Sekss ar dažādām sugām un slimību izplatība. Kā neandertālieši nodarbojās ar seksu?

Foto: IR Stone/Shutterstock
Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Zinātnieki atklājuši pārsteidzoši daudz faktu par cilvēces vēsturi, arī to, kā izveidojās mūsu suga un kā dzīvoja neandertālieši. Raidsabiedrība CNN sadarbībā ar pētniekiem ir apkopojusi zināmo informāciju par to, kā neandertālieši nodarbojās ar seksu un pārnesa dažādas seksuāli transmisīvās slimības.

Divi pētnieki nesen veikuši unikālu atklājumu pazemes alu sistēmā Karpatu kalnu dienvidrietumos, netālu no Rumānijas pilsētas Aninas.

Alā viņi atrada tūkstošiem zīdītāju kaulu. Tiek uzskatīts, ka alu galvenokārt apdzīvojuši lāču tēviņi – izmirušie brūnā lāča radinieki. Taču tur atrada arī aptuveni 37 000 – 42 000 gadus senu cilvēka žokļa kaulu, kas piederējis vienam no vecākajiem zināmajiem agrīnajiem cilvēkiem Eiropā.

Zinātnieki norāda, ka mirstīgās atliekas ir dabiski izskalotas alā. Zinātnieki pamanīja - lai gan žokļa kauls bija nepārprotami homo sapiens atlieka, tajā bija arī dažas neparastas, neandertāliešiem līdzīgas iezīmes. Dažus gadus vēlāk tas  apstiprinājās ģenētiski.

Kad zinātnieki analizēja DNS, kas iegūta no atraduma 2015. gadā, viņi atklāja, ka indivīds bija vīrietis, un iespējams, par 6-9% bija neandertālietis.

Tā ir augstākā koncentrācija, kāda jebkad ir konstatēta agrīnā mūsdienu cilvēkā, un aptuveni trīs reizes lielāka nekā tagadējiem eiropiešiem un aziātiem, kuriem ir aptuveni 1-3% neandertāliešu gēnu.

Tā kā genomā bija lielas nepārtrauktas neandertāliešu sekvences, zinātnieki aprēķināja, ka žokļa īpašniekam, visticamāk, bijuši neandertāliešu radinieki pirms četrām līdz sešām paaudzēm.

Papildus žokļa kaulam zinātnieku komanda atrada galvaskausa fragmentus no cita indivīda, kuram bija līdzīgs pazīmju sajaukums. Zinātniekiem vēl nav izdevies iegūt DNS no šī kaula, taču tiek uzskatīts, ka žokļa kauls varēja piederēt kādam, kam bijuši neandertāliešu senči nesenā pagātnē.

Kopā tā laika arvien vairāk pierādījumu liecina, ka sekss starp agrīnajiem mūsdienu cilvēkiem un neandertāliešiem nebija rets notikums.

Mūsdienu populāciju genomos ir paslēptas pazīmes, kas liecina, ka tas noticis daudzos atsevišķos gadījumos un plašā ģeogrāfiskā apgabalā.

Līdz šai dienai ir cilvēki, kas pārnēsā ģenētisko materiālu no vismaz divām dažādām neandertāliešu populācijām, un viena analīze liecina, ka tās vairākas reizes krustojušās ar cilvēkiem gan Eiropā, gan Āzijā.

Skūpstīšanās

2017. gadā Pensilvānijas štata universitātes antropoloģe Laura Veiriha atklāja kādu 48 000 gadu senu zobu. Viņu īpaši ieinteresēja, ko neandertālieši ēda un kā viņi mijiedarbojas ar savu vidi. Lai to noskaidrotu, viņa sekvencēja DNS no trīs dažādās alās atrastu zobu aplikuma.

Divi paraugi tika ņemti no 13 neandertāliešiem, kas atrasti Spānijas ziemeļrietumos. Pēcāk atklājās, ka daudziem no šiem indivīdiem bijušas iedzimtas anomālijas, piemēram, nepareizi veidoti ceļgalu kauli un skriemeļi, kā arī piena zobi, kas bija saglabājušies ilgi pēc bērnības.

Viņa izpētīja, ka uz neandertāliešu un homo sapiens zobiem bijuši vieni un tie paši mikroorganismi, kādi atrodami arī tagadējo cilvēku mutē. Nav iespējams precīzi noteikt, kā pirms 120 000 gadu šie mikrobi izplatījušies.

Viņa skaidro, ka viens no iespējamajiem mikroorganismu pārnešanas veidiem ir skūpstīšanās.

Vēl viens veids, kā pārnest mutes dobuma mikrobus, ir dalīties ar pārtiku. Un, lai gan nav tiešu pierādījumu, ka neandertālietis būtu gatavojis maltīti agrīnajam mūsdienu cilvēkam, maltīte romantiskā gaisotnē varēja būt mikrobu pārnešanas avots.

Antropoloģei atklājums ir nozīmīgs, jo tas liecina, ka mūsu mijiedarbība ar cita veida cilvēkiem jau sen ir veidojusi mikroorganismu kopas, kuras mēs pārnēsājam šodien.

Neandertāliešu vīrietis vai sieviete

Nav iespējams precīzi pateikt, vai tās bija pārsvarā neandertāliešu sievietes, kuras saskārās ar agrīnajiem mūsdienu vīriešiem, vai arī otrādi, taču ir daži pavedieni.

2008. gadā arheologi Deņisova alā Krievijā atklāja lauztu pirksta kaulu un vienu zobu, kas liecināja par pavisam jaunu cilvēku pasugu. Arhaiskā cilvēku suga deņisovieši zināmi tikai no šajā vietā atklātajiem paraugiem.

Viņi bija daudz ciešāk saistīti ar neandertāliešiem nekā mūsdienu cilvēki. Šī pasuga īpaši sev uzmanību pievērsa 2018. gadā, kad tika atklāts kaula fragments, kas piederējis jaunai meitenei. Zinātnieki viņu nosauca par Deniju un secināja, ka viņas māte bijusi neandertāliete un tēvs deņisovietis.

Līdz ar to būtu loģiski, ja neandertāliešu vīriešu dzimuma hromosomas izskatītos līdzīgas kā deņisoviešiem. Bet, kad zinātnieki pētīja DNS no trim neandertāliešiem, kuri dzīvoja pirms 38 000 līdz 53 000 gadiem, viņi bija pārsteigti, atklājot, ka viņu Y hromosomām ir vairāk kopīga ar tagadējo cilvēku Y hromosomām.

Pētnieki uzsver, ka tas liecina par "spēcīgu gēnu plūsmu" starp neandertāliešiem un agrīnajiem mūsdienu cilvēkiem — viņi diezgan bieži krustojās.

Faktiski tik bieži, ka, neandertāliešiem tuvojoties viņu pastāvēšanas beigām, viņu Y hromosomas varēja būt pazudušas, iznīkušas un pilnībā aizstātas ar mūsu pašu. Tas liecina, ka ievērojams skaits senču pārojās ar neandertālietēm.

Bet stāsts ar to nebeidzas. Citi pētījumi liecina, ka gandrīz tieši tāds pats liktenis piemeklēja neandertāliešu mitohondrijus. Tos tikai mātes nodod saviem bērniem, tāpēc, kad 2017. gadā neandertāliešu atliekās tika atrasti agrīnie mūsdienu cilvēka mitohondriji, tas liecināja, ka homo sapiens sievietes radījušas bērnus ar neandertāliešu vīriešiem.

Šoreiz krustošanās, visticamāk, notikusi pirms 270 000 līdz 100 000 gadiem, kad cilvēki lielākoties atradās Āfrikā.

Seksuāli transmisīvās slimības

Pirms dažiem gadiem zinātnieks Vilejs Pimenofs pētīja cilvēka papilomas vīrusa (HPV) seksuāli transmisīvo infekciju, kad pamanīja kaut ko dīvainu.

Papilomas vīrusi ir daudziem dzīvniekiem, tostarp lāčiem, delfīniem, bruņurupučiem, čūskām un putniem – patiesībā tie ir atrasti gandrīz visās sugās, kur to klātbūtne ir pētīta. Tikai cilvēku vidū apritē ir vairāk nekā 100 dažādu celmu, kas kopā ir atbildīgi par 99,7% dzemdes kakla vēža gadījumu visā pasaulē.

Šīs seksuāli transmisīvās slimības bija diezgan tipiskas Eirāzijā, apgabalos, kur bija abas cilvēku populācijas. Bet globālā mērogā ir skaidra atšķirība starp to, kur tiek atrasti daži šā vīrusa varianti.

Lielākajā daļā planētas, visticamāk, būs novērojams A tips, savukārt Āfrikā lielākā daļa cilvēku ir inficēti ar B un C tipu. Interesanti, ka šis modelis precīzi atbilst neandertāliešu DNS izplatībai visā pasaulē.

Pētnieks noskaidroja, ka sugas krustojoties nekavējoties sāka pārnest seksuāli transmisīvās slimības, un HPV-16 izplatības gadījums atspoguļo šo faktu.

"Seksuāls kontakts starp sugām bija tipisks Eirāzijā, apgabalos, kur bija abas cilvēku populācijas," sacīja Pimenofs.

Faktiski sekss ar neandertāliešiem, iespējams, ir atstājis cilvēkiem vairākus vīrusus, tostarp senu HIV radinieku.

Dzimumorgāni

Dažādu sugu dzimumorgāni ir bijuši daudzu zinātnieku pētījumu centrā. CNN izpētīja, ka, meklējot dzimumlocekļa evolūciju, "Google" var iegūt 98 000 rezultātu, bet "maksts evolūcija" sniedz 87 000 rezultātu.

Mūsu tuvākajiem dzīvajiem radiniekiem, parastajām šimpanzēm, ar kurām mums ir kopīgi aptuveni 99% mūsu DNS, ir "dzimumlocekļa spuras". Tiek uzskatīts, ka šīs "spuras" ir attīstījušās, lai izraustu ārā konkurējošo tēviņu spermu vai viegli savainotu mātītes maksti, tādējādi uz laiku atturot viņu no seksa.

Nodarbošanās ar seksu

Tomēr ir daži pierādījumi, kas liecina, ka neandertālieši bija seksuāli aktīvāki nekā mūsdienu cilvēki.

Noskaidrots, ka, piemēram, testosterona klātbūtne dzemdē var ietekmēt cilvēka "pirkstu proporciju" pieaugušā vecumā. Ja testosterona bijis vairāk, parasti iegūst zemāku skaitli, dalot cilvēka rādītājpirksta garumu ar zeltneša garumu.

Ir atrasta saistība starp šo skaitli un sejas pievilcību, seksuālo orientāciju, vēlmi riskēt, apķērību, to, cik sievietes ir empātiskas, cik vīrieši dominanti, un pat viņu sēklinieku izmēru, lai gan dažu pētījumi rezultāti ir diskutabli.

Zinātnieku komanda 2010. gadā salīdzināja cilvēku tuvāko radinieku "pirkstu proporciju". Izrādās, šimpanzēm, gorillām un orangutaniem šis skaitlis ir zemāks, savukārt homo sapiens - augstāks. Cilvēki kopumā ir monogāmi, tāpēc pētnieki izteica hipotēzi, ka varētu būt saikne starp sugas "pirkstu proporciju" un seksuālo stratēģiju. Ja viņiem ir taisnība, neandertālieši bija nedaudz mazāk monogāmi nekā homo sapiens.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu