi ir zaudējuši visu savā ilgajā cīņā pret oligarhiju un ceļā uz demokrātisku sistēmu. Viņi zina, ka tas nav karš starp līdzvērtīgiem, tā ir revolūcija.
Šis karš veidos demokrātijas likteni šajā gadsimtā.
Vēl būtu ko teikt par tā politiku un rietumu valdību lomu tajā. Pagaidām es tikai mudinu jūs palīdzēt, cik vien ir jūsu spēkos. Pievienojieties leģionam, palīdziet uz robežas vai nosūtiet medicīnas preces. Katru dienu kāds tur upurē visu, lai nodrošinātu ilgstošu mieru. Viņiem nevar likt rīkoties vieniem pašiem."