/nginx/o/2023/01/06/15064094t1hbe8b.jpg)
Mūziķis Intars Busulis iepriekš bieži koncertēja Krievijā, taču nu par to aizmirsis. Viņš intervijā žurnālam "Una" atklāj, ka apsver raudzīties Izraēlas virzienā.
"Mazliet skumstu pēc lielajām zālēm, pēc tūkstošiem klausītāju." Busulis apsver iespēju sākt koncertēt Izraēlā (3)
Busulis, kurš iepriekš aktīvi koncertēja Krievijā, bet pēc tās sāktā kara Ukrainā pauda stingru nostāju pret Vladimira Putina agresiju, atklāj, ka vairs nebaidās paust savas domas sociālajos tīklos un citur.
"Ja runājam par politiku, kādreiz bija pietāte pret tiem, par kuriem zināju, ka viņi, lai arī ir Latvijas patrioti, tomēr līdz galam nav lojāli. Kādreiz pievēru acis uz to, bet tagad... Varbūt nevaru to pateikt tieši, bet caur sociālajiem tīkliem mēģinu paust viedokli, uzrunāt, pārvilināt, nostāties labā pusē. Citādi man grūti komunicēt ar cilvēkiem, kuri ir pret manu pārliecību. Pēc visiem postiem, ko saliku "Instagram", cilvēki, kuri agrāk smaidīja un bija labsirdīgi, pat izteikti mani fani, kuri Busuli ļoti mīlēja, pēkšņi kļuva par lielākajiem ienaidniekiem.
Viņi sauca mani par mērgli un mēslu,
un es sāku pārdomāt, kas tie cilvēki ir - vai tiešām fani, vai arī nomainījuši fanojamo objektu un tagad mīl Putinu?" tā Busulis.
Viņu gan nesatrauc šāda negācija, un viņš "iet tālāk savu apskaidrības ceļu".
Norādot, ka tomēr tika ieguldīts liels darbs, lai ielauztos Krievijas tirgū, Busulis saka: "Nu, jā, bet ko darīt? Neko! Ieguldītais darbs bija milzīgs, tika upurēta arī ģimene. Visi mēs strādājām - mūsu komanda, Krievijas pārstāvji. Tie ir inteliģenti cilvēki, kuri saprot, kas notiek, viņi zina, ka neesmu vērsies pret Krievijas iedzīvotājiem, bet tikai un vienīgi pret pastāvošo varu, politisko eliti un netaisos neko darīt šī režīma apstākļos.
Domāju, ka neviens cilvēks ar veselo saprātu tur neko nedarīs. Tā ir cita pasaule.
Manī, protams, ir nostalģija, mazliet skumstu pēc lielajām zālēm, pēc tūkstošiem klausītāju. Vienā zālē četri tūkstoši, otrā - septiņi... Un pavisam citāds tas aplausu vilnis. Man patika tie kontrasti. Es, protams, skumstu arī pēc Dzintaru koncertzāles."
Busulis arī uzsver - ja līdz šim viņi bija orientējušies tikai un vienīgi uz Krieviju, tad tagad apsver domu paskatīties Izraēlas un rietumu virzienā. "Nāk vēstules arī pāri okeānam. Mums mēdz teikt, ka labprāt koncertos vairs nedzirdētu krievu valodu, bet mums ir programma trim stundām. Kur šīs dziesmas lai liek?! Kaut kā negribētos mest ārā. Jo dziesmas patiešām ir labas. Bet es arī negribu, lai cilvēki slikti jūtas, dzirdot dziesmu krievu valodā. Vēlos, lai viņi jūtas labi. Ļoti dīvains laiks. Diemžēl viss krieviskais ir mazliet noķēzīts."
Pilnu interviju ar Intaru Busuli lasi žurnāla "Una" jaunākajā numurā!