Kad bērns atklāj savu seksuālo orientāciju, ir normāli just apmulsumu, šaubas un pat bailes. Jaunās situācijas pieņemšana prasīs laiku gan pašam jaunietim, gan visai ģimenei kopā. Galvenais vecāku uzdevums šajā situācijā ir – turpināt mīlēt un atbalstīt, uzsver jauniešu mentore Romija Krēziņa, Pusaudžu resursu centra sadarbības projektu vadītāja.
Bieži vien LGBT+ bērni jau no mazotnes jūtas atšķirīgi, un vēlme izprast šo sajūtu pavada viņus visu bērnību. Tā pa īstam jautājumi par seksuālo orientāciju vai dzimtes identitāti biežāk var izpausties pusaudžu vecumā, kad attīstās dzimumhormoni, sāk nobriest reproduktīvie orgāni un parādās spēcīgākas romantiskās jūtas.
Liela daļa pusaudžu sevi atradīs tur, kur lielākā daļa sabiedrības, – savā bioloģiskajā dzimumā, ar pretējā dzimumā vērstu seksuālo orientāciju. Tomēr vienmēr ir bijuši un vienmēr būs cilvēki, kuri no šī sadalījuma izkritīs, jeb LGBT+ bērni, saka Romija Krēziņa.
"Es jūtos savādāk nekā citi…"
"Šķiet, man patīk mana dzimuma cilvēki, bet es neesmu pārliecināts…"
"Es nejūtos ne kā puisis, ne kā meitene…"
"Domāju, ka esmu biseksuāls…"
Tās ir tikai dažas no frāzēm, ko vecākiem nākas uzklausīt, kad bērns sāk meklēt savu dzimtes identitāti un seksuālo orientāciju vai arī "iznāk no skapja" un paziņo, ka ir daļa no LGBT+ kopienas – lesbiete, gejs, biseksuāls, transpersona vai kvīrs.
Brīdis, kad pusaudzis atklāj savas izjūtas, ir ārkārtīgi nozīmīgs. Pētījumi rāda, ka šajā brīdī jaunietis vēlas saņemt pieņemšanu un atbalstu. Vecāku reakcija atstās būtisku ietekmi uz viņa psiholoģisko un fizisko veselību turpmākajā dzīvē. Tāpēc tādā situācijā ir īpaši svarīgi viņam darīt zināmu: “Es vienmēr tevi atbalstīšu! Es vienmēr tevi mīlēšu!” Pusaudži, lai gan gandrīz pieauguši un dažkārt arī ļoti patstāvīgi, vēlas sajust ģimenes mīlestību, it īpaši piedzīvojot grūtības.
Dažkārt jaunieti sarunā ar vecākiem kaitina un atgrūž vecāku paustie stereotipi vai nepareizi pieņēmumi.
Biežāk dzirdētās kļūdas, ko pieļauj vecāki, ir apgalvojumi, ka seksuālo orientāciju ir iespējams izārstēt, ka tā ir tikai "fāze", ka bērns tikai "eksperimentē" un ka pie visa vainīgs internets, telefons, slikti draugi un tamlīdzīgi.
Visvairāk savstarpējās attiecības ar LGBT bērnu iedragā negatīvi komentāri vai "jociņi" par kopienu, pārmetumi viņa piederībai.
Jaunieši no LGBT+ kopienas var saskarties ar mobingu, emocionālu un fizisku vardarbību skolā vai sabiedrībā. Lai tiktu galā ar šo atraidījumu, viņi var pievērsties atkarību izraisošo vielu lietošanai, uzvesties riskanti, iesaistīties likumpārkāpumos vai pilnībā izolēties no sabiedrības, kas traucē attīstīt viņu talantus un hobijus.
LGBT+ bērna vecākiem jācenšas pamanīt pārmaiņas bērna uzvedībā, kas varētu liecināt par pazemošanu skolā. Tās varētu izpausties kā pēkšņas izmaiņas uzvedībā, pasliktinājušās sekmes, nevēlēšanās apmeklēt skolu, izolēšanās no apkārtējiem, draugu maiņa vai dažādu vielu lietošana. Iespēju robežās jācenšas sekot tam, notiek jaunieša sociālajos tīklos un kā viņš pavada laiku internetā.
Vecāku komunikācija ar skolu būtu LGBT+ bērnam nozīmīgs atbalsts. Tomēr, kā uzsver mentore, jāatceras, ka ka viņa piederību kopienai citiem paziņot var tikai viņš pats.
LGBT+ cilvēku grupai ir arī augstāki depresijas un trauksmes rādītāji, augstāks pašnāvību skaits. Viens no būtiskiem iemesliem ir ģimenes atraidījums. Tāpēc vecākiem jādara viss iespējamais, lai bērns justu, ka viņu ģimenē mīl un pieņem tieši tādu, kāds viņš ir, un ka ģimene ir viņa atbalsts un stiprā klints.
Informāciju un atbalstu var meklēt: www.pusaudzucentrs.lv
Mentālās veselības atbalsta tālrunis vecākiem un bērniem: +37125737363
Raksts tapis Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas "Izstāstīt saliedētību" ietvaros.
