Ar utīm necīnās vien pirmklasnieku vecāki mūsdienās. Tās sagādājušas problēmas arī bronzas laikmeta kanaāniešiem. Par to liecina ziloņkaula ķemme, uz kuras iegravēts vecākais zināmais teikums, kas rakstīts pirmajā alfabētā, raksta "The Guardian".
Pētnieki atklājuši vecāko zināmo teikumu, kas rakstīts pirmajā alfabētā. Tas ir par utīm
Teikums, kas tiek uzskatīts par pasaulē vecāko zināmo teikumu un rakstīts senākajā alfabētā, skan šādi: "Lai šis ilknis izrauj utis no matiem un bārdas."
Senais atradums nācis Lahišas, Kanaāniešu pilsētvalsts otrajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras un liecina, ka cilvēki gadu tūkstošiem ir pārcietuši utis un pat turīgākie nav paglābti no to apgrūtinošajām invāzijām.
"Uzraksts ir ļoti cilvēcisks," komentēja Jeruzalemes Ebreju universitātes arheologs profesors Jozefs Garfinkels, kurš palīdzēja atklāt Lahišas izrakumus.
"Mūsdienās mums ir visi šie aerosoli un modernās zāles, un indes. Agrāk viņiem tādu nebija.”
Ķemmes izmēri ir 3,5 x 2,5 centimetri. Tā tika atklāta vietā Izraēlas dienvidu centrālajā daļā 2017. gadā, bet seklie gravējumi uz ķemmes virsmas tika pamanīti tikai pērnā gada decembrī. Zīmju analīze apstiprināja, ka tas ir teksts vissenākajā alfabētā – kanaāniešu -, kas tika izgudrots apmēram pirms 3800 gadiem.
Pētnieki uzskata, ka uzraksts iegravēts uz ķemmes ap 1700. gadu pirms mūsu ēras. Ķemme ir nolietota un zaudējusi zarus, taču tiek domāts, ka tai kādreiz vienā pusē bija seši reti zari matu pinkuļu atšķetināšanai un otrā 14 cieši zari utu un to olu jeb gnīdu izķemmēšanai.
Senās ķemmes tika izgatavotas no koka, kaula un ziloņkaula, tomēr ziloņkauls, visticamāk, bija dārgs, importēts greznums.
Vissenāko alfabētu ap 1800. gadu pirms mūsu ēras izgudroja semītiski runājoši cilvēki, kuri bija pazīstami ar ēģiptiešu rakstīšanas sistēmu, sacīja Džordža Vašingtonas universitātes ziemeļrietumu semītu valodu profesors ASV Kristofers Rolstons.
Sistēma, kas pazīstama kā kānaāniešu jeb agrīnā alfabētiskā sistēma, tika izmantota simtiem gadu, īpaši Levantā, un feniķieši to standartizēja senajā Libānā. Tas kļuva par seno grieķu, latīņu un mūsdienu Eiropas mūsdienu valodu pamatu.
"Fakts, ka šis uzraksts ir par parasto dzīvi, ir īpaši aizraujošs," sacīja Rolstons.
"Visā cilvēces vēsturē utis ir bijusi mūžīga problēma. Un šis uzraksts labi atklāj, ka pat bagātie un slavenie senatnē nebija atbrīvoti no šādām problēmām. Mēs varam tikai cerēt, ka šī aprakstītā ķemme bija noderīga, veicot to, ko tai vajadzēja darīt, - atbrīvot no šiem nepatīkamajiem kukaiņiem.