Dienvidāfrikas dokumentālo filmu veidotājs, dabaszinātnieks un projekta "Sea Change" dibinātājs Kreigs Fosters nira ar kailām krūtīm aukstajos ūdeņos Āfrikas dienvidu galā, kad ieraudzīja viņu - astoņkāji, kas slēpās zem akmeņu krāvuma, vēsta ārvalstu mediji.
Viņš sāka sekot šai neticami kautrīgajai radībai. Cenšoties pierādīt, ka viņš nav plēsējs, vīrietis sēdēja nekustīgs tā klātbūtnē. Vairākas nedēļas astoņkājis no viņa izvairījās: slēpās savā bedrē, maskējās vai ar savu plūstošo ķermeni ielīda tuvākajā plaisā, lai aizbēgtu.
Un tad, pēc 26 dienu neatlaidības astoņkājis pastiepa vienu no saviem taustekļiem un pieskārās cilvēkam.
"Netflix" dokumentālajā filmā "Mans astoņkāju skolotājs" šis sensacionālais brīdis ļoti aizkustina, jo neviens nekad nebija domājis, ka astoņkāja tausteklis, kas aptīts ap cilvēka roku, var šķist tik juteklisks.
Filma "Mans astoņkāju skolotājs" uzņemta 2010. gadā, kad Kreigs Fosters pavadīja gadu, lai izveidotu unikālu saikni ar šo radījumu.
Dokumentālā filma ir saņēmusi astoņas nominācijas Džeksona savvaļas mediju balvai un ieguvusi labākās filmas apbalvojumu "LandxFilm" festivālā.
Fosters iemūžināja šī astoņkāja īsā mūža intīmos mirkļus, ik dienas līdz divām stundām tam sekojot.
"Ja jūs iegūsiet šī dzīvnieka uzticību vairāku mēnešu laikā, tas jūs zināmā mērā ignorēs un turpinās savu ierasto dzīvi, un ļaus jums iekļūt viņa slepenajā pasaulē," raidsabiedrībai CNN pastāstīja Fosters.
Filmā var redzēt, kā astoņkājis pārspēj gudrībā haizivi, piekabinoties tai pie muguras bezmaksas braucienam, kā astoņkājis ataudzē sev jaunu taustekli pēc haizivju uzbrukuma un visbeidzot mirst pēc neskaitāmu olu izdēšanas.
"Astoņkājis man parādīja tādu uzvedību, kas zinātnei bija pilnīgi jauna, jo šis dzīvnieks man uzticējās," viņš saka.
Fosteram visemocionālākais bija brīdis, kad astoņkājis ļāva viņam sekot "medībās".
"Nav tāda pati sajūta kā atrasties džipā un vērot zvērus medību vietā uz sauszemes," viņš skaidro.
"Ūdenī tas ir citādāk. Šī apbrīnojamā būtne izvēlas tevi ielaist savā pasaulē. Tas ir ļoti, ļoti īpašs brīdis, kad tu ne tikai tiec pieņemts, bet arī tava klātbūtne viņai šķiet dabiska, it kā tu piederētu okeānam tāpat kā viņa."
Pēdējos desmit gadus Fosters ir pavadījis, nirstot brūnaļģu mežā Atlantijas okeānā pie Dienvidāfrikas rietumu krasta, kur ūdens temperatūra var pazemināties līdz pat astoņiem grādiem pēc Celsija.
Labās Cerības raga jeb Vētru raga apkaimi viņš raksturo kā "bagātīgāko piekrasti pasaulē". Daži peldētāji baidās no haizivīm vai citiem plēsējiem, bet Fosters apgalvo, ka visvairāk viņa dzīvību apdraud spēcīgi viļņi, kas var triekt pret klinti.
Fosters sāka nirt ikdienā, lai tiktu galā ar depresiju. "Es cīnījos. Man likās, ka vienīgais veids, kā atveseļoties, ir doties okeānā - manas bērnības laimīgajā vietā."
Niršana zemūdens pasaulē ir nomierinājusi viņa prātu, apgalvo Fosters. Gadu gaitā viņš ir sazinājies arī ar citiem dzīvniekiem, piemēram, ūdriem, vaļiem, sēpijām un pat haizivīm.
"Viņi ir izvēlējušies nākt pie manis, nodibināt kontaktu un uzticēties man," viņš saka. "Katru reizi tas ir elpu aizraujošs un dziedinošs mirklis."
Bet nekas nav salīdzināms ar viņa vienreizējo saikni ar astoņkāji, viņš saka.
Pēc Fostera teiktā, vislielākā mācība, ko astoņkājis viņam ir devis, ir tā, ka cilvēki ir daļa no apkārtējās dabas pasaules, nevis parasti ciemiņi. "Jūsu paša loma un vieta dabas pasaulē ir visdārgākā dāvana, kas mums ir dota."
