Cepiens par Ziemassvētku dāvanām skolotājiem: ko, par cik un vai vispār dāvināt? (4)

Nepiedalos tajā vājprātā!

Pieredzes ir ļoti dažādas. Dažkārt – pat vienā ģimenē. Kāda divu bērnu mamma saka:

"Man bija normāli vecāku čati ar diviem bērniem cauri visam bērnudārzam. Un tad sākās skola. Jēzus un Marija."

Arī summas, par kādām tiek runāts vecāku čatos, ir dažādas. Lūk, dažādi komentāri no karstās "Twitter" diskusijas.

"Ir māmiņu grupa, kam ir daudz naudas, kas sēž mājās un kam liekas, ka audzinātājai vajag unikālu sveci par 60 eiro. Nu iedod viņai tos eiro aploksnē, ja tev liekas, ka kaut ko vajag. Iedomājos audzinātāju, kura nevar saprast, kā samaksāt visus rēķinus, un kura sēž un skatās uz 60 eiro vērtu eko sveci."

"Man laikam reāli paveicies gan ar bērnudārza, gan skolas vecāku čatiņiem. Nekādu strīdu. Sametāmies dāvanu kartēm - audzītēm un auklītei "Espa" - katrai 50 eiro, skolotājai skolā - 100 eiro "Spicē". Metāmies pa trīs eiro skolā, pa septiņi eiro bērnudārzā. Klāt saldumi un visi laimīgi."

"Es esmu klases čatiņā pateikusi, ka nepiedalos šajā vājprātā. Mums mācību gada beigās skolotājai tika uzdāvināta 200 eiro dāvanu karte! Plus vēl dzimšanas un vārda dienas dāvanas, kā minimums 100 eiro. Un tad es padomāju par klases audzinātājas ētisko pusi, jo viņa, ne aci nemirkšķinot, pieņēma."

"Un tie jau nav tikai Ziemassvētki. Tā ir katra skolotājas dzimšanas diena un vārda diena, Skolotāju diena, Ziemassvētki un pēdējā skolas diena pirms vasaras brīvlaika. Ģimenē aug trīs bērni. Tātad viss vēl reiz trīs. Piegriezies!"

"Man bieži vien ir pārdomas, vai skolotāja tiešām nejūtas neērti, ja viņai Ziemassvētkos uzdāvina naudu! Šajā dāvināšanā es vienkārši nepiedalos – nopērku atsevišķu dāvaniņu. Ir forši pateikt paldies, bet negribu justies tā, it kā dāvināt būtu mans obligāts pienākums."

Tev žēl piecīti skolotājai?

Daudzi vecāki uzskata, ka Ziemassvētku dāvana ir kā prēmijas skolotājām un audzinātājām par viņu darbu un ieguldījumu.

"Ņemot vērā atalgojuma apmēru un to, ka bērns bērnudārzā/skolā pavada pusi dienas, jums žēl 5 vai 10 eiro, lai iepriecinātu, motivētu audzinātāju/skolotāju!?"

“Mums bērnudārzā nekad nebija konstanta summa, katrs sametas, cik grib, un bieži vien svētkos sanāca 100+ eiro kartes. Bet skolotājam ar 700 bruto un auklei ar 500 bruto algu tā ir ikgada prēmija par ieguldījumu mūsu bērnos, ko viņi nekad nesaņems no pašvaldības. Diemžēl.”

"Parasti mums viss ir saprāta robežās, bet bija laiks, kad bijām salikti kopā ar citu klasi, un vajadzēja kopīgu dāvanu skolotājai.

Tad gan izvillojāmies, jo otras klases vecāki bija izdomājuši dāvināt zelta gredzenu. Mūsējiem tas nebija pieņemami. Beigās katrs tā arī palika pie sava.”

Uz kādas mammas stāstu par strīdu skolā – vai vākt no katra pa pieciem vai diviem trīs eiro – kāds tēvs "Twitter" diskusijā jautā: "Tev žēl piecīti skolotājai? Tas ir, kopā veselus viens simts trīsdesmit piecus eiro? Pieņemot, ka visi 27 vecāki samaksā. Bet 2-3 nav žēl. Tev pašai tie 2-3 nesamaksātie eiro ir TIK svarīgi?"

"Ņemot vērā to, ko skolotājiem nākas klausīties no vecākiem un bērniem, ņemot vērā to, ka skolotāji bērnos ieliek vairāk nekā daži vecāki, ņemot vērā to, cik šī profesija ir nenovērtēta, tad tāda summa uz visu klasi/grupiņu ir tīri ok."

Daži vecāki savukārt uzskata – kāpēc skolotājiem būtu kaut kā īpaši jāpateicas?

"Nekad šo neesmu sapratis… Jebkurā vietā ir stress un negācijas, īpaši klientu apkalpošanas sfērās, bet puķes, končas un dāvanu kartes par sava darba paveikšanu neviens nav atnesis."

“Es ļoti apbrīnoju un augstu vērtēju un cienu skolotāju darbu. Saprāta robežās atbalstu ziedu vai dāvanu pasniegšanu svētkos. Bet citas profesijas arī nav mazāk svarīgas, taču tām nedāvina lielas dāvanas, milzu summas visos svētkos. Patiesi nav žēl, bet - ko citiem?”

Izkāpiet no burbuļa!

"Aicinu izkāpt no burbuļa," raksta kāda "Twitter" lietotāja. "Ir gana daudz vientuļo daudzbērnu vecāku, kuriem samesties dāvanu kartei visu bērnu skolotājiem ir būtisks robs ģimenes budžetā."

"Viss jau būtu labi, ja visi to varētu atļauties. Ziemassvētki ir visiem, kur naudas aiziet diezgan, tādēļ diezgan saprātīgi būtu maza dāvaniņa. Bet, ja visi var atļauties, tad kaut tūkstošiem. Bet ne visi var. Apstākļi mēdz būt dažādi, un tas nav par to, ka skolotājs nav pelnījis."

"Tie, kuriem grūti atļauties, to nekad skaļi neteiks, lai nepazemotu sevi, jo to sajūtu viņi piedzīvos katru reizi, lasot atgādinājumu samaksāt..."

"Ir dzirdēti gadījumi, kad vecāki klases čatā no citu klasesbiedru vecākiem aizņemas 10 eiro, lai bērns tiek uz teātri kopā ar pārējo klasi. Nevajag ieslīgt dāvanu galējībās, bet ņemt vērā klases maksātspēju."

Pilnīgi normāls "vacapiņš"

Ir arī stāsti un pieredze, kur vecāku čatiņos valda Ziemassvētku gars – nekādu asumu.

"Man laikam ir ļoti noveicies. Pilnīgi normāls vecāku "vacapiņš". Viss mierīgi, sakarīgi, bez pārspīlējumiem, domājot par to, lai skolotājām un skolotājas palīgiem prieks. Protams, pa kādai "pērlītei" jau čatiņā uzmirdz, bet kā bez tām, kādu iemeslu smaidiņam tak vajag."

"Mums arī viss mierīgi: katrs pēc savām vēlmēm un iespējām ieliek naudiņu kastītē, un no tā tiks nopirktas dāvanu kartes un sagatavoti augļu/saldumu grozi. Bet, palasot dažus forumus un paklausoties, ko citi vecāki runā, saprotu, ka man ir ļoti paveicies."

"Mana pieredze - visa bērnudārza un skolas komunikācija pēc pandēmijas kļuvusi normālāka, bez liekiem asumiem un patētikas. Varbūt esam iemācījušies nesatraukties par sīkumiem? Galvenais, ka ir tā skolotāja, ko svētkos iepriecināt; ka ir bērnudārzs; ka visi veseli un vispār tiek uz skolu, bērnudārzu. Kaut kā tā varbūt."

Ko saka audzinātājas un skolotāji?

Skaidrs, ka bērnudārza audzinātājas un skolotāji zina, kas notiek vecāku čatiņos. Ko viņi domā par vecāku Ziemassvētku cepienu? Arī te – cik cilvēku, tik viedokļu.

Kāda skolotāja raksta "Twitter" tieši:

"Atkal vecāku idejas spridzina. 150 eiro dāvanu karte skolotājai. Kamon!!! Kartīte un piparkūka ar Paldies ir GANA!!!"

Pēc viņas ieraksta diskusija izvēršas diezgan vētraina.

Kāds komentē to šādi: "30 skolēnu klase, katrs pa 5 eiro, nav jau nekas traģisks. Un atkal, citās klasēs savāks naudu, jums pateiks garām ejot paldies, un re, kur no visas klases piparkūkas pa 1,90 eiro kilogramā, Maximā bija akcija. Un tad liksies: kā tā, citiem dāvanu karte, bet man nekas, ko es daru nepareizi?"

Kādas citas skolotājas meita saka tā: "Piekrītu, manai mammai "paldies" un piparkūka būtu ņirgāšanās. Ar vairāk nekā 30 gadu stāžu, darbā ieliek visu sirdi, bet šobrīd vecāki aktīvi pazemo, jo paši netiek ar saviem bērniem galā."

Te komentārs no kāda diskusijas dalībnieka: "150 eiro kompensēs "pazemojumu" vai tomēr tam var iedomāties labāku risinājumu?"

Skolotājas meita atbild: "Ziniet, tad jau labāk tie 150 eiro, citus risinājumus un labumu konkrētajā situācijā neredzu. Nerunāju par visiem un visu citu situācijām, ļoti sasāpējis jautājums ģimenē."

Kāda cita skolotāja raksta: "Es 20 gadu esmu skolotāja. Man ir tik nepatīkami bijis tajās reizēs, kad saņēmu līdzīgu dāvanu. Es daudz vairāk novērtēju patiesu vecāku ieguldījumu viņu bērnos un sirsnīgu paldies ar kartīti.”

Vēl kādai citai skolotājai saņemt dāvanu karti neliekas nekas aizvainojošs: "Man pagājušajā gadā klase uzdāvināja dāvanu karti, pieliku klāt vēl savu naudiņu un nopirku beidzot normālas brilles. Par ko ne?"

Kāda skolotāja sieva saka tā: "Labāk dāvanu karti nekā kaut kādus brīnumus nevajadzīgus. Tas vispār vecākiem ļoti raksturīgi, ka vajag kaut ko bezjēdzīgu dāvināt. Manam vīram apmācāmo grupa bija ļoti konsekventa – uz visiem svētkiem dāvināja "Spices" dāvanu karti.

Ļoti okei. Bet principā vīrs saka – es saņemu algu, un ar to pietiek. Kaut arī ir skolotāji, kas uzskata, ka uz svētkiem viņiem no vecākiem vienkārši pienākas konkrēta summa."

Kādai bijušajai skolotājai ir aizkustinošs stāsts par saņemto dāvanu: "Kad biju skolotāja arodvidusskolā un mani audzināmie bija tikai puiši, vislielāko prieku izjutu, kad saņēmu no viņiem dāvanā palielu keramikas rūķi, kura iekšpusē var dedzināt svecīti, kopā ar kartiņu, kurā visi parakstījušies zem naiva, bet skaista Ziemassvētku dzejolīša. Vēl tagad to rūķi katru gadu uz svētkiem izvelku no turienes, kur pa vasaru nobāzts, un nolieku kupenā. Iededzu svecīti un atceros savus ziķerus."