Saeima tuvākajās dienās lems par CVK priekšsēdētājas Bērziņas atstādināšanu no amata (1)

Smiltēns norādīja, ka ir informēts par "situāciju", kā arī informējis par to parlamenta Prezidiju.

"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars (AS) līdzīgi norādīja, ka Saeimā ir saņemta informācija par šo jautājumu un drīzumā par to tiks lemts.

Tavars neizslēdza, ka būs jāpārvēl visa CVK vadība.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis pieļāva, ka, ja KNAB ir lūdzis Bērziņu atstādināt, tad Saeima par to varētu nolemt nākamajā Saeimas sēdē, ceturtdien, 1 .decembrī.

"Mēs nekad neesam Bērziņu šai amatā atbalstījuši, jau viņas virzīšana bija kļūda, tāpat vairākas vēlēšanas ir bijušas slikti organizētas,"

apgalvoja Valainis, norādot, ka jaunas CVK vadības izvēlei vajadzētu notikt parastajā kārtībā, savukārt līdz tam iestāde var arī pastrādāt bez vadītāja.

Kā ziņots, KNAB pagājušajā nedēļā aizturējis CVK priekšsēdētāju Kristīni Bērziņu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Amatpersona drīz pēc aizturēšanas atbrīvota, bet aģentūrai LETA zināms, ka KNAB lūdzis Saeimai nodrošināt viņas atstādināšanu no amata. Saeimai drīzumā vajadzētu lemt par jauno CVK sastāvu, un Bērziņa jau ir paziņojusi, ka uz otru termiņu vadītājas amatā pretendēt nevēlas.

Bērziņa aizturēta kriminālprocesā par kādu CVK iepirkumu.

KNAB paziņoja, ka komentārus par izmeklēšanu varētu sniegt otrdien.

Jau ziņots, ka KNAB otrdien iepriekš sāktā kriminālprocesā veicis procesuālās darbības informācijas tehnoloģiju uzņēmumā "SOAAR", kas pēdējos gados uzvarējis apjomīgos CVK un citu valsts iestāžu iepirkumos. Šajā kriminālprocesā figurē uzņēmums un tā valdes loceklis.

Saistībā ar kriminālprocesu KNAB ir sazinājies arī ar CVK, aģentūrai LETA pagājušajā nedēļā atklāja komisijas pārstāvji. CVK tad uzsvēra, ka neesot tiesīgi sniegt plašākus komentārus par izmeklēšanu.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka Jēkabpils novadā reģistrētais uzņēmums pieder Leonardam Survilo un Renāram Kadžulim. 2020. gadā uzņēmums strādāja ar 1 118 557 eiro apgrozījumu un 675 055 eiro peļņu. Rādītāji par 2021.gadu patlaban nav pieejami.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka uzņēmums šī gada sākumā uzvarēja CVK pasūtītajā iepirkumā par vēlēšanu vadības sistēmas, Saeimas vēlēšanu moduļa izstrādi, kur līguma summa bija 963 515 eiro.

Pērn augustā uzņēmums ieguva 91 191 eiro vērtu līgumu CVK iepirkumā par vēlēšanu vadības sistēmas tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu 2021.gada Rēzeknes novada domes un Varakļānu novada domes vēlēšanās. Tāpat šajā laikā uzņēmums uzvarēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) rīkotajā konkursā par Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistr darbības nodrošināšanu un tehnisko atbalstu Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanās.

Pērn jūnijā uzņēmums ieguva arī 275 370 eiro vērtu līgumu CVK iepirkumā par vēlēšanu vadības sistēmas aktuālo izmaiņu realizāciju, balsošanas un balsu skaitīšanas tehniskā pavadīšanu un lietotāju atbalstu 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanās.

Aprīlī uzņēmums uzvarēja 154 802 eiro apjomīgā CVK pasūtījumā par vēlēšanu vadības sistēmas aktuālo izmaiņu realizāciju, kandidātu sarakstu un vēlēšanu zīmju sagatavošanas tehniskā pavadīšanu un lietotāju atbalstu 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanās.

Arī 2020. gadā uzņēmums ieguva apjomīgus līgumus CVK un PMLP pasūtītos iepirkumos saistībā ar vēlētāju reģistrāciju un vēlēšanām. Apjomīgi līgumi arī iegūti CVK pasūtītajos iepirkumos 2019. un 2018. gadā.

2021. gadā "SOAAR" un vēl citi uzņēmumi uzvarēja Valsts reģionālās attīstības aģentūras rīkotajos daudzmiljonu iepirkumos.

Valsts kontrole šogad jūlijā ziņoja, ka CVK līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām vēlēšanu norises nodrošināšanai izmantoja no "SOAAR" nomāto lietojumprogrammu un vēlēšanu nodrošināšanas atbalsta pakalpojumus. Laikā no 2017. līdz 2020. gadam par šiem pakalpojumiem samaksāti vairāk nekā 2,2 miljoni eiro.

Lai novērstu risku, ka vēlēšanu process ilgstoši ir atkarīgs no viena komersanta sniegtajiem pakalpojumiem, CVK 2020. gadā sāka Vēlēšanas vadības sistēmas moduļu iegādi savā īpašumā. Bāzes un četru vēlēšanu moduļu iegādei CVK plānoja tērēt 1,8 miljonus eiro. Par bāzes un pašvaldību moduļu iegādi tika noslēgts līgums 900 000 eiro apmērā. Tie tika piegādāti plānotā budžeta ietvaros, slēdzot līgumu ar "SOAAR", kas iepirkumā bija vienīgā pretendente.

Tomēr turpinot moduļu iegādi, CVK saskārās ar būtisku - trīskārtēju - sadārdzinājumu šogad nepieciešamajam Saeimas vēlēšanu modulim, kas plānoto 363 000 eiro vietā maksās 1,16 miljonus eiro. Sagaidāms, ka pēdējo divu moduļu - Eiropas Parlamenta vēlēšanu un tautas nobalsošanas nodrošināšanai - iegādes izmaksas arī pārsniegs plānotos 544 000 eiro.

Iegādājoties visus Vēlēšanu vadības sistēmas moduļus, būs nepieciešams iegādāties arī vēlēšanu nodrošināšanas atbalsta pakalpojumus. Vienlaikus VK atzīmē, ka arī vēlēšanu nodrošināšanas atbalsta pakalpojuma iegādei tika izvēlēta "SOAAR" kā vienīgā pretendente un noslēgti trīs līgumi par kopējo summu 631 000 eiro.

Revīzijā secināts arī, ka divos ar "SOAAR" noslēgtajos līgumos par 2021.gada pašvaldību vēlēšanu pavadīšanu tika iekļauta izmaksu pozīcija "Covid-19 pandēmijas ietekmes uz pakalpojumu mazināšanas pasākumi", kuras ietvaros CVK ir apmaksājusi komersanta darbinieku attālinātu darba vietu aprīkošanu ar profesionālas veiktspējas tehniku, lai gan pakalpojums, kura dēļ šī tehnika tika iegādāta, bija jāveic vien trīs mēnešus.

Tā vietā lai, piemēram, nomātu nepieciešamo tehniku vai segtu amortizācijas izdevumus par tās izmantošanu, CVK ir pilnībā apmaksājusi jaunas tehnikas iegādi, kas pēc revidentu aplēsēm ir nepamatoti sadārdzinājis vēlēšanu pavadīšanas pakalpojumu par vismaz 40 000 eiro.

Kā iepriekš rakstīja žurnāls "Ir", pērn CVK brīdināja, ka līdzekļu trūkuma dēļ šā gada Saeimas vēlēšanu norise ir apdraudēta, un arī Valsts kontrole jau vairākus gadus brīdina, ka CVK ir atkarīga no IT pakalpojumu sniedzēja "SOAAR", kas ilgstoši nodrošina e-pakalpojumus vēlēšanās un diktē to cenu, būdams monopola stāvoklī.

Sadarbība ar firmu izveidojās un nostiprinājās iepriekšējā CVK priekšsēdētāja Arņa Cimdara vadībā pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad tika modernizēti vēlēšanu procesi. Kopš tā laika visus - kopumā 19 - ar sistēmu izstrādi un uzturēšanu saistītos pasūtījumus saņēmis šis uzņēmums, rakstīja "Ir".

CVK ir viena no mazākajām valsts iestādēm. Tajā nekad nav bijis savas IT nodaļas, skaidro komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, tāpēc sistēmas CVK nomāja no "SOAAR", bet 2020. gadā pakāpeniski sāka to iegādi valsts īpašumā, kā to noteica Saeima un Ministru kabinets.

Kā norādīts žurnālā, Bērziņa atzinusi, ka monopola situācija satrauc arī CVK. "Mums arī nepatīk, ka izmaksas aug un aug. Tas tomēr ir tāds monopola stāvoklis - mēs esam atkarīgi no uzņēmuma, jo viņi jau arī saprot, ka mums nav, kur palikt. Ja mēs no viņiem atsakāmies, mums nav citas labākas alternatīvas. Tad tiešām vienīgais risinājums būs vienās vēlēšanās pāriet uz burtnīcām kā 90. gados," skaidrojusi CVK priekšsēdētāja.