VIDEO ⟩ Putina pils Novoogarjovā: privāta slimnīca, ledus arēna, pirts par miljardu rubļu (3)

Novoogarjova atrodas Maskavas apgabala Odincovas rajonā. Tā kļuva par Putina valdības rezidenci 2000. gadā, neilgi pēc viņa nākšanas pie varas. Kopš tā laika Putins no šīs rezidences nav pārcēlies: viņš turpināja to izmantot arī četrus gadus, kamēr bija premjerministrs, bet Dmitrijs Medvedevs - prezidents.

Ir zināma precīza rezidences atrašanās vieta, taču Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) ierobežo tās ģeogrāfisko atrašanās vietu tiešsaistes kartēs. Iekļūšana tajā ir stingri aizliegta: pat Kremļa žurnālistiem ir atļauts iekļūt tikai dažās telpās un kabinetos, kur notiek Krievijas augstāko amatpersonu oficiālās tikšanās un pasākumi.

Pagājušajā gadā Krievijas izdevuma "MBCh Media" pētījumā Novoogarjovas komplekss tika raksturots kā "Putina slepenā pilsēta". Žurnālisti noskaidroja, ka rezidences būvniecība valstij izmaksāja no 20 līdz 50 miljardiem rubļu. Tomēr ar būvniecības projektu saistītie dokumenti, tostarp informācija par konkursiem, nav publiski pieejami.

VIDEO: "MBX Media" pētījums par luksusa kompleksu netālu no Putina rezidences

Krievijas pilsonis Staņislavs Čekalijevs Novoogarjovā strādāja piecus mēnešus, līdz pagājušā gada rudenī ekspluatācijā tika nodots viens no rezidences objektiem. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Čekalijevs pameta valsti un pašlaik atrodas Gruzijā. Staņislavs no savas bijušās darbavietas saglabāja rezidences rasējumus, kurus viņš plāno izmantot, lai izveidotu datorspēli.

Jaunietis arī apgalvoja, ka vēlas būt noderīgs Ukrainai un ir gatavs sadarboties ar Ukrainas varasiestādēm un sniegt tām informāciju par "Putina pili", kas atrodas netālu no Maskavas. Par visām šīm darbībām viņam savā dzimtenē pēc Kriminālkodeksa panta "Valsts nodevība" draud kriminālvajāšana.

Pirms pievienošanās Novoogarjovā Staņislavs strādāja par dārza projektu veidotāju Sanktpēterburgā, izpildot privātus pasūtījumus. Viens no viņa aprīkojuma piegādātājiem piedāvāja viņam darbu valdības rezidencē. Staņislavam tika pieprasīta pases kopija, un pēc mēneša viņam atļāva sākt strādāt. Pēc viņa teiktā, citas pārbaudes netika veiktas.

"Būvniecības pirmajā posmā bija salīdzinoši viegli iekļūt iekšā. Savulaik es izsniedzu atļaujas jaunajiem darbiniekiem. Jau pēc dažām stundām viņi tika pārbaudīti un ielaisti telpās," stāsta Čekalijevs. "Objektu galvenokārt apsargāja Rosgvardija, bet vismaz reizi nedēļā uz pārbaudēm ieradās FSB. Tuvojoties beigām, visus sāka pārbaudīt rūpīgāk, kā lidostā."

Staņislavs saglabāja darba līguma kopiju ar Novoogarjovas projekta attīstītāju, kā arī daudzus videoierakstus un fotogrāfijas, ko viņš uzņēmis, atrodoties būvlaukumā. Bija aizliegts ievest telefonus Novoogarjovā, bet pēc Staņislava teiktā, šis noteikums netika ievērots, īpaši pirmajos divos mēnešos. Viņš pats izmantoja tālruni līdz līguma termiņa beigām un paskaidroja apsargiem, ka tas viņam nepieciešams darba vajadzībām.

Kompleksa daļa, kurā strādāja Staņislavs, bija paredzēta Krievijas premjerministram Mihailam Mišustinam. Taču viņš savām acīm redzēja ne tikai šo daļu, bet arī vairākus citus objektus.

"Putina privātā slimnīca, sešstāvu reģistratūra, ledus arēna, Mišustina VIP zona, viņa galvenā māja," uzskaita Staņislavs. Viņš stāsta, ka oficiāli Novoogarjovas rezidence dokumentos tika dēvēta par MR-4 jeb Moskva reka 4 (Maskavas upe 4 - red.).

Pēc Staņislava teiktā, gan slimnīca, gan sporta komplekss ar ledus halli tika būvēti tikai Krievijas diktatora vajadzībām.

Novoogarjovā arī atradās liela pirts, kas bija izgatavota no dārgiem materiāliem. Taču nevienam nekad neizdevās tajā nopērties.

"Piemēram, pirts tika izgatavota no lapegles, kas atvesta no Kanādas. Baļķu diametrs bija aptuveni 60 cm," stāsta Čekalijevs.  "Pirts izmaksāja miljardu rubļu, taču naktī no 14. uz 15. martu, tā nodega - elektrības paneļa ugunsgrēka dēļ."

Pēc Staņislava teiktā, par notikušo ugunsgrēku neviens nav saukts pie atbildības.

Staņislavs saglabāja arī ekrānuzņēmumus ar darba intervijām un telefona zvanu ierakstus ar darbiniekiem. Cita starpā viņi apsprieda ugunsgrēku pirtī un to, kā strādnieki FSB uzraudzībā veica demontāžu.

2022. gada martā, neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Staņislavs aizbrauca no Krievijas uz Melnkalni, kur viņam tika piedāvāts darbs. Pēc tam, kad parādījās ziņas par Krievijas armijas sarīkoto civiliedzīvotāju slaktiņu Ukrainas pilsētā Bučā, Staņislavs sazinājās ar Ukrainas konsulātu Serbijas galvaspilsētā Belgradā. Viņš apgalvoja, ka varētu palīdzēt Ukrainai piekļūt Krievijas valdības rezidencei, pretī lūdzot, lai viņam kā brīvprātīgajam tiktu atļauts ieceļot Ukrainā.

"Viens no Ukrainas konsulāta pārstāvjiem mani iepazīstināja ar (Ukrainas) specdienestiem, un es sazinājos ar viņa starpniecību. Mēs sazinājāmies mēnesi," stāsta Čekalijevs. "Bet viņi man nesniedza nekādas precīzas atbildes, tikai teica, lai pagaidu."

"Kad mans tēvs uzzināja, ka esmu ukraiņu pusē un vēlos doties uz Ukrainu, viņš vēlējās, lai es mirstu kopā ar ukraiņiem no "Gradu" uguns," saka Staņislavs. "Man nav ne jausmas, ko viņi viņam nodarīja: viņš nekad nav bijis Ukrainā, nekad nebija kontaktējies ar ukraiņiem. Bet tā ir Krievijas propaganda."

Staņislavs šobrīd atrodas Gruzijā, raksta blogu un nav atteicies no nodoma sadarboties ar Ukrainu. Viņš ir iecerējis arī izveidot videospēli, kuras darbība norisināsies Novoogarjovas rezidencē. Viņam jau ir dažas skices un domubiedru komanda. Atliek tikai atrast sponsorus, kas ieguldītu projektā.

"Man radās ideja, ka es varētu ne tikai detalizēti pastāstīt par būvlaukumu, bet arī izveidot fotoreālistisku spēli, kurā ikviens varētu skraidīt pa rezidenci, apskatīt to, ieskatīties katrā stūrī, katrā mājā," saka Staņislavs. "Domāju, ka šis režīms pastāvēs vēl aptuveni desmit gadus, un, iespējams, mēs neko nevarēsim darīt lietas labā. Un pat ja Krievija zaudēs - un tā zaudēs šo karu - Krievija kļūs par totālu militāru diktatūru. Iespējams, tāpēc mums ir jācīnās par jaunās paaudzes prātiem."