Sv, 5.02.2023.

Saeima atbalsta ministru biedra amata izveidošanu

Ziņa papildināta
LETA
Saeima atbalsta ministru biedra amata izveidošanu
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 1
8. septembra Saeimas sēde
8. septembra Saeimas sēde Foto: Ieva Ābele/Saeimas kanceleja

Saeima ceturtdien, 1. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, apstiprinot topošās koalīcijas priekšlikumu par ministru biedru ieviešanu.

Iepriekš grozījumu tālāku virzību neatbalstīja parlamenta Juridiskā komisija. Tāpēc, pārmetot koalīcijai Saeimas procedūru neievērošanu, opozīcijas deputāti pieļauj pieņemto grozījumu apstrīdēšanu Satversmes tiesā.

Likumā noteikts, kas ministra biedrs pārzina atsevišķas nozares un politikas jomas, kas ietilpst attiecīgā ministra kompetencē un kuru pārziņu viņam ir noteicis ministrs,

kā arī ministra uzdevumā pilda citus pienākumus. Ministra biedram būs padomdevēja tiesības valdības sēdēs.

Ministru biedrus iecels Ministru prezidents, tajā skaitā, premjers to varēs darīt pēc attiecīgās jomas ministra priekšlikuma. Ministra biedrs amatā varēs atrasties ne ilgāk kā attiecīgais ministrs.

Ministra biedrs būs līdzvērtīga amatpersona parlamentārajam sekretāram un atbilstoši noteiktajai kompetencei saskaņā ar attiecīgo ministru varēs dod rīkojumus valsts sekretāram, citām ministrijas amatpersonām un ministra pakļautībā esošo iestāžu vadītājiem.

Lemjot par šo likumprojektu, labu laiku aizņēma debates par procedūru,

opozīcijas deputātiem Gunāram Kūtrim (ZZS) un Lindai Liepiņai (LPV) norādot, ka Juridiskā komisija nav pilnvarojusi komisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu (JV) ziņot par likumprojektu. Liepiņa pārmeta Judinam, kas viņš tādējādi pārkāpjot likumu.

Kopā ar parlamentārieti Viktoru Valaini (ZZS) viņi arī pauda, ka Juridiskā komisija nav atbalstījusi likumprojekta skatīšanu Saeimā, un uzskaitīto iemeslu dēļ politiķi varētu vērsties Satversmes tiesā (ST), lai apstrīdētu likuma pieņemšanas procedūru. Kūtris norādīja, ka ST varētu apstrīdēt arī likuma satura atbilstību.

Opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) norādīja, ka nevar droši pateikt, vai parlamenta vairākums rīkojas juridiski pareizi vai nepareizi. Politiķis aicināja nevilcināt procesu un pieņemt šodien lēmumu, lai, ja nepieciešams, vēlāk ST izvērtētu procesa atbilstību.

Savukārt koalīcijas deputāti, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un iepriekšējā, bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) debatēs sniedza skaidrojumu, kāpēc parlaments šodien drīkstot lemt par šiem likumprojektiem. Mūrniece uzsvēra, ka Saeima jau iepriekš bija nolēmusi šos likumprojektus skatīt šodienas sēdē.

Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. oktobrim jāiesniedz Saeimai likumprojektus par grozījumiem citos likumos, kas nepieciešami ministra biedra darbības nodrošināšanai.

Par likuma izmaiņām nobalsoja 52 jaunās koalīcijas deputāti,

36 Zaļo un zemnieku savienības, "Progresīvo" un "Stabilitātei" deputāti nobalsoja pret, bet visi klātesošie "Latvija pirmajā vietā" deputāti balsojumā izlēma nepiedalīties.

Pieņemtos grozījumus iesniedza topošās koalīcijas deputāti. Iepriekš bija pieļauts, ka katrai no koalīcijas partijām būs viens ministra biedra amats. Taču tagad atsevišķi Nacionālās apvienības un "Jaunās vienotības" politiķi vairs nesteidz publiski apliecināt, ka būtu gatavi virzīt savu ministra biedru.

Iepriekš partijas atzina, ka ir vienošanās ministra biedra amatu izveidot Aizsardzības ministrijā, kur ministrs būtu no Nacionālās apvienības, bet viņa biedrs - no AS. Savukārt AS aktīvi ir uzstājis, lai JV uzņemas līdzatbildību par veselības nozari, kur ministra portfeli piedāvāts uzticēt AS.

Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits JV politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu pēc novembra vidus oficiāli nominēja Ministru prezidenta amatam.

Darbs pie jaunās valdības izveides notiek jau divus mēnešus.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu