Dzīvnieks attēlā redzams pie paša krasta.

Dabas aizsardzības pārvalde skaidro, ka šādās situācijās ir jāziņo vietējai pašvaldībai, kas atbildīga par savas teritorijas sanitāro tīrību un drošību, un līdz ar to ir tiesīga dzīvnieku savākt un utilizēt.

Arī vasarā, jūnija sākumā, Karostas pludmalē tika izskalots miris ronis.

Ronēni Latvijas piekrastē nonāk, ja ziemā Baltijas jūras līcis pilnībā nav bijis aizsalis.

Tad roņu mātēm mazuļi jādzemdē ierobežotā platībā uz mazām saliņām (lielākoties Igaunijas teritorijā), nevis uz ledus.

Saliņās burzmā pastāv ļoti augsts risks roņu mazuļus pazaudēt. Šādā gadījumā pēc kāda laika roņu mazuļi, saprotot, ka ir palikuši vieni un dodas jūras ūdeņos meklēt barību. Rezultātā izklīst pa visu Rīgas jūras līci.

Lielai daļai šādu mazuļu iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukādas slāņa uzaudzēšanai, kas nepieciešams dzīvei aukstajā ūdenī. Tādēļ viņi piekrastē izlien sasildīties un uzkrāt spēkus.

Ieraugot piekrastē roņu mazuli, svarīgi atšķirt veselīgus, savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus no tādiem, kuri ir novārguši, dažreiz pat ievainoti un pašu spēkiem vairs nevar izdzīvot.

Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Nekādā gadījumā nedrīkst to dzīt jūrā, bakstīt, grūst vai kā citādi aiztikt.

Būtiski atcerēties, ka roņu mazuļu lielākais apdraudējumus, kamēr tie pludmalē atpūšas, ir mūsu mīluļi suņi. Palaisti savā vaļā, tie diemžēl sakož ronēnus. Taču arī ronēni aizstāvas kožot, tādējādi ievainojumi var būt abpusēji. Turklāt roņi var pārnēsāt slimības, kas ir bīstamas mājas mīluļiem.

Lai tos saudzētu:

• Netuvojies un nedzen ūdenī - te tie atpūšanas un sauļojas.
• Turi suni pavadā - nepieskatīti suņi bieži sakož ronēnus, radot tiem dzīvībai bīstamus savainojumus.
• Ziņo par savainotajiem vai ļoti savārgušajiem roņiem Dabas aizsardzības pārvaldei:
  • Kurzeme +371 29461880
  • Pierīga +371 26424972
  • Vidzeme +371 26329412
• Ziņo par mirušajiem roņiem pašvaldībai.