Par uguņošanu tiek lauzti šķēpi katru gadu. Šogad pirmo gadu vairākas Latvijas pilsētas no uguņošanas atteicās vispār. Sociālajos tīklos, apspriežot uguņošanu, gan daudzi saka – privāti šogad bliezts kā reti kuru gadu – jau labu laiku pirms vienpadsmitiem vakarā, un šur un tur petardes šautas pat sešos no rīta. Vai šogad uguņošana vispār bija iederīga, ņemot vērā, cik ļoti tā atgādina kara skaņas daudzajiem ukraiņiem, kas atraduši patvērumu Latvijā? Par vājprātā pārbiedētajiem suņiem, putniem un citām dzīvām radībām nav vērts pat runāt – viņu mokas atkārtojas katru gadu. Vai uguņošana vispār nav arhaisms?