Plūdu draudu situācija Latvijas upēs saglabāsies līdz pat pavasarim, ceturtdien, 12. janvārī, pēc starpinstitūciju sanāksmes palu un plūdu preventīvo pasākumu koordinēšanai atzina iesaistītās amatpersonas.
FOTO un VIDEO ⟩ Gaidāms sarežģīts pavasaris. Plūdu draudu situācija Latvijas upēs saglabāsies vēl mēnešiem ilgi (1)
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna informēja, ka situācija Daugavā pie Pļaviņām un pie Jēkabpils vēl var pasliktināties.
Pašlaik tuvāko dienu prognozes liecinot, ka saglabāsies salīdzinoši silts laiks un gaidāmi bagātīgi nokrišņi, bet pēc tam gaidāms aukstuma periods, kura laikā no jauna radīsies vižņi, kas turpinās sablīvēties, radot plūdu draudus.
Viņš piebilda, ka pašlaik plūdu draudu līmenis ir pietuvojies sarkanajam līmenim, taču šī neesot pati draudošākā situācija.
Pašlaik esot fiksēts septītais augstākais ūdens līmenis, kāds šajā vietā reģsitrēts.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) atzīmēja, ka, vērtējot situāciju Jēkabpilī, esot skaidrs, ka plūdi nav beigušies un sagaidāms sarežģīts pavasaris. Pašlaik applūdušo māju skaits neesot liels.
Pēc ministra teiktā, šobrīd neesot jāveic pasākumi attiecībā uz ūdens līmeņa mākslīgu regulēšanu, izmantojot hidroelektrostacijas.
Ministrs norādīja, ka līdz šim veiktie ieguldījumi, ierīkojot hidrotehniskās un aizsargbūves, kā arī veicot krastu stiprināšanu, esot attaisnojušās un draudi iedzīvotāju drošībai līdz ar to esot mazāki, nekā tie būtu varējuši būt bez preventīvo darbu veikšanas.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis informēja, ka uz vietām, kur ir lielākie plūdu draudi, tiek pārdislocēti papildu resursi, kas nepieciešami glābšanas darbiem.
Tāpat tiek apzināti VUGD darbinieki, kuri ir brīvi no dežūrām, lai vajadzības gadījumā piesaistītu papildu cilvēkus.
Amatpersonas atzina, ka pašlaik bīstamākā situācija izveidojusies Daugavas posmā no Pļaviņām līdz Jēkabpilij, kur faktiski ir vienlaidus vižņu masa. Vietās, kur vižņi sablīvējas līdz upes dibenam, palielinās ūdens līmenis, savukārt vietās, kur ūdens vēl atrod ceļu starp vižņiem, ūdens līmenis krītas.
Pēc sēdes dalībnieku paustā, šobrīd nav nepieciešamības spridzināt sablīvējušos ledu. Tam būtu nozīme, ja būtu jāspridzina ledus sega, taču vižņu gadījumā, spridzināšana nedošot vajadzīgo efektu.
Kā ziņots, ņemot vērā laika apstākļus un plūdu draudus vairākos upju baseinos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar AS "Latvenergo" šodien Ķeguma HES rīkoja sanāksmi palu un plūdu preventīvo pasākumu koordinēšanai.
Sanāksmē pārrunāti hidrometeoroloģiskie novērojumi un plūdu prognozes, plūdu riskam pakļauto pašvaldību ziņojumi par faktisko situāciju un turpmāko rīcību, kā arī iesaistīto institūciju gatavība plūdiem.
Pašlaik sliktākā situācija ir Daugavas posmā starp Jēkabpili un Pļaviņām,
kur jau applūdušas vairākas dzīvojamās mājas un izsludināts sarkanais brīdinājums par ļoti augstu ūdens līmeni.
Foto: Daugavas kreisais krasts Jēkabpilī
Sarkanās pakāpes brīdinājums nozīmē, ka ir liela iespēja rasties ievērojamiem postījumiem plašā teritorijā un ka var būt apdraudētas cilvēku dzīvības. Iedzīvotājiem nepieciešams rīkoties - jābūt gataviem ārkārtas pasākumiem un evakuācijai, jāseko līdzi informācijai un norādījumiem, ko sniedz atbildīgās institūcijas.