Apkopojums ⟩ Šogad maciņu var nākties vērt plašāk! Svarīgas izmaiņas, kas stājušās spēkā no 1. janvāra (11)

Svarīgākās izmaiņas

Minimālā alga šogad būs 620 eiro

Šogad minimālā alga tiek palielināta no 500 līdz 620 eiro.

To paredz Saeimas pērn 27.oktobrī apstiprinātie grozījumi Darba likumā. Tāpat grozījumi nosaka minimālo algu palielināt līdz 700 eiro no 2024.gada 1.janvāra.

Likumā noteikts, ka oficiālu lēmumu par minimālās algas palielināšanu Ministru kabineta attiecīgajos noteikumos būtu jāpieņem valdībai. Valdība minimālās algas palielināšanu atbalstīja 13.decembrī.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijā 2021.gadā no 837 444 darba ņēmējiem bija 149 173 iedzīvotāju, kas saņem minimālo algu vai mazāk. Savukārt, piemēram, 2020.gadā tādu bija 140 230, bet 2019.gadā - 152 666.

Augkopības un lopkopības apsekojumu datus vāks CSP

No 1. janvāra augkopības un lopkopības apsekojumu datu vākšanu par visiem respondentiem turpmāk uzticēt Centrālās statistikas pārvaldei (CSP).

Kā norāda ZM, projekta mērķis ir uzlabot lauksaimniecības statistikas izlases kvalitāti, optimizējot un unificējot lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumos paredzēto datu vākšanu. Datu vākšanā tiks piesaistīti pieredzējuši telefonintervētāji.

Līdz šim apsekojumu datu vākšanu veica SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (LLKC). Līdz ar pienākumu samazināšanu paredzams, ka LLKC stiprinās procesus, kas saistīti ar kultūraugu ražības prognozēšanas un bruto seguma aprēķināšanu.

Pieaugs vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu tarifi

No šodienas pieaug vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu tarifi, savukārt no 1.marta pieaugs abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifi, paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātie VAS "Latvijas pasts" iesniegtie universālā pasta pakalpojuma tarifi.

Piemēram, iekšzemes vienkāršs A klases vēstules sūtījums svarā līdz 20 gramiem maksās 1,65 eiro līdzšinējo 1,2 eiro vietā, turpretim iekšzemes ierakstītas pakas sūtījums no viena līdz diviem kilogramiem maksās 6,21 eiro līdzšinējo 2,97 eiro vietā.

Tikmēr pārrobežu pasta pakalpojumiem tarifu izmaiņas nebūs tik straujas - vienkāršas A klases vēstules sūtījums uz ASV svarā līdz 20 gramiem maksās 1,83 eiro līdzšinējo 1,67 eiro vietā, bet ierakstītas pakas nosūtīšana uz ASV, nepārsniedzot vienu kilogramu, maksās 25,05 eiro līdzšinējā 23,91 eiro vietā.

Savukārt atlaide par ierakstītu vēstuļu korespondences sūtījumu un pasta paku sūtījumu noformēšanu "Mans pasts" vidē tiks palielināta no līdzšinējiem 0,49 eiro līdz 0,59 eiro.

Arī turpmāk pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu tarifi tiks iedalīti 14 valstu un teritoriju grupās, bet pārrobežu pasta paku sūtījumi - astoņās valstu un teritoriju grupās.

Mainīsies akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem un tabakas aizstājējproduktiem

No 2023. gada 1. janvāra mainīsies akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem un elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem.

Tādēļ no 1. janvāra varētu pieaugt minēto produktu mazumtirdzniecības cenas, skaidro VID pārstāvji.

Līdz ar likmju maiņu šo produktu apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic inventarizācija un jāsamaksā akcīzes nodokļa starpības summa par krājumā esošajiem tabakas izstrādājumiem un e-šķidrumiem.

Pēc VID aprēķiniem, akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana cigarešu (20 cigarešu paciņā, cena četri eiro) cenu varētu palielināt par 0,18 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), cigāru un cigarillu (10 gabalu paciņā) cena varētu augt par 0,14 eiro, ieskaitot PVN, smēķējamās tabakas (40 gramu paciņā) cena varētu augt par 0,29 eiro, ieskaitot PVN, bet karsējamās tabakas (6,2 grami paciņā) cena varētu augt par 0,08 eiro, ieskaitot PVN.

1. janvārī inventarizācija jāveic visiem tabakas izstrādājumu apritē iesaistītajiem komersantiem, izņemot mazumtirgotājus.

Līdz 16. janvārim Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 14.februārim jāsamaksā akcīzes nodokļa starpības summa par krājumā esošajiem tabakas izstrādājumiem.

No šodienas aizliegts makšķerēt Daugavā kilometru garā posmā zem Pļaviņu HES

No šodienas aizliegts makšķerēt Daugavā kilometru garā posmā zem Pļaviņu HES.

Kā teikts pašvaldības saistošajos noteikumos, licencētās makšķerēšanas nolikums stājas spēkā likuma Par pašvaldībām 45.pantā noteiktajā kārtībā un ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim.

Taču no 1.janvāra stājas spēkā jaunais Pašvaldību likums. Līdz ar to pašvaldībai bija jāizdod jauni saistošie noteikumi, taču tādi nav pieņemti.

Līdz ar to, šajā vietā stājas spēkā vispārējā kārtība un noteikumi, kas attiecas uz makšķerēšanu Latvijā. Saskaņā ar Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem, makšķerēt ir aizliegts 1000 metru posmā lejup pa straumi no Pļaviņu HES aizsprosta.

Palielināsies valsts nodevas par mežsaimnieciskām darbībām

No 1. janvāra palielināsies valsts nodevas par mežsaimnieciskām darbībām.

Valsts nodeva par apliecinājuma izsniegšanu galvenajā vienlaidus cirtē būs 30 eiro par 0,5 hektāriem un mazāk, 50 eiro par 0,51 līdz vienu hektāru un 70 eiro par vairāk nekā vienu hektāru.

Vienlaikus valsts nodeva par apliecinājuma izsniegšanu kopšanas cirtē vai izlases cirtē būs 20 eiro par platībām, kas nav lielākas par vienu hektāru, un 30 eiro par platībām, kas ir lielākas par vienu hektāru.

Savukārt valsts nodeva par apliecinājuma izsniegšanu sanitārajā cirtē, kopšanas cirtē un rekonstruktīvajā cirtē būs pieci eiro, bet pārējās cirtēs - 30 eiro.

Turpmāk nodeva par meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāta izsniegšanu būs 15 eiro, par atļaujas izsniegšanu meža reproduktīvā materiāla ievešanai - 50 eiro, par VMD sanitārā atzinuma izsniegšanu - 15 eiro, bet par atzinuma izsniegšanu mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu -15 eiro.

Tāpat jārēķinās ar to, ka vienā apliecinājumā varēs iekļaut ne vairāk kā trīs viena ciršu veida cirsmas, bet jaunaudzēs līdz 20 gadiem apliecinājums kopšanas cirtē nav nepieciešams, norāda dienestā.

Lauksaimniekiem un zivsaimniekiem piemēros samazinātu NĪN

No šī gada samazinātu nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) piemēros lauksaimniekiem un zivsaimniekiem, paredz pērn septembrī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā Par nekustā īpašuma nodokli.

Tas paredzēts kā uzņēmējdarbības atbalsta princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto samazināto nodokļa likmi kā līdzekli savas teritorijas uzņēmēju vai noteiktu uzņēmējdarbības veidu konkurētspējas paaugstināšanai.

Pašvaldība var noteikt atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām 90%, 70%, 50% vai 25% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas. To nodokļa maksātāju kategorijām, kuri ir saimnieciskās darbības veicēji, pašvaldības var piešķirt nodokļa atvieglojumus kā "de minimis" atbalstu, ievērojot Eiropas Komisijas 2013.gada 18.decembra regulas piemērošanu "de minimis" atbalstam lauksaimniecības nozarē un zvejniecības un akvakultūras nozarē.

Ja šajās regulās noteiktais "de minimis" atbalsta apmērs tiek pārsniegts, pašvaldībai pirms nodokļa atvieglojuma piešķiršanas ir jāsaņem Eiropas Komisijas lēmums par "ad-hoc" atbalsta projekta atbilstību Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

Valsts apmaksāto Covid-19 testēšanu organizēs tikai slimnīcu pacientiem

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un Covid-19 testēšanas nozīmes mazināšanos no epidemioloģiskās uzraudzības viedokļa, no 1. janvāra apmaksātu Covid-19 testu veiks tikai klīnisku indikāciju gadījumos pacientiem, kuriem nepieciešama ārstēšana slimnīcā.

Iepriekšējā Covid-19 pandēmijas posmā bija ļoti svarīgi veikt plašu testēšanu, lai identificētu pēc iespējas vairāk Covid-19 gadījumus un, veicot epidemioloģiskās drošības pasākumus infekcijas perēkļos, novērstu Covid-19 izplatīšanos.

Mainoties vīrusa īpatnībām, epidemioloģiskajai situācijai un pieejai pretepidēmijas pasākumu veikšanā, kā arī ņemot vērā vakcinācijas pieejamību, stingriem epidemioloģiskās kontroles pasākumiem Covid-19 infekcijas perēkļos vairs neesot būtiskas nozīmes.

Līdz ar to no epidemioloģiskās drošības viedokļa visaptverošai pacientu ar aizdomām par Covid-19 infekciju testēšanai vairs nav nozīmes, izņemot ārstniecības iestādēs.

Šogad tiek izbeigta čeku loterijas darbība

No šī gada tiek izbeigta čeku loterijas darbība.

Saeima 22.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu", kas paredz čeku loterijas darbību izbeigt no 2023.gada.

Iepriekš valdība šos grozījumus virzīja "Čeku loterijas likumā", taču Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sagatavoja alternatīvu, pēc satura līdzīgu likumprojektu "Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu".

Likumā noteikts, ka dalībai čeku loterijā var iesniegt līdz 2022.gada 31.decembrim izdotus čekus un ka čeku loteriju regulējošais likums zaudēs spēku 2023.gada 24.aprīlī.

No šī gada bērnudārzu pedagogiem zemākā mēneša darba algas likme ir 1070 eiro

No šī gada bērnudārzu pedagogiem zemākā mēneša darba algas likme ir 1070 eiro, paredz valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Pedagogu darba samaksas noteikumi".

Neskatoties uz zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu, vienas stundas izmaksa pirmsskolas izglītības pedagogam joprojām būs par 12,1% zemāka nekā pārējiem pedagogiem.

Paaugstinot zemākās darba algas likmi 1,5 līdz četru gadus veco bērnu izglītošanā nodarbinātajiem pirmsskolas izglītības pedagogiem, pēc IZM aplēsēm pašvaldību budžetā no nākamā gada indikatīvi būs nepieciešami 12 326 976 eiro. IZM skaidroja, ka finansējuma apmērs noteikts pamatojoties uz datiem Valsts izglītības informācijas sistēmā par no pašvaldību budžetiem tarificēto pedagogu likmju skaitu 2022.gada 15.oktobrī.

Lai izpildītu pedagogu streika prasības pamata un vidējās vispārējās izglītības skolotājiem no šodienas, pedagogu algu fonds tiks palielināts par 11% jeb par 61,67 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka zemākā mēneša darba algas likme skolotājiem no šodienas paliek līdzšinējā, proti, 970 eiro, taču izglītības iestādes vadība no papildu finansējuma algu fondā skolotājiem varēs apmaksāt tos darba pienākumus, kas līdz šim netika apmaksāti, ieguldīt šo papildu finansējumu darba slodzes sabalansēšanai vai zemākās darba likmes paaugstināšanai.

Profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem noteikta 1320 stundu darba slodze gadā, sabalansējot kontaktstundas un citus pedagoga pienākumus. Noteikumu grozījumi paredz papildu finansējumu 11% apmērā salīdzinājumā ar šā gada profesionālās izglītības pedagogu darba samaksas dotāciju.

Tāpat zemākā pedagogu darba algas likme no 1.septembra būs 1080 eiro.

Vismaz divus mēnešu ilgu vecāku pabalsta nenododamo periodu attiecinās uz katru no jaundzimušā vecākiem

Šodien stājas spēkā grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas paredz vismaz divus mēnešu ilgu vecāku pabalsta nenododamo periodu attiecināt uz katru no bērna vecākiem.

Likumā noteikts, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks jeb tā sauktā nenododamā daļa.

Bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa.

Būs iespējams izvēlēties vienu no diviem pabalsta saņemšanas periodiem - 19 mēneši, no kuriem 15 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem varēs izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam, vai arī 13 mēneši, no kuriem deviņus mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam.

Grozījumi paredz, ka vecāku pabalsta nenododamo daļu būs iespējams izmantot arī laikā, kad otrs vecāks saņem maternitātes pabalstu, tādējādi sniedzot iespēju bērna agrīnā aprūpes periodā vairāk iesaistīties abiem vecākiem.

Katram vecākam divu mēnešu periodā vecāku pabalsts tiks aprēķināts no personas vidējās iemaksu algas un izmaksāts tādā apmērā, par kādu periodu vecāki ir izvēlējušies saņemt vecāku pabalstu.

Tāpat grozījumi paredz gadījumus, kad viens no vecākiem tomēr varēs izmantot otra vecāka nenododamo daļu. Tas paredzēts gadījumā, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, otrs vecāks ir miris vai otram vecākam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības.

Nosacījumi par iespēju izmantot arī otra vecāka nenododamo daļu attieksies arī uz vienu no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns. Tāpat tas paredzēts attiecībā uz audžuģimenes locekli, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildni vai citu personu, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, ja minētās personas pieprasa vecāku pabalstu, atzīmēts pieņemto izmaiņu anotācijā.

Vienlaikus grozījumi paredz līdz 50% palielināt pabalstu vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais.

Stājas spēkā aizliegums Latvijā piegādāt dabasgāzi no Krievijas

Stājas spēkā aizliegums piegādāt dabasgāzi no Krievijas, ko paredz grozījumi Enerģētikas likumā.

Grozījumus Enerģētikas likumā Saeima pieņēma 2022.gada 14.jūlijā un tie stājās spēkā 11.augustā.

Savukārt decembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saskaņoja Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" sadarbībā ar Igaunijas pārvades sistēmas operatoru AS "Elering" izstrādāto vienoto dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumu jauno redakciju, kas papildināta ar kārtību, kā tiks nodrošināts normatīvajos aktos noteiktais dabasgāzes piegādes aizliegums no Krievijas.

Tā kā līdzīgas izmaiņas, ierobežojot dabasgāzes piegādes no Krievijas, normatīvajā regulējumā pieņemtas arī Igaunijā, "Conexus" sadarbībā ar "Elering" izstrādāja kārtību, kādā veidā vienotajā Igaunijas un Latvijas balansēšanas zonā tiks nodrošināts dabasgāzes piegādes aizliegums no Krievijas.

Izņēmums noteikts tikai tranzīta plūsmām. Proti, caur Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmām dabasgāze no Krievijas var tikt transportēta tikai uz Krievijā ietilpstošo Kaļiņingradas apgabalu. Pārvades sistēmas operatoriem būs tiesības dabasgāzes tranzīta jaudas piešķiršanas pieprasījumu arī noraidīt, lai tādējādi mazinātu ietekmi uz citiem sistēmas lietotājiem un veicinātu piegādes drošumu reģionā.

Daudzviet Latvijā pieaugs vai samazināsies siltumapgādes un ūdensapgādes tarifi

Liepājā tiek samazināts centralizētās siltumapgādes tarifs

No šodienas līdz 30. jūnijam Liepājā tiks samazināts centralizētās siltumapgādes tarifs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi jaunu piemērošanas kārtību "Liepājas enerģijas" siltumenerģijas gala tarifam. No 2023.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 30.jūnijam siltumenerģijas tarifs būs par 9,3 eiro par megavatstundu (MWh) mazāks.

Jaunā tarifa aprēķināšanas metodika katru mēnesi saglabāsies līdzšinējā kārtībā - atkarībā no gāzes cenas biržā, katra mēneša pirmajos datumos tiks paziņots kārtējā mēneša gala tarifs.

Ventspilī pieaug ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi

Ventspilī no šodienas pieaugs ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi, aģentūru LETA informēja Ventspils pašvaldības SIA "Ūdeka" mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Vītola.

Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumam no šodienas Ventspilī par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem būs jāmaksā 2,16 eiro par kubikmetru eiro, kas ir par 7,5% vairāk nekā iepriekš, turklāt tiks ieviesta notekūdeņu attīrīšanas pakalpojuma maksa - 0,68 eiro apmērā par kubikmetru.

Tostarp no šodienas līdz 30.aprīlim "Ūdeka" ūdensapgādes pakalpojumu tarifs būs 0,83 eiro par kubikmetru, kas ir pieaugums par 7,8%, bet kanalizācijas pakalpojumu tarifs būs 1,33 eiro par kubikmetru, kas ir pieaugums par 7,3%. Turklāt noteikts notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumu tarifs - 0,68 eiro par kubikmetru.

Savukārt no 1.maija ūdensapgādes pakalpojumu tarifs pieaugs vēl par 3,6% - līdz 0,86 eiro par kubikmetru, bet kanalizācijas pakalpojumu tarifs palielināsies vēl par 6% - līdz 1,41 eiro par kubikmetru, kamēr notekūdeņu attīrīšanas pakalpojuma tarifs kāps par 8,8% - līdz 0,74 eiro par kubikmetru.

"Kārsavas namsaimnieks" klientiem no 1. janvāra plānots siltumapgādes tarifa pieaugums par 8%

SIA "Kārsavas namsaimnieks" klientiem no 1. janvāra plānots siltumapgādes tarifa pieaugums par 8%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas gala tarifs pašlaik ir 73,80 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), bet plānotais tarifs ir 79,97 eiro par MWh bez PVN, tas ir, plānots palielinājums par 8%.

Gala tarifs sastāv no siltumenerģijas ražošanas tarifa, kas palielinājies par 9% - no pašreizējā 51,65 eiro par MWh bez PVN uz 57,05 eiro par MWh bez PVN, siltumenerģijas pārvades un sadales tarifa, kas palielinājies par 4% - no 19,76 uz 20,53, uz siltumenerģijas tirdzniecības tarifa, kas palicis nemainīgs - 2,39 eiro par MWh bez PVN.

Noteiktajam tarifam būtu jāstājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nebūs pieņēmusi un publicējusi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" lēmumu par noteiktā tarifa spēkā stāšanās atsaukšanu.

"Kārsavas namsaimnieks" reģistrēts 1994. gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,907 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 767 563 eiro un peļņa - 50 009 eiro. "Kārsavas namsaimnieka" vienīgais īpašnieks ir Ludzas novada pašvaldība.

Jelgavas novada Brankās siltuma tarifu no janvāra plāno palielināt gandrīz par trešdaļu

Jelgavas novada Brankās siltuma tarifu no 1. janvāra plānots palielināt gandrīz par trešdaļu, liecina siltumenerģijas a pgādes pakalpojumu sniedzēja SIA "Ozolnieku KSDU" pieteiktais tarifu projekts.

"Ozolnieku KSDU" pašlaik un līdz 2023. gada 31. janvārim spēkā ir terminētais tarifs, kurā komersants iekļāvis neparedzētās izmaksas. Šis neparedzēto izmaksu periods ilga divus gadus un 2023. gada 31. janvārī beigsies.

Tad stāsies spēkā beztermiņa tarifs, kurā vairs nebūs ietvertas neparedzētās izmaksas, skaidro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Ieva Lazdiņa.

Tarifs ar neparedzētajām izmaksām jeb terminētais tarifs pašlaik ir 149,84 eiro par MWh bez pievienotas vērtības nodokļa (PVN), bet no 1. līdz 31. janvārim tas būs 194,10 eiro par MWh bez PVN jeb par 29,5% lielāks.

Beztermiņa tarifs, kurā nav ietvertas neparedzētās izmaksas, no 1.februāra plānots 189,72 eiro par MWh bez PVN.

Noteiktā tarifa izmaiņas pret spēkā esošo tarifu ir saistītas ar dabasgāzes cenas palielinājumu, skaidro uzņēmums.

Neparedzētās izmaksas rodas saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu.

Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā. Metodika paredz ne tikai kompensēt komersantam radušās negūtās izmaksas, bet arī samazināt siltumenerģijas tarifu, ja komersants ir guvis neparedzētus ieņēmumus saistībā ar zemāku kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu.

Ja tuvākā gada laikā dabasgāzes un iepirktās siltumenerģijas cena būs zemāka, nekā tā ir šobrīd tarifā, tad komersantam gūtais papildu ieguvums no cenas starpības būs jāatdod patērētājiem.

Salaspilī siltumenerģijas tarifu no janvāra plānots samazināt par 2%

Salaspilī no 2023. gada 1. janvāra siltumenerģijas tarifu plāno samazināt par 2%, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais SIA "Salaspils siltums" paziņojums.

Paredzēts, ka no 1. janvāra par siltumenerģiju būs jāmaksā 85,18 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 2% mazāk nekā pašreiz.

Tostarp siltumenerģijas ražošanas tarifu plānots samazināt par 2,4% - līdz 64,56 eiro par MWh, bet siltumenerģijas pārvades un sadales tarifu - par 0,9% līdz18,62 eiro par MWh.

Noteiktā tarifa izmaiņas pret spēkā esošo tarifu ir saistītas ar kurināmā (dabasgāzes) izmaksu samazinājumu.

Šobrīd Salaspilī par siltumenerģiju jāmaksā 86,91 eiro par MWh, tostarp 66,13 eiro par MWh par siltumenerģijas ražošanu un 18,78 eiro par MWh par siltumenerģijas pārvadi un sadali.

Noteiktais tarifs stāsies spēkā, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nebūs pieņēmusi un publicējusi "Latvijas Vēstnesī" lēmumu par noteiktā tarifa spēkā stāšanās atsaukšanu.

"Salaspils siltums" reģistrēts 1996. gadā, un tā īpašnieks ir Salaspils novada dome. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 6 054 000 eiro. "Salaspils siltums" pērn strādājis ar 2,97 miljonu eiro apgrozījumu un 290 000 eiro peļņu.

Jelgavā no janvāra siltuma tarifu plānots samazināt par 8,3%

Jelgavā no 1.janvāra siltuma tarifu plānots samazināt par 8,3%, liecina SIA "Gren Jelgava" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniegtais tarifu projekts.

Siltumenerģijas gala tarifs plānots 94,15 eiro par MWh, kas būtu par 8,3% mazāks nekā decembrī spēkā esošais tarifs - 102,69 eiro par MWh.

Tarifa samazinājums veidojas, siltumenerģijas ražošanas izmaksām samazinoties par 9,2% un siltumenerģijas pārvades un sadales izmaksām - par 6%.

Tarifa spēkā stāšanās datums ir 2023. gada 1. janvāris. Spēkā esošā tarifa izmaiņas ir saistītas ar iepirktās siltumenerģijas izmaksu samazinājumu.

Kompānija "Gren Jelgava" reģistrēta 2003. gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,2 miljoni eiro. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 10,66 miljoni eiro, kas ir par 17% vairāk nekā 2020. gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 15% un bija 1,58 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" dati.

Tukumā no janvāra par 10% plāno celt siltuma tarifu

Tukumā no 1. janvāra plānots vēl par 10% palielināt siltuma tarifu, liecina "Tukuma siltuma" publicētais tarifa projekts, kas iesniegts vērtēšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

"Tukuma siltums" jaunais siltumenerģijas tarifs plānots 88,77 eiro par MWh, tas būs par 10,33% augstāks nekā pašlaik spēkā esošais - 80,46 eiro par MWh.

Tarifu veido siltumenerģijas ražošanas izmaksas 70,71 eiro par MWh (12,52% pieaugums), siltumenerģijas pārvade un sadale 17,24 eiro par MWh (8,43% pieaugums) un siltumenerģijas tirdzniecība 0,82 eiro par MWh (izmaksu kritums 52,32%).

"Tukuma siltums" reģistrēts 2004. gadā un pieder Tukuma novada domei, liecina "Firmas.lv" dati. 2021. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 2.81 miljoni eiro, bet peļņa - 102 373 eiro.

Viesītē un apkārtējos pagastos ūdensapgādes pakalpojumu tarifs pieaugs par teju 85%

Jēkabpils novada domes sēdē tika apstiprināti par SIA "Viesītes komunālā pārvalde" jaunie ūdenssaimniecības pakalpojuma tarifi ar kopējo ūdensapgādes pakalpojumu pieaugumu par 84,65%.

No 2023. gada 1. janvāra ūdensapgādes pakalpojumu tarifs būs 1,423 eiro par kubikmetru (m3) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN); kanalizācijas pakalpojumu tarifs - 2,523 eiro par m3 bez PVN; kopā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifs - 3,946 eiro par m3 bez PVN.

Spēkā esošais SIA "Viesītes komunālā pārvalde" ūdensapgādes pakalpojumu tarifs 0,877 eiro par m3 bez PVN ir apstiprināts 2015. gadā, bet kanalizācijas pakalpojumu tarifs 1,260 eiro par m3 - 2018. gadā, norāda uzņēmuma valdes loceklis Māris Blitsons.

SIA "Viesītes komunālā pārvalde" ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Viesītes novada komunālajā sektorā.

Uzņēmums dibināts 1991. gadā un ir Viesītes novada pašvaldības kapitālsabiedrība, kura apkalpojamā teritorija līdz ar novada reformu ir paplašinājusies, klāt nācis Elkšņu, Saukas un Rites pagasts.

SIA "Viesītes komunālā pārvalde" nodrošina namu apsaimniekošanu, notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, sadzīves atkritumu savākšanu un transportēšanu, siltuma ražošanu un piegādi, kā arī nodrošina ūdens ieguvi un apgādi.

SIA "Viesītes komunālā pārvalde" pieder Jēkabpils novada pašvaldībai, reģistrēta 2004. gadā, liecina "Firmas.lv" dati. Uzņēmuma apgrozījums 2021. gadā bija 0,53 miljoni eiro, zaudējumi 34 070 eiro.

Smiltenes novadā par 30% paaugstinās maksa par ūdeni un kanalizāciju

Smiltenes novadā no šodienas par 30% paaugstināsies maksa par ūdeni un kanalizāciju, aģentūru LETA informēja pašvaldības uzņēmumā SIA "Smiltenes NKUP".

No šodienas ūdensapgādes pakalpojumu tarifs būs 1,42 eiro par kubikmetru (m3) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), savukārt kanalizācijas pakalpojumu tarifs būs 1,62 eiro/m3 bez PVN. Šie tarifi būs spēkā līdz šā gada 30.aprīlim.

Savukārt no šā gada 1.maija ūdensapgādes pakalpojumu tarifs būs 1,50 eiro/m3 bez PVN, bet kanalizācijas pakalpojumu tarifs - 1,76 eiro/m3 bez PVN.

Salīdzinot ar iepriekš spēkā esošajiem "Smiltenes NKUP" tarifiem, ūdensapgādes pakalpojumu tarifs no šodienas pieaugs par 31,5% jeb 0,34 eiro, bet kanalizācijas pakalpojumu tarifs - par 29,6% jeb 0,37 eiro.

Sadārdzinājums naudas izteiksmē ar PVN ir 0,86 eiro/m3. Maksas sadārdzinājums mājsaimniecībām ir atkarīgs no katra ūdens lietotāja paradumiem. Vidēji viens cilvēks mēnesī izlieto apmēram divus m3 ūdens, tātad sadārdzinājums būs apmēram 1,72 eiro mēnesī cilvēkam.

Aizkrauklē no janvāra samazināsies siltumenerģijas tarifs

No šodienas Aizkrauklē samazināsies siltumenerģijas tarifs, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK izvērtējusi un apstiprinājusi siltumenerģijas tarifus SIA "Aizkraukles siltums", kas stājas spēkā 1.janvārī. Mājsaimniecības līdz apkures sezonas beigām turpinās saņemt valsts noteikto atbalstu.

Aizkrauklē no 1.janvāra tarifs, salīdzinot ar līdz šim piemēroto, samazināsies par 11,6% līdz 140,8 eiro par megavatstundu (MWh). Lietotāji turpinās saņemt valsts atbalstu, ņemot vērā, ka tarifs pārsniedz 68 eiro par MWh slieksni. Attiecīgi maksa par piegādāto siltumenerģiju, ņemot vērā valsts atbalstu, būs 104,4 eiro par MWh.

Tarifa samazinājums iespējams, pateicoties dabasgāzes cenas samazinājumam. "Aizkraukles siltums" līdz šim piemēroja tarifu 159,19 eiro par MWh, kas spēkā kopš 2022.gada 1.novembra.

"Latvijas gāzes" tarifi saruks mājsaimniecībām ar lielāku patēriņu, bet pieaugs mājsaimniecībām ar mazāku patēriņu

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi saruks mājsaimniecībām ar lielāku patēriņu, bet pieaugs mājsaimniecībām ar mazu patēriņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli palielināsies par 11% - no 1,8252 eiro par kubikmetru līdz 2,02508 eiro par kubikmetru.

Mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs samazināsies par 31,1% - no 1,6896 eiro par kubikmetru līdz 1,16354 eiro par kubikmetru.

Savukārt mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs saruks par 23,8% - no 1,52715 eiro kubikmetrā līdz 1,16354 eiro kubikmetrā.

Dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi būs piemērojami laika periodā līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Vienlaikus pieaugs maksājuma par dabasgāzi sadales pakalpojuma fiksētā daļa.

Sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā palielināsies par 22% - no 3,27 eiro mēnesī līdz 3,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā maksa augs par 22,4% - no 8,99 eiro mēnesī līdz 11 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā maksa augs par 22,4% - no 14,36 eiro mēnesī līdz 17,57 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā maksa kāps par 22,3% - no 21,91 eiro mēnesī līdz 26,8 eiro mēnesī, kā arī par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā maksa palielināsies par 22,3% - no 32,55 eiro mēnesī līdz 39,81 eiro mēnesī.

Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā.