"Stūra mājas" jautājumā Latvijas Okupācijas muzejs Tetera nama telpās plāno tikties ar Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvjiem (BVKB), šodien preses konferencē žurnālistiem norādīja muzeja direktore Solvita Vība.
Viņa vērsa uzmanību uz to, ka 11. janvārī saņemta vēstule no nama apsaimniekotāja, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kurā paziņots, ka, nerodot risinājumu par atsevišķu nama telpu ekspluatāciju un finansējumu, Okupācijas muzeja darbība "Stūra mājā" būs jāpārtrauc 1. martā.
Stūra mājai 1. martā draud slēgšana.
— Stūra māja (@rigakgb) January 12, 2023
Vakar saņēmām vēstuli no VNĪ ar ar brīdinājumu par ēkas slēgšanu, ja līdz 27. janvārim netiks rasti vismaz 300 000 eiro ēkas lietošanas bīstamības novēršanai (1/6)
Pēc Vības paustā, vēstules pamatā ir BVKB 2022. gada atzinums par nepieciešamību novērst bīstamību telpās, kā arī jānovērš neatļautās būvniecības sekas ēkas pagalmā. Okupācijas muzeja direktore uzsvēra, ka tie ir divi konkrēti iebildumi, kas jāatrisina līdz 27. janvārim.
Viņa arī uzsvēra, ka pozitīva ziņa izskanējusi no kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) puses, kurš Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādījis, ka risinājums šai problēmai tiks atrasts.
Runājot par īstermiņa darbiem, Okupācijas muzeja direktore akcentēja, ka BVKB nosūtīta vēstule ar aicinājumu tikties "Stūra mājā". Tāpat viņa skaidroja, ka muzejs jau gadu nelieto telpas, kuras BVKM atzinis par bīstamām. Muzejs nelieto arī pagalmu, turklāt neatļautās būvniecības sekas, kas ir nojume, muzejs nav nedz cēlis, nedz arī veidojis.
"Mēs lietojam tikai tās telpas, kuras mums ir atļauts lietot un kuras neapdraud apmeklētāju drošību. Pagājušajā gadā, kad tika atcelti Covid-19 ierobežojumi, mēs esam uzņēmuši gandrīz 40 000 apmeklētāju. Tas ir liels skaits un arī pierādījums tam, ka Okupācijas muzejs skaidro un piedāvā sabiedrībai "Stūra mājas" stāstu," preses konferencē sacīja Vība.
Okupācijas muzeja direktore pauda cerību, ka nākamnedēļ varētu notikt tikšanās ar BVKB, lai uz vietas pārrunātu, kuras telpas muzejs nedrīkst lietot. Viņa klāstīja, ka telpas, kurās atrodas ekspozīcija, apmeklētājiem tiek piedāvātas bez maksas, turklāt telpa neatrodas virs pagraba konstrukcijām, kas ir atzītas par bīstamām.
"Iespējams risinājums varētu būt vēl kādu telpu daļēja slēgšana. Es pastāvu uz to, ka 14 vai 15 dienu laikā mēs nevaram piesaistīt finansējumu. Tas nav Okupācijas muzeja jautājums, kas nav risināms arī pie vislabākajiem ministru un valdības nodomiem. Ja BVKB nepagarinās termiņu jautājuma risināšanai, tad 1.martā muzejs šeit būs jāslēdz," pauda Vība.
Runājot par tālākiem mērķiem, Okupācijas muzeja direktore akcentēja, ka šodien Rīgas pilī notika Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības iniciēta diskusija par vēstures mācību pasniegšanu un Satversmes vērtību nozīmību. Turklāt Valsts prezidents nācis klajā ar iniciatīvu par tādas valsts institūcijas izveidošanu, kas stāstītu nācijas stāstu un būtu valsts aizsardzībā, apgādībā un uzraudzībā.
"Domāju, ka šī iniciatīva varētu būt atbilde uz VNĪ jautājumu, kā piepildīt šo ēku ar saturu. Okupācijas muzejs vairākkārt piedāvājis pārveidot ēku par Demokrātijas namu. Ir principiāli svarīgi transformēt ēkas stāstu, pierādot, ka nams var kalpot sabiedrībai, demokrātijai, vēstures tālākai izzināšanai un popularizēšanai.
Tāpēc diskusijā piedāvāju, ka iespējamā jaunā vēstures atmiņas institūcija varētu atrasties Brīvības ielā 61 jeb "Stūra mājā"," sacīja Vība.
Jau rakstīts, ka no 1. marta būs jāpārtrauc Tetera nama jeb "Stūra mājas" ekspluatācija, aģentūru LETA iepriekš informēja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Viņš norādīja, ka VNĪ kopš 2021. gada aicina pieņemt lēmumu par visa Tetera nama saturisko piepildījumu, lai varētu saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja darbību namā. VNĪ kā valsts kapitālsabiedrība ir atbildīga par tās pārvaldībā esošo īpašumu ilgtspējīgu pārvaldību un attīstību, savukārt par īpašumu saturisko piepildījumu rūpējas tās lietotājs.
Vārna skaidroja, ka VNĪ strādā ar valsts līdzekļiem, tāpēc tai ir rūpīgi jāizvērtē ieguldīto līdzekļu rentabilitāte. Būtisku kapitālsabiedrības līdzekļu ieguldīšana īstermiņa risinājumā neatbilst ilgtspējīgai nekustamo īpašumu pārvaldībai, turklāt tas nepalīdzēs pēc būtības atrisināt ilgtermiņa problēmu - Tetera nama piepildījumu ar saturu un nepieciešamo finansējumu.
Ja nozare nepieņems lēmumu par nama nākotni līdz janvāra beigām, VNĪ var nākties lūgt Latvijas Okupācijas muzeju uz laiku atbrīvot muzeja telpas līdz bīstamības novēršanai.
Kapitālsabiedrība nepieciešamajiem ārkārtas darbiem ir izstrādājusi būvniecības ieceri. Projektā ir iekļauta patvaļīgas būvniecības - nojumes - novēršana un iekšpagalma pārseguma atjaunošana, kas sniegtu iespēju turpināt ēkas ekspluatāciju un muzeja telpu izmantošanu līdz 2024. gada 7. maijam vai līdz nozares lēmumam par nama nākotni.
Pagājušā gada 18. oktobrī kapitālsabiedrība saņēma brīdinājumu no BVKB par nepieciešamību īstenot iesniegto būvniecības ieceri bīstamības novēršanai līdz 28.februārim. Ja nenovērsīs biroja konstatēto bīstamību, BVKB nāksies piemērot VNĪ soda naudu, kas juridiskai personai var sasniegt 10 000 eiro par katru fakta konstatācijas reizi. 2022.gadā VNĪ norobežoja bīstamo teritoriju - iekšpagalmu un caurbrauktuvi -, lai tajā neiekļūtu nepiederošas personas.
Iepriekš jau ziņots, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta konstatētā bīstamība Tetera namā jānovērš līdz 2024. gada 7. maijam. Šo darbu īstenošanai nepieciešami vismaz 400 000 eiro. Bīstamība saistīta ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu. Finansējums ļautu savest kārtībā iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu un elektroinstalāciju, kā arī aizdarināt neblīvās vietas ugunsdrošās konstrukcijās.
Savukārt pilnvērtīgai ēkas ekspluatācijai un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai ir nepieciešami vismaz 14 miljoni eiro, kas nodrošinās tās pilnvērtīgu atjaunošanu un dzīvības atgriešanu tajā, informēja Vārna.
No BVKB 2021. gada tehniskā atzinuma izriet, ka bez kapitālas ēkas pārbūves nevar sākt pārējā īpašuma ekspluatāciju. Neatliekamie darbi nepieciešami arī Latvijas Okupācijas muzeja biedrības nomāto telpu drošai ekspluatācijai, par ko VNĪ ir informējusi muzeju un Kultūras ministriju.
Patlaban gandrīz 92% vēsturiskās ēkas platību ir neizmantotas. Nelielu ēkas daļu - 690 kvadrātmetrus pagrabstāvā un pirmajā stāvā - aizņem ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā, ko izmanto Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, bet pārējā 8500 kvadrātmetrus plašā ēkas daļa ilgstoši stāv tukša.
VNĪ iepriekš ir vērtējusi un piedāvājusi vairākus īpašuma attīstības scenārijus, tostarp īpašuma nodošanu citām valsts vai pašvaldības iestādēm. 2021. gadā VNĪ valsts iestāžu aptauju veica atkārtoti, taču neviena iestāde nav sniegusi priekšlikumus, kā šo īpašumu izmantot valsts funkciju nodrošināšanai.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2020. gadā ēkai piešķīra vēsturiska notikuma vietas statusu, taču šis lēmums neatrisina jautājumu par saimniecisku ēkas izmantošanu un finansējuma avotu ēkas sakārtošanai. Tā paša gada nogalē VNĪ no nozares ministrijas saņēma iebildumus par nama izsoles rīkošanu, tādēļ tika pieņemts lēmums ēkas pārdošanu pārtraukt.
Īpašuma uzturēšana, izdevumi kārtējiem remonta darbiem un kapitālieguldījumi kopš 2014. gada pārsniedz 550 000 eiro. 2021. gadā VNĪ zaudējumi tikai par īpašuma uzturēšanu sasniedza 69 600 eiro, savukārt 2022. gadā - aptuveni 54 000 eiro.
VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.