No intervijas atteicās VR vadība, aicinot viņu viedokli meklēt VK ziņojumā.
Tur cita starpā no robežsardzes puses teikts: "Šī revīzijā identificētā aktualitāte praksē netika uzskatīta par problēmu, jo pastāvošais tiesiskais regulējums jau nodrošināja pietiekamu mehānismu interešu konflikta novēršanai, bet izmeklēšanas funkcijas pārklāšanās tikai sekmēja šo noziegumu apkarošanu."
Viņu ieskatā problēmas var novērst, robežsardzes izmeklētājam atsakoties no konkrētas lietas, ja ir šaubas par objektivitāti. Taču praksē šis nestrādā, uzskata VK. "Personīgas, koleģiālas, labvēlīgas attiecības, kas izveidojas starp kolēģiem, konstatēt un pierādīt no malas ir sarežģīti, un tādēļ revidenti ir ieskatā, ka šis institūts nav efektīvs pats par sevi," saka VK padomes locekle Maija Āboliņa.
Steidzamu pārmaiņu nepieciešamību nesaskata arī prokuratūra, uzsverot, ka katru lietu jau no paša sākuma uzrauga prokurors, un tas, ja rodas šaubas, var izmeklēšanu uzticēt citai iestādei. "Man nav tādas informācijas, ka mums no katras izmeklēšanas iestādes tiktu ņemti ārā procesi, un nodoti citai izmeklēšanas iestādei tāpēc, ka mēs saskatām interešu konfliktu. Jā, tīri teorētiski, izejot no VK secinātā un tā kā izriet likumā šī piekritība, viņa pārklājas, jā, mēs varam pieļaut, ka, ja iestāde izmeklē par savu darbinieku, tai skaitā, ja VR izmeklē par VR izmeklēšanas dienesta darbiniekiem, ka tur varētu rasties kāds interešu konflikts, iespējams," saka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš.
IDB aizvien atbalsta savulaik ierosinātās pārmaiņas, kas robežsardzē strādājošo noziegumu izmeklēšanu uzticētu birojam vai citām iestādēm, bet ne robežsargiem pašiem. Taču IDB norāda, ka pirms viņu kompetences paplašināšanas, jāizvērtē biroja kapacitāte.
Uz līdzīgu problēmu VK norādījusi arī Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kura arī aizvien izmeklē savu darbinieku iespējamos likumpārkāpumus. Taču šī iestāde ir gatava atteikties no pienākuma uzsākt un izmeklēt lietas pret kolēģiem, un pārmaiņas atbalsta.
Par rekomendāciju izpildi un politisko lēmumu būs jārūpējas 14. Saeimas apstiprinātai valdībai, taču pagaidām nav skaidrs, kad tas varētu notikt un kas ieņems iekšlietu ministra amatu.