Vecas mežaudzes un meži ir būtiska daļa no Latvijas "zaļā zelta". Diskusiju ietvaros par klimata pārmaiņām ir jāņem vērā aspekts, ka tieši klimata pārmaiņas ietekmēs koku saglabāšanos un augšanu. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniece Daiga Zute skaidro, kāpēc šī tēma ir īpaši būtiska.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sadarbībā ar akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju 2022. gada 21. oktobrī organizēja Latvijas mežzinātnes dienu "Ogleklis vecos mežos un mežaudzēs klimata pārmaiņu laikos".
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniece Daiga Zute prezentācijā par veciem mežiem un mežaudzēm Eiropas politikas un zinātnes telpā sacīja: "Mēs visi vairāk vai mazāk esam saistīti ar klimata pārmaiņām. Arī "zaļā vienošanās" ir "atnākusi" teju līdz katram.
Tās kontekstā ietilpst ļoti daudz nozaru, arī veci meži. Mūsu politikas veidotāji strādā pie dažādiem dokumentiem un regulām gan Eiropas līmenī, gan nacionālā līmenī. Aizvien vairāk ir nepieciešams aprakstīt arī vecus mežus."
Zute norāda, ka klimata politikas diskusijās zinātnes atbalsts ir būtisks. Eiropas Savienības līmenī Bioloģiskās daudzveidības stratēģija (2030) par vienu no prioritātēm izvirza Eiropas veco mežaudžu saglabāšanu, paredzot šīm platībām stingrāku dabas aizsardzības prasību noteikšanu jeb ietverot tās "Natura 2000" tīklā.
Nacionālā līmenī vecu mežu analīzei nozīmīga aktuālo nozares politikas dokumentu izstrādē. Tostarp ir būtiski arī tādi dokumenti kā Lauku attīstības plāns un Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes, kā arī citas stratēģijas, kurās nepieciešams ņemt vērā oglekļa uzkrājumu mežā, izdalot vecās mežaudzes.
Daiga Zute prezentācijā sacīja: "Ir diezgan grūti novilkt robežu, kas ir un kas nav veci meži. Ir vairākas starptautiskas meža definīcijas. Neviena no tām nav nepareiza, bet katra apraksta dažādus aspektus un kontekstus."
Vienā no pētījumiem tika analizētas vecu mežu definīcijas, kurā tika izvirzīti vairāki faktori – vecums, cilvēka darbības neskarta platība, dabiskums un attiecināmā minimālā platība.
"Otrs aspekts, kas raksturo šo komplicēto kontekstu, ir dati. Būtiski apzināt arī tās veco mežu platības, kas nav apzinātas, proti, Eiropas Savienības valstīs meža monitorings neuzrāda," norāda eksperte.
Prezentācijas ietvaros tika uzsvērts, ka veci meži un vecas mežaudzes nav viens un tas pats. "Vecā mežā var augt ne tikai vecas audzes, bet arī jaunaudzes, piemēram, pēc kāda no dabiskajiem traucējumiem, audzei atjaunojoties," saka Daiga Zute.
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.
/nginx/o/2021/05/07/13767534t1h2af6.jpg)