Eiropā enerģētikas krīze piedzīvo negaidītu situāciju

Apollo.lv
Eiropā enerģētikas krīze piedzīvo negaidītu situāciju
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 11
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: AP/Scanpix

Neskatoties uz Krievijas gāzes piegādes apturēšanu, enerģētikas krīze Eiropā pieredzējusi negaidītu pavērsienu – Eiropai ir vairāk gāzes, nekā tā spēj izmantot, vēsta aģentūra "Bloomberg".

Eiropa daudzu gadu desmitu garumā paļāvās uz Krievijas gāzes piegādēm. Tomēr pēc Krievijas īstenotā kara Ukrainā Eiropa meklē citas iespējas, kā tikt pie gāzes. Galvenais piegādes avots pašlaik ir sašķidrinātā dabasgāze (LNG), ar ko tiek aizpildītas Eiropas gāzes krātuves.

Pašlaik, kombinācijā ar neparasti siltajiem laikapstākļiem un veiksmīgu LNG kravu rezervēšanu, Eiropas gāzes krātuves ir tikpat kā pilnas, un vietām Eiropā jaunas gāzes piegādes fiziski nav kur uzglabāt. Tāpat Eiropā ievērojami kritusies gāzes cena, kas nu ir mazāk nekā trešā daļa no pīķa, kas tika sasniegts vasarā.

Riski gan joprojām pastāv – daudz kas ir atkarīgs no laikapstākļiem. Straujš un spēcīgs aukstuma vilnis Eiropā ievērojami palielinās gāzes patēriņu, tāpat Eiropas valstu valdības pauž bažas par iespējamām sabotāžām gāzes sistēmā. Tomēr kopumā oktobra beigās situācija Eiropas gāzes tirgū ir daudz labāka, nekā iepriekš prognozējuši gan analītiķi, gan politiķi.

Gāzes piegādes no Krievijas sāka samazināties jau pagājušajā gadā. Vasarā gāzes piegādes pa gāzes cauruļvadu “Nord Stream” tika apturētas, bet septembrī daļa gāzesvada tika uzspridzināta. Tāpat Eiropai labvēlīgi ir laikapstākļi – pašlaik Eiropā ir siltāks, nekā parasti oktobra beigās, un tas palīdz ierobežot pieprasījumu pēc gāzes. Šajā gadījumā galvenais risks ir tas, ka aukstuma viļņa gadījumā tiks izmantotas gāzes zemās cenas un gāzes krājumi tiks ievērojami patukšoti.

“Pašlaik Eiropā gāzes krājumi ar pārpalikumu būs pieejami vismaz līdz decembrim. Ir maz ticams, ka novembrī Eiropā būs ilgs aukstuma vilnis,” pauda Itālijas enerģētikas kompānijas “Illumia” analītiķis Džakomo Masato.

Lai arī gāzes cenas Eiropā ir nokritušās līdz zemākajam līmenim kopš jūnija, joprojām pastāv dažādi riski. Februāra nākotnes līgumu cenas ir par 44% augstākas nekā novembra cenas, tāpat gaidāms, ka 2023./24. gada ziemā cena arī būs augstāka, jo nākamajā vasarā varētu būt grūtāk aizpildīt gāzes krātuves.

Tas nozīmē, ka gāzes ekonomēšana, neraugoties uz zemajām cenām, ir ļoti svarīga. “Timera Energy” prognozē, ka gāzes pieprasījums 2022. gadā varētu mazināties līdz 9%. Galvenokārt mazināsies pieprasījums industriālajā nozarē. Tas gan ir par maz, jo Eiropas Savienība noteikusi 15% mērķi.

“Eiropas spējas pārvarēt enerģētisko krīzi tuvāko divu gadu laikā būs atkarīgas no tā, vai izdosies samazināt pieprasījumu. Pašlaik situācija izskatās labāka nekā gaidīts, taču krīze ne tuvu nav beigusies,” brīdina “Timera” pārstāvji.

Pašlaik Eiropas gāzes krātuves vidēji ir aizpildītas par 93,6%, bet Vācijā šis rādītājs ir pat 97,5%. Tas rada zināmu mierinājumu tirgū. Piemēram, Vācijā esošā gāze būs pietiekama, lai izturētu divus mēnešus ar ievērojamu salu. Taču – tāpat būs nepieciešams piesaistīt jaunas LNG piegādes.

Tomēr pašlaik, atsaucoties uz “Bloomberg” laikapstākļu prognožu modeli, maigi laikapstākļi Eiropā varētu saglabāties līdz pat novembra vidum, un lieli aukstuma viļņi arī netiek prognozēti.

Pašlaik Eiropā turpinās stabilas gāzes piegādes. Ziemeļrietumu Eiropā šomēnes tiks uzņemti 82 LNG kuģi, kas ir par 19% vairāk nekā septembrī. Arvien vairāk kuģu gaida rindā uz ienākšanu ostās, jo Eiropas regazifikācijas infrastruktūras kapacitāte pagaidām nav pietiekama, lai spētu ātri apstrādāt visas ienākošās kravas. Šāda situācija varētu turpināties līdz janvāra vidum. “Bloomberg” dati liecina, ka LNG kuģiem vidēji jāgaida rindā ap 20 dienām.

Pašreizējā situācija skaidri liecina, ka Eiropa visai droši pārvarēs gaidāmo ziemu, taču – priecāties ir pāragri, jo joprojām ir ļoti daudz jautājumu par aiznākamo ziemu. Nākamgad varētu palielināties pieprasījums no Āzijas, un turklāt – Krievija varētu izbeigt gāzes piegādes pa pēdējo lielo tranzīta ceļu – caur Ukrainu. Vai nu apzināti “aizgriežot gāzes krānu”, vai arī veikt infrastruktūras sabotāžu.

Abi scenāriji paredz spiedienu uz cenām, un tas padarīs gāzes krātuvju aizpildīšanu grūtāku.

Pašlaik Eiropā enerģētikas ministri apspriež iespējamu gāzes cenu griestu noteikšanu. Tas arī potenciāli varētu apgrūtināt piesaistīt LNG kravas.

“Kad temperatūra sāks kristies un gāzes krātuves sāks tukšoties, piedāvājuma – pieprasījuma tirgus realitāte nozīmēs gāzes cenu kāpumu, kas izdarīs spiedienu uz inflāciju. Jārēķinās, ka šī problēma būs aktuālāka 2023./24. gada ziemā,” sacīja Oksfordas Enerģētikas pētījumu institūta pētniece Katja Jafimava.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu