Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir uzsākusi krimināllietas un pārbaudes par Saeimas pieņemto likumu, kas attiecas uz padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijā, kā arī par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar minētā likuma izpildi, informēja Ārlietu ministrija (ĀM).
ĀM akcentē, ka tādējādi nevar izslēgt, ka Krievijas Izmeklēšanas komitejas darbības var radīt riskus lēmumu pieņemšanā iesaistītajām amatpersonām, jo īpaši privāti ceļojot ārpus Latvijas valsts robežām.
ĀM ir oficiāli informējusi Krieviju, ka tās centieni paplašināti piemērot ekstrateritoriālo kriminālo jurisdikciju ir uzskatāmi par iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās. Tie ir pretrunā ANO statūtiem.
Latvija kategoriski iebilst pret Krievijas mēģinājumu īstenot tās nacionālo kriminālo jurisdikciju citas valsts teritorijā. Latvijai kā suverēnai un neatkarīgai valstij Krievijas tiesību akti nav saistoši. Latvijas spertie soļi atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām un aktuālajai starptautiskajai situācijai, uzsver ĀM.
ĀM ir aicinājusi amatpersonas, kuras bijušas iesaistītas minētajā jautājumā, tajā skaitā arī tās, kuras patlaban vairs neieņem amatus, ieskaitot vēlētos amatus, rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties ārvalstu braucienos ārpus Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm.
Apsverot iespējamu kādas valsts apmeklējumu, tajā skaitā arī tranzīta mērķiem, ĀM rekomendē izvērtēt to, cik ciešas ir konkrētās valsts attiecības un tiesiskā sadarbība ar Krieviju, kā arī cilvēktiesību aizsardzības līmeni šajā valstī.
Ja tomēr nepieciešams doties ārpus Latvijas, ĀM iesaka portālā "latvija.lv" reģistrēties Konsulārajā reģistrā, iepazīties ar konkrētās valsts ceļojuma brīdinājumu ĀM mājaslapā un nodrošināties ar ĀM Konsulārā departamenta un Latvijas pārstāvniecības, ja tāda ir attiecīgajā ārvalstī, kontaktinformāciju.
ĀM vērš uzmanību, ka tās iespējas sniegt konsulāro palīdzību ārkārtas situācijās ārvalstīs var būt ierobežotas, jo īpaši valstīs, kurās nav Latvijas pārstāvniecības.
Vēstīts, ka šī gada 23.jūnijā stājās spēkā likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas teritorijā." Saskaņā ar likumu publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940.gada un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju, vai arī ietver padomju varas vai nacisma simbolus.
Saskaņā ar 14.jūlija Ministru kabineta noteikumiem "Latvijas Republikas teritorijā esošo demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu saraksts" ir apstiprināts 69 demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu saraksts.
