Zane: Skumjas un cerības
Cerības mijas ar skumjām. Skumjas jau piemetās, uzzinot vēlēšanu rezultātus, nav īsti pārgājušas. Par ko cerība? Ka tie pārējie noturēs buru puslīdz taisni.
Anda: Viss kā vienmēr
Kā vienmēr - būs deputāti ar prātu un sirdsapziņu, būs, kam vai nu tikai prāts vai tikai sirdsapziņa, būs bez šiem abiem. Un būs klauni. Būs arī nopirktie. Kas būs kurš, tad jau redzēsim.
Arnis: Vai ārsta komisija būs?
Redzēs vēl, kā to ārsta komisiju visi būs izgājuši – lai kāds neizsprūk cauri kā Aldis!
Kaspars: Kāds ķipīts, tāds vāciņš
Man ir skumji redzēt, ka Saeimu veido aizspriedumainu ļaužu vairākums ar ļoti apšaubāmu izglītību un globālā konteksta personīgās pieredzes trūkumu. Bet tāda jau arī ir Latvijas sabiedrība kopumā. Kāds ķipīts, tāds vāciņš.
Viesturs: Cirks nekur nav aizbraucis
Skatījos, kā nodod zvērestus. Nu zini, tas cirks jau nekur nav aizbraucis, klauni nomainījās nedaudz. Vēlēt es aizgāju, bet ko un kā viņi tur beigās sadala - nav ne jausmas. Nesekoju politikai līdzi aktīvi. Ja redzu, ka pieņem kaut kādus lēmumus, izvērtēju un, ja vajag, arī nolamājos: vo, @*#&! Lai jau sāk strādāt, tad redzēs.
Ieva: Varbūt mēs visi vēl nokaunēsimies
"Pavārs, zaglis, viņa sieva un viņas mīļākais" – britu režisoram Pīteram Grīnvejam bija tāda filma. Dies’ ar to filmu, bet tas uzskaitījums kā tāds skaitāmpantiņš man ienāca prātā, vērojot Saeimas pirmās dienas notikumus. Nu raiba publika, ļoti raiba, no profesijām un dzīves laikā nopelnītiem epitetiem un mīļvārdiņiem sanāktu ne viens vien filmas nosaukums. Cirks tur sanāk noteikti, piesardzīga optimisma pamaz. (Sasodītā pieredze.) Bet varbūt mūs visus vēl gaida priecīgi pārsteigumi un svelošs kauns par sliktām domām?