Latvija ziedojusi vakcīnas jau 22 miljonu vērtībā. Potes iepirktas vairākiem gadiem (6)

Apollo.lv
Foto: Paula Čurkste/LETA

Līdz decembra vidum Latvija ziedojusi jau aptuveni divarpus miljonus vakcīnu pret Covid-19 divdesmit divu miljonu eiro vērtībā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Pirms diviem gadiem, kad pandēmija jau bija krietni ieskrējusies, parādījās pirmās vakcīnas. Ņemot vērā to ierobežoto pieejamību, Eiropas Komisija organizēja dalībvalstīm vienotu iepirkumu, iespējas sadalot proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Speciālisti izrēķināja optimālo vakcīnu daudzumu, bet valstis izvēlējās, cik un kādas vakcīnas rezervēt no teorētiski pieejamā apjoma.

Latvija, sāpīgi kļūdoties pirmajā solī, pēc tam izvēlējās ņemt visu, kas pieejams. Bet tagad tas atspēlējas. Cilvēki vakcinējas maz, bet vakcīnas turpina nākt. Nākamgad Latvijai piegādās četrreiz vairāk vakcīnu, nekā būtu nepieciešams.

Lielie vakcinācijas centri slēgti. Infektoloģijas centrā pret kovidu vakcinē divreiz nedēļā, atnākot pārdesmit cilvēkiem. Tā ir zema aktivitāte. Pārsvarā process notiek pie ģimenes ārstiem.

Šogad augstākais vakcināciju skaits bija janvārī – 231 tūkstotis, februārī - 65 tūkstoši un tad ar katru mēnesi aizvien mazāk, zemāko punktu sasniedzot jūnijā – trīs ar pus tūkstoši. Vien septembrī un oktobrī, kad parādījās vakcīnas pret kovida omikrona variantiem, interese par vakcinēšanos mazliet pieauga.

"Dotajā brīdī, jā, mēs redzam, ka vakcinācijas temps ir samazinājies. Bet tā nav tikai mūsu valsts problēma, tā ir arī pārējo Eiropas valstu problēma, ka samazinās vakcinācijas temps. Latvijā to var redzēt krāšņāk," saka SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Larisa Savrasova.

Taizeme, Austrālija, Alžīrija, Surinama, Gvatemala, Ekvadora, Džibuti, Lībija – šīs ir vien dažas no četrdesmit valstīm, kurām Latvija piedāvāja nopirkt šeit piegādātās un neizlietotās vakcīnas pret Covid-19 infekciju.

Un tās visas no piedāvājuma atteicās vai pat vispār uz to neatbildēja. Un kāpēc gan pirkt, ja pieejamas arī ziedotas vakcīnas?

Par ziedošanu izšķīrās arī Latvija. Un līdz decembra vidum noziedoti divarpus miljoni devu 22 miljonu eiro vērtībā. Lielākie sūtījumi aizgājuši caur COVAX programmu, kā arī pa tiešo uz Nikaragvu, Ēģipti, Gruziju, Beninu, Kosovu, Keniju un citām valstīm.

Lai gan vakcīnu jau ir krietni par daudz, tās mums piegādās vēl.

Nu jau bijušais veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P!): "Jā, vakcīnas iepirktas vairākiem gadiem, es atgādinu, ka mēs esam izlietojuši jau ievērojamu vakcīnu skaitu. Tas, cik daudzi Latvijas iedzīvotāji izvēlēsies vakcinēties, ir nenosakāms, neprognozējams apjoms. Vienīgais, ko jūs tiešām pareizi sakāt, ko tiešām mēs skaidri zinām, cik Latvijā ir iedzīvotāju, bet tas ir apmēram arī vienīgais, kas ir skaidrs. (..)

Es uzskatu, ka apdrošināties ar nepieciešamo - ar rezervi, vakcīnu daudzumu, ir bijusi saprātīga atbildīgu politiķu izvēle, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs."

Pēc Veselības ministrijas datiem, līdz šim rudenim piegādāto vakcīnu kopējā vērtība bija 92,7 miljoni eiro. Un no piegādātajām devām iztērēta aptuveni puse. Taču līgums spiež rezervēto izpirkt un tās ir vakcīnas vēl ap 75 miljonu vērtībā (kopā 168 485 155 eiro).

Līdzīga problēma izveidojusies vēl citās Eiropas Savienības valstīs. Savstarpēji un arī Eiropas Komisijas līmenī tiek runāts ar vakcīnu ražotāju par piegādes līgumu mainīšanu. "Viņš [ražotājs] arī iet uz zināmu šantāžu un saka, ja jūs mums prasāt šādi, viņi grib sadalīt kaut vai uz četriem gadiem to visu daudzumu, saprotot, ka tas ir par daudz, bet viņi negrib samazināt vakcīnu devu skaitu, un viņi saka, ja jūs nepiekritīsiet, mēs jums janvārī piegādāsim visu porciju, kas jums pirmajā pusgadā bija pasūtīts," par sarunu gaitu stāsta Veselības ministrijas Farmācijas departamenta vadītāja Inese Kaupere.

Pēc Eiropas Slimību profilakses centra apkopotajiem datiem, Latvija neizceļas ar īpaši atšķirīgu piegādāto vakcīnu skaitu pret virkni citu dalībvalstu. Rēķinot proporcionāli pret iedzīvotāju skaitu, visvairāk vakcīnu piegādāts Austrijai. Bet vismazāk – Rumānijai. Arī Lietuva bijusi viena no trim valstīm, kurai piegādāts vismazāk vakcīnu.

Latvijas apjoms ir līdzīgs, kā piemēram, Grieķijai, Polijai, Itālijai, Vācijai. Taču, ja paskatās, cik aktīvi norit balstvakcinācija, Latvija atkal ir lejasgalā un līdz ar to - arī vakcīnu pārpalikums lielāks.

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska: "Tāds nogurums no vakcinācijas un visas COVID-19 informācijas, ir visai sabiedrībai - gan senioriem, gan jauniem cilvēkiem, arī mediķiem. Un te ir tā vieta, kur mums ir jāsaņemas, jāatmet emocijas, un jāfokusējas uz tiem, kam šis risks un bīstamība paliek." Šobrīd balstvakcinācija tiek ieteikta riska grupām, kas ir līdzīgas kā pie gripas – grūtnieces, smagi slimi cilvēki, seniori.

SPKC aprēķinājis – vakcinētam cilvēkam risks nomirt kovida dēļ samazinās 14 reizes, iespēja tikt stacionētam – gandrīz deviņas reizes. Tomēr, ja pirmo balstvakcīnu saņēma nepilna puse senioru (46,2%). Tad šoruden pieejamo otro balstvakcīnu saņēmuši vien deviņi procenti jeb 35 tūkstoši senioru.

Vēl vasarā zīmētajos scenārijos, ko skatīja valdībā, redzams, ka pie līdzīgas slimības izplatības kā tagad, sezonā būtu jāvakcinējas ap pusmiljonam iedzīvotāju.

SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Larisa Savrasova: "Arī mūsu mērķi ir nedaudz pamainījušies, un pašreiz mēs ciparus neliekam procentuāli aptveres ziņā. Mēs to rēķinām, protams, lai zinātu, kas notiek, un turētu roku uz pulsa. Bet vakcinācijas plānā mēs ciparus neliekam. Mēs liekam un uzsveram nepieciešamību nodrošināt pieejamību."

Ar Pfizer iepriekš slēgtajā trīs gadu līgumā, kas spēkā vēl uz nākamo gadu, vienošanās par izmaiņām aizvien nav panākta. Ja nosacījumus neizdosies mainīt, jau tagad ir skaidrs, ka Latvijai tā ietvaros nākamgad piegādās teju divus miljonus vakcīnu – katram iedzīvotājam pa vienai. Bet četrreiz vairāk, nekā būtu nepieciešams, ja saslimstības situācija ir līdzīga kā šobrīd.

No vienas puses, protams, var teikt, ka kovids vairs nav problēma, un šobrīd slimošana ir iegājusi tādā nosacīti rāmā fāzē. Bet tai pašā laikā ik mēnesi no šīs slimības aizvien mirst vairāki desmiti cilvēku. Piemēram, novembrī miruši trīsdesmit deviņi cilvēki, no kuriem divdesmit deviņi – nevakcinēti. Senioru vakcinācijas līmenis, jo īpaši ar balsta vakcīnām pret kovidu, aizvien ir pārlieku zems, un būtiski atpaliekam no Rietumeiropas valstīm.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu