VIDEO ⟩ Cik tālu tev vajadzētu būt, lai izdzīvotu kodolsprādzienā?
Foto: KREML/Shutterstock
Apollo.lv
Cik tālu tev vajadzētu būt, lai izdzīvotu kodolsprādzienā?
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 6

Ir pagājuši teju 80 gadi, kopš virs Japānas pilsētām Hirosimas un Nagasaki tika uzspridzinātas divas kodolbumbas, nogalinot vismaz 129 000 cilvēku un izraisot postošu ilgtermiņa ietekmi uz veselību, vēsta "Science Alert".

Līdz šim tie ir vienīgie gadījumi, kad kodolieroči tika izmantoti karadarbībai, taču realitāte ir tāda, ka šobrīd pasaulē ir aptuveni 12 4000 kodolieroču galviņu. "Science Alert" vēsta, ka ir zināmas prognozes, cik liela ir jūsu izdzīvošanas iespējamība.

Ko var paredzēt?

Ir paredzami vien daži kodolbumbas sprādziena posmi, kas var ietekmēt cilvēku izdzīvošanas iespējamību.

Kā paskaidrots iepriekš redzamajā video, aptuveni 35% no kodolsprādziena enerģijas izplūst termiskā starojuma veidā. Tā kā termiskais starojums izplatās ar gaismas ātrumu, pirmais, kas cilvēkus skars, ir apžilbinošas gaismas un siltuma uzplaiksnījums.

Gaisma ir pietiekama, lai izraisītu īslaicīgu redzes zudumu, kas var ilgt dažas minūtes. Publicētajā video aplūkota vienas megatonnas bumba, kas ir 80 reizes lielāka par virs Hirosimas uzspridzināto bumbu, taču daudz mazāka par daudziem mūsdienu kodolieročiem.

Šāda izmēra bumbas nomešanas gadījumā cilvēki, kas atrastos līdz 21 kilometra attālumā, skaidrā dienā piedzīvos īslaicīgu aklumu, savukārt cilvēki, kas atrastos līdz 85 kilometru attālumā, naktī kļūtu akli.

Izteiktais karstums būs problēma tiem, kas atrodas tuvāk sprādzienam. Viegli, pirmās pakāpes apdegumi var rasties cilvēkiem, kuri atrodas līdz 11 kilometru attālumā. Trešās pakāpes apdegumi var skart ikvienu līdz astoņu kilometru attālumā.

Trešās pakāpes apdegumi, kas aptver vairāk nekā 24% ķermeņa, visticamāk, beigsies letāli, ja cilvēki nekavējoties nesaņems medicīnisko aprūpi.

Šie attālumi ir mainīgi atkarībā ne tikai no laikapstākļiem, bet arī no drēbēm, ko esat uzvilkuši. Baltas drēbes var atspoguļot daļu no sprādziena enerģijas, savukārt tumšākas drēbes to absorbēs.

Tomēr maz ticams, ka tas daudz ko mainītu tiem, kas atrastos sprādziena centrā. Tiek lēsts, ka temperatūra netālu no Hirosimā nomestās bumbas vietas bija 300 000 grādi pēc Celsija, kas ir aptuveni 300 reižu lielāka temperatūra par tādu temperatūru, kurā tiek kremēti ķermeņi. Tas nozīmē, ka cilvēki teju acumirklī sadegtu.

Taču tiem, kas atrastos nedaudz tālāk no sprādziena centra, ir jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, karstums.

Sešu kilometru rādiusā no vienas megatonnas bumbas sprādziena viļņi radītu 180 metrisko tonnu spēku uz visu divstāvu ēku sienām un vēja ātrums sasniegtu 255 km/h.

Viena kilometra rādiusā maksimālais spiediens ir četras reizes lielāks un vēja ātrums var sasniegt 756 km/h. Tehniski cilvēki var izturēt tik lielu spiedienu, taču lielākajā daļā gadījumu cilvēki tiktu nogalināti, sagrūstot ēkām.

Tāpat noskaidrots, ka radioaktīvās daļiņas gaisā var izplatīties ārkārtīgi tālu. Nesen veikts pētījums atklāja, ka Marianas dziļvagā ir atrastas aukstā kara kodolbumbu izmēģinājumu rezultātā radušās radioaktīvā oglekļa paliekas.

Divas valstis kodolkara ietekmē varētu ciest vismazāk

Gadu desmitiem pētnieki ir modelējuši kodolkara sekas. Viens no globāli postošākajiem kodolkara iznākumiem ir kodolziemas iespējamība - iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos. Pētnieki žurnālā "Nature Food" ir publicējuši jaunāko pētījumu par kodolkara ietekmi uz pārtikas ražošanu, atklājot, kuras divas valstis varētu tikt skartas vismazāk.

Pētījumā noskaidrots, ka valsts, kas šķiet visvairāk aizsargāta no modelēšanā paredzētās globālās katastrofas, ir Austrālija. Pētnieki lēš, ka kviešu ražošanu Austrālijā lielā mērā neietekmē ar kodolkaru saistītās klimata pārmaiņas, ļaujot valstij efektīvi saražot pietiekami daudz pārtikas, lai uzturētu iedzīvotājus.

Arī kaimiņvalsts Jaunzēlande tika modelēta kā relatīvi droša ekstrēmākajā modelētajā scenārijā. Protams, pētījums norāda - tas nenozīmē, ka Austrālija ir pilnībā aizsargāta, ja galu galā īstenotos tāds scenārijs kā šis.

Pētnieki secina, ka valstis ar pastāvīgām pārtikas piegādēm, piemēram, Austrālija un Jaunzēlande, visticamāk, piedzīvos ievērojamu bēgļu pieplūdumu no tuvējām Āzijas valstīm, kuras saskartos ar badu.

Simulētie scenāriji koncentrējas tikai uz kodolziemas ietekmi uz pašreizējo pārtikas ražošanu. Lai gan šo pārtikas deficītu nevar kompensēt ar lopkopību, pētnieki spekulē par iespējamu alternatīvu pārtikas avotu ieviešanu, piemēram, pāriet uz tādas pārtikas ražošanu, kurai nepieciešams maz saules gaismas vai nemaz.

Visbeidzot, pētījuma līdzautors Alans Roboks, kurš gadu desmitiem modelējis kodolkara ietekmi uz klimatu, sacīja, ka potenciālās cilvēku bojāejas dēļ ir jāaizliedz kodolieroči.

"Ja kodolieroči pastāv, tos var izmantot, un pasaule vairākas reizes ir pietuvojusies kodolkaram. Kodolieroču aizliegšana ir vienīgais ilgtermiņa risinājums. Piecus gadus veco ANO līgumu par kodolieroču aizliegumu ir ratificējušas 66 valstis, bet neviena no deviņām kodolvalstīm," uzsvēra Roboks.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu