"Paldies Dievam, ratiņkrēslā vēl neesmu." Raimonds Pauls ticis pie jauna ikdienas palīga - grezna spieķa (2)

Pēc tam, kad koncerts bija izskanējis, "Privātā Dzīve" novēroja, ka Maestro, kāpjot pa pils otro stāvu, izmantoja elegantu spieķīti ar zeltītu rokturi. Šo aksesuāru, kas agrāk Paula rokās netika manīts, viņš atraktīvi pavēzēja gaisā, dodot norādījumus fotogrāfam.

Raimonds Pauls beidzamajos gados nav slēpis – nokļūšana uz skatuves viņam kļuvusi fiziski grūta.

Viņš neslēpa to arī tagad: "Man lielas grūtības sagādā kāpšana augšā un lejā pa trepēm. Meita Anete bija atļāvusies tepat Rīgā tādu dārgāku spieķi nopirkt un uzdāvināja to man.

Tagad man ir kaut cik vieglāk pārvietoties, īpaši ikdienā pa Rīgas ielām, kad ir sasnidzis un slīd kājas. Ar štoku vismaz varu paiet.

Varam jau par to pajokot, bet, paldies Dievam, neesmu vēl ratiņkrēslā."

"Apollo.lv" jau vēstīja, ka septembrī Maestro talanta cienītāji bija īpaši uztraukušies par viņa veselību, jo viņš tai laikā neapmeklēja pat divus koncertus, kuros iepriekš bija solīta viņa dalība. 

Mūziķu aprindās jau paklīda runas, ka Paulam esot pamatīgi saniķojusies veselība, viņš arī vairs neko neēdot. Toreiz sazvanīts, Pauls atzina: "Kaut kā jau pagaidām dzīvošu! Bet… Nu, nevaru tikt uz kājām. Kaut kā īsti nav. Tie gadiņi liek manīt. Velns viņu zina, ko esmu saķēris. Vīrusu vai ko? Visu kaut ko jau te apkārt runā, ka esot vīrusu laiks. Mani pārbaudīja, it kā nebija, bet tāpat sajūtas nav neko labas. Man šķiet, tas mehānisms ir nolietojies.

Ne tik daudz ar sirdi… Ar visu. Gadiņi jau tomēr ir, zin’," noteica Pauls, sakot, ka nolēmis piebremzēt ar visām tām skriešanām. "Jūtu, ka vairs nevaru. Kad jāiet uz skatuves, es baidos, – ja ir jākāpj pa kāpnēm vai ir kādi citi šķēršļi, tiem visiem eju ar līkumu!"

Vairāk lasi izdevuma "Privātā Dzīve" 20. decembra numurā.