Igaunijā arvien vairāk cilvēkiem trūkst līdzekļu neparedzētiem izdevumiem

Nespēja segt neparedzētus izdevumus ir viens no trūkuma rādītājiem. Cilvēki, kuri nespēj atļauties sabiedrībā pieejamas preces un pakalpojumus, tiek uzskatīti par trūkumā dzīvojošiem.

Igaunijas Statistikas departaments nav detalizētāk definējis neparedzētus izdevumus, bet ir noteicis, ka minimālā summa , kas mājsaimniecībai nepieciešama neparedzētiem izdevumiem, šogad sasniedz 610 eiro.

Tāpat trūkumu raksturojoša pazīme ir nespēja reizi gadā atļauties nedēļu ilgas brīvdienas ārpus mājām. Šogad 23,2% aptaujāti Igaunijas iedzīvotāju atzina, ka to nespēj atļauties. Pērn tādu bija 19,3%.

18,2% Igaunijas iedzīvotāju trūkst līdzekļu nolietoto mēbeļu nomaiņai. Gada laikā tādu cilvēku īpatsvars audzis par 3,1 procenta punktu.

Trūkums kopumā tiek vērtēts pēc 13 rādītājiem. Par trūkumcietējiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri atbilst vismaz pieciem no šiem kritērijiem. Kritēriju vidū ir arī nespēja nomainīt novalkātās drēbes, atļauties automašīnu, reizi mēnesī satikties ar draugiem un laikus veikt komunālos maksājumus.

Trūkumā dzīvojošo, kas nevar atļauties dažādas sabiedrībā kopumā pieejamas preces, īpatsvars nedaudz pieaudzis, sasniedzot 7% no Igaunijas sabiedrības jeb 92 100 cilvēkus. Visvairāk trūkums skar vismaz 65 gadu vecumu sasniegušos cilvēkus - šajā vecuma grupā trūkumā dzīvo 10,6% Igaunijas iedzīvotāju, bet vismazāk trūkumā dzīvo 18-24 gadus veci jaunieši, kuru vidū trūkumcietēji ir 3,9%.

Statistiķu aprēķini balstīti uz sociālā pētījuma datiem. Šo pētījumi Igaunijas Statistikas departaments veic kopš 2004.gada pēc Sociālo lietu ministrijas pasūtījuma. Pētījumā piedalījās 5735 mājsaimniecības.